Kur dzimst dizaina bestselleri? Kurp doties, lai smeltos iedvesmu un radīšanas prieku jaunajai sezonai? Kur rast atbildes uz jautājumiem par dizaina modes tendencēm un špikot idejas?

Protams, Milānā – ikgadējā starptautiskajā dizaina izstādē Salone del Mobile, kas ik pavasari pulcē dizaina industriju no visas pasaules. Skaties, no kuras puses gribi, visi ceļi šogad ved uz Milānu. Lai arī Salone del Mobile ietvaros tika izstāstīti brīnišķīgi stāsti un izspēlētas unikālas dizaina izrādes, nevar nepieminēt EXPO, kas nupat kā vērusi durvis ar grandioziem atklāšanas pasākumiem un kam pamatoti pievērsta visas pasaules uzmanība. Šosezon Milāna ne tikai nodrošina modes un dizaina galvaspilsētas funkciju, bet arī baro planētu un sniedz enerģiju dzīvei (EXPO devīze: Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei). Sākotnēji šķita, ka Milāna visu enerģiju tērēs EXPO un dizaina mese paliks tādā kā paēnā. Taču šādi domāt nebija pamata. Tieši otrādi – fokusējot uzmanību ne tikai uz dizaina skatēm, bet arī uz EXPO, visi ražotāji bija pacentušies ieguldīt līdzekļus gan jaunu produktu izstrādē, gan meses stendos, gan savos t.s. šovrūmos Milānā un izstādes satelītpasākumos FuoriSalone, daudzi no kuriem priecēs Milānas viesus pilsētā līdz pat rudenim.

Mēbeles un aksesuāri

Gadu desmitu garumā Milānas mese kļuvusi ne tikai par lielāko tirdzniecības un komunikācijas laukumu pasaulē, bet arī par modes noteicēju dizainā. Kādas tendences un vadlīnijas iezīmē 2015. gada dizainu?

Šogad dizaineru vadmotīvs ir daile. Vai dailes jēdzienu iespējams klasificēt? Laikam jau ne, jo katram ir sava izpratne par to. Taču nerimstošie dizaineru prāti cīnās par tiesībām piedāvāt savu skaistuma formulu, ik pa brīdim gremdējoties absolūti jaunos estētikas līmeņos un atklājot neticamus radošuma apvāršņus. Šī pavasara ISaloni ekspozīcijās dizains uzrunāja ar jauniem rakstiem, iepriekš nebijušām plastiskām formām, ar ievērojamu metāla elementu dominanci, spilgtām krāsām un vienlaikus absolūti melno vai klasiski tumšbrūno, ar plašāku akmens un ādas elementu klātbūtni, ar pasteļtoņu variācijām, mūsdienu klasikas interpretācijām u.c.

Viena no spilgtākajām šī gada tendencēm ir lokālā koncepcija dizainā. Eksperti secina, ka dizains vietējā izpausmē šodien ir atslēga uz globālā tirgus iekarošanas virsotnēm. 50. gados pasaulē aizsākās vispāratzīta daiļuma ideālu meklējumi, bet šodien tieši pretēji – par jaunatklājumu dizainā kļuvuši vietējie, tikai kādai konkrētai vietai raksturīgi motīvi, dialekti un idiomas. Lokālās koncepcijas attīstība dizainā ienāca no kulinārijas kultūras, kas patlaban piedzīvo sava veida renesansi. Vietējo amatnieku meistardarbi, kas, pateicoties jaunāko tehnoloģiju pielietojumam, sasnieguši industriālo standartu virsotnes, vēl vairāk nostiprina un izceļ lokālā dizaina spēku.

Pašlaik dizaineri iedvesmu smeļas dažādos avotos: tie var būt gan pazīstami mākslinieki, gan literatūras varoņi, gan ģeogrāfiski interesantas vietas, kurp dodamies ceļojumā un kur tiek rasta iedvesmas pasaule ar etniskajiem motīviem. Daudzu dizaineru darbos jūtama Āfrikas tēma, kāds meklē iedvesmu Mongolijas kalnainajos apvidos, kāds cits ietekmējies Ķīnas kultūrā vai reliģiskajos motīvos.

Ceļojumu, stāstu un spilgtu emociju pasaule ietekmējusi arī šī gada krāsu paleti. Kā atzīst kompānijas Pantone eksperti, šī gada krāsa ir marsala jeb sarkanbrūnais. Kopumā dizains šogad ietonējas nevis tīrās, bet specifiskās, piesātinātās, ar oksīdiem un pigmentiem bagātinātās krāsās. Dažu dizaineru darbos iezīmējas dabas iedvesmotie toņi, piemēram, melleņu, miežu. Aktuāls ir arī gradients – krāsu pāreja, piemēram, no sarkanā uz violeto, kā tas redzams jaunajā sofas modelī Glider, ko zīmolam Moroso radījis Rons Arads (Ron Arad).

Nevar apgalvot, ka dziļi aizkulisēs būtu paslēpies krāšņi dekoratīvais stils. Tas neatkarīgi no vēju virzieniem dizainā notur pozīcijas un allaž atrod savu cienītāju. Interesanti, ka šogad līdzās tradicionālajiem šī stila atbalsta punktiem – Dubaijai un Maskavai – par jauno reprezentācijas vietu kļuva Maiami ar tai raksturīgo maksimālismu, kas izpaužas kā krāšņs dekoratīvais un izšķērdīgais 80. gadu stils. Šī virziena mēbelēs un dizaina priekšmetos dominē bronza, varš, cēlmetāli (kā, piemēram, zīmola Flou jaunajā gultas un aksesuāru kolekcijā IKO, ko izstrādājis Rodolfo Dordoni (Rodolfo Dordoni)).

Vēl viens virziens, kas nule kā sācis savu daudzsološo ceļu dizainā, ir bērnības noskaņu tēma, kas visbiežāk gan parādās alegorijās. Zīmols Vitra savā aksesuāru kolekcijā šogad iekļāvis koka lelles ar magnētiem Wooden Dolls Cat und Dog, ko 1952. gadā radīja Aleksandrs Žirārs (Alexander Girard). Vēl viens piemērs – spēle Concentric Puzzle, kura dizainu radījis Ariks Levi (Аrik Levy) kompānijai Danese. Īsti pasakainu atmosfēru raisa arī idealizētie dzīvnieki no zīmola Bosa.

2015. gads nav izņēmums arī tajā ziņā, ka mūsdienu dizaineri, radot jaunās kolekcijas, cieši raugās pagātnes lielo dizaina grandu olimpa virzienā, ik pa brīdim noceļot no stila debesīm kādu grāmatās vai muzejos iegūlušos šedevru, pastarpināti atsaucoties uz to vai restartējot jaunā veidolā. Šī pragmatiskā pieeja, kas allaž attaisnojusi sevi, manāma teju visu lielo ražotāju kolekcijās. Piemēram, ivdesign.it, izstrādājot galdu Schegge zīmolam Valsecchi 1918, smalki ironizē par lielo itāļu projektēšanas autsaideru Karlo Molino (Carlo Mollino). Poltrona Frau ar lepnumu eksponē žurnālgaldiņu Bird, ko 50. gados radīja izcilais skandināvu dizainers Tapio Virkala (Tapio Wirkkala). Runājot par piemirstajām ikonām, vietā būtu piesaukt kādu īpašu personu no sieviešu dizaina pasaules – itāļu dizaineri Nandu Vigo (Nanda Vigo), kas šodien atgriezusies uz dizaina skatuves ar vairākiem saviem darbiem, tostarp pufu Blocco (1971. g.), ko jaunajā kolekcijā eksponē zīmols Driade.

Nevienam nav noslēpums, ka šodienas dizaineri un arhitekti ir arī lieliski stāstnieki, kuri meistarīgi atklāj savu darbu būtību. Stāstīt stāstus, radīt noskaņojumu, veidot dialogu, žonglēt ar citātiem – tie ir instrumenti, kas šodien pozicionējas dizainā. Agrāk dizains pārstāvēja šauru profesionālu jomu, bet šodien tas aizvien vairāk kļūst par neatņemamu dzīves veida un personības pieredzes sastāvdaļu.

Gaismas dizains

Gaismai ir īpaša vieta 2015. gada vispasaules kultūras kontekstā – UNESCO šo gadu definējusi kā starptautisko gaismas un apgaismojuma tehnoloģiju gadu. Tas lieliski saskan ar starptautisko apgaismojuma biennāli Euroluce, kas šogad norisinājās Milānā paralēli dizaina, mēbeļu un biroja aprīkojuma mesei.

Kā fizikāla parādība gaisma glabā sevī virkni noslēpumu. Tieši to savā instalācijā Dzirkstele. Katra gaisma ir balss, kas bija risināta FuoriSalone ietvaros San Fedeles laukumā, pauda arhitekts Atīlio Stoki (Attilio Stocchi). Projekts veidots daļēji kā pētījums, daļēji kā stāsts par noslēpumaino gaismas dabu. Šim nolūkam laukuma vidū bija eksponēta melna, gaismas necaurlaidīga kaste, kurā speciālas skaņas pavadībā varēja baudīt dažādas gaismas izpausmes.

Kādas ir galvenās tendences, kas šogad raksturoja Euroluce?

Tā vien šķiet, ka patlaban gaismas tehnoloģiju industrijā norisinās sīva cīņa – sacensība starp materiālo un nemateriālo pasauli. Periods, kad gan dizaineri, gan ražotāji atklāja un izmēģināja tādu fenomenu kā gaismas diodes, ir pagājis. Šīs tehnoloģijas mūsdienās ir ražošanā un piedzīvo ļoti strauju attīstību. Līdz ar šo fenomenu tradicionālo gaismas ķermeņu loma minimizējas tik ļoti, ka tie vairs netiek uztverti kā pilnvērtīgi spēlētāji gaismas tehnoloģiju tirgū. Tādas priekšrocības kā ilgmūžība un bieži vien uzsvērtā īpašība, ka jaunākās paaudzes gaismas diodēm nav nepieciešama nomaiņa visā gaismas iekārtas ekspluatācijas laikā, kļuvušas par svarīgākajiem argumentiem, kas pārtrumpo gan funkcionalitātes, gan izmēru apsvērumus. Šo iemeslu dēļ krasas izmaiņas piedzīvojusi apgaismojuma projektēšana, bet mūsdienu gaismas izveides mākslā konkurē divas pretējas tendences.

Pirmā ir izteikta gaismekļa izmēra samazināšanās, kas perspektīvā, iespējams, saplūdīs ar arhitektonisko profilu, apvalku, konsoli u.c. Savukārt pretējā tendence – atgriešanās pie formas jeb acīmredzams formas kults, kas izpaužas kā tēla pievilcības pārākuma izpausme pār funkcionalitāti. Paradoksālākais, ka šī neafišētā cīņa notiek teju katra ietekmīgā gaismas zīmola ietvaros, t.i., uzņēmumos šie abi virzieni tiek attīstīti vienlīdz nopietni, produktu izstrādē piesaistot vairāk vai mazāk slavenus dizainerus vai arhitektus.

Kā spilgtāko piemēru pirmajai tendencei var nosaukt zīmola Artemide gaismekli, kas veidots no 1,5 cm plāna organiskā stikla pēc Ernesto Džismondi (Ernesto Gismondi) projekta. Vai, piemēram, Davide Groppi kompānijas gaismeklis Fosbury (dizains Dāvide Gropi (Davide Groppi)) lakoniska gaismas stara veidā.

Savukārt izteikts dizaina formas akcents atspoguļojas jaunā norvēģu dizainera Daniela Ribekena (Daniel Rybakken) zīmolam Luceplan izstrādātajā gaismeklī Stochastic – tas ir no borosilikātstikla veidots balonu mākonis ar sudrabainu pārklājumu, kas vienlaikus nodrošina gan dizaina objekta, gan gaismas avota funkciju. Protams, ka formas protagonisti ne tikai attīsta formas, bet caur šīm formām pauž arī aizraujošus vēstījumus. Piemēram, lampa June Bird, ko zīmolam Denese radījis Ariks Levi (Arik Levy) nav vienkārši gaismeklis klasiska strazdu būrīša formā (veidots no dabīga bērzkoka), bet tajā spīdošā spuldze traktējama kā… zelta oliņa.

Dzīvnieku un putnu tēmu savās kolekcijās turpina klāstīt arī kreatīvais itāļu zīmols Karman. Kā ierasts, daži ražotāji pievēršas greznajam buržuāziskā dzīvesveida stilam, rotājot gaismekļus ar cēlmetāliem vai izmantojot senās pūstā stikla roku darba tradīcijas lustru radīšanā. Romantiska nostaļģija futūristiskā izpildījumā parādās Artemide jaunajā lustrā Chlorophilia, ko radījis britu dizainers Ross Lavgrouvs (Ross Lovegrove). Šī gaismekļa gaisīgās un izliektās stikla lapas ne tikai rada gaismu, bet arī projicē ēnas, kārtējo reizi apliecinot augstvērtīga dizaina un augsto tehnoloģiju sintēzi. Savukārt tiem, kas īpaši neprot plānot savu darba laiku un ik pa brīdim birojā strādā virsstundas, jaunatklājums būs zīmola FontanaArte jaunā galda lampa Volée (dizains Odo Fioravanti (Odo Fioravanti)), kas tiek ieslēgta ar sensoru un pēc astoņu stundu darba laika pati izslēdzas (time out režīms). Ko gan vēl vairāk var vēlēties?