Septiņu gadu laikā, kopumā investējot nedaudz vairāk par 311 milj. eiro, 600 ha degradēto teritoriju iecerēts pārvērst par plaukstošām biznesa zonām

Valdība starta šāvienu jau ir devusi, jo ir atbalstījusi noteikumus, kas paredz atjaunot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību attīstības programmām, nodrošinot videi draudzīgu un vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu. DB aptaujātie uzņēmēji un pašvaldību vadība apsveic šādu programmu un cer, ka tā būs labs stimuls – gan pašmāju, gan ārvalstu investoru magnēts, kas vienlaikus radīs jaunas darba vietas un arī nodokļus.

Iespēju laiks

«Zinot to, ka daudzās pašvaldībās ir samērā plašas degradētas teritorijas, kas jāsakārto, šis varētu būt viens no veidiem, kā stimulēt būvniecību, vienlaikus attīstot tos objektus, kuri to sen jau gaida, kā arī domāt par nākotnes ekonomikas pieaugumu reģionos, paredzot šajās vietās veidot biznesu,» secina LTRK valdes loceklis un SIA Sakret padomes priekšsēdētājs An- dris Vanags.

Viņš domā, ka tieši uz uzņēmējdarbību vērsta teritoriju sakārtošana varētu nest gan pašvaldībām, gan privātām kompānijām vislielāko labumu, radot darba vietas, attīstot novadus un palielinot ieņēmumus valsts budžetā.

«Tas, ka Latvijā ir vajadzīgas investīcijas, kas veicinātu ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet vienlaicīgi arī papildinātu budžetu ar nodokļu ieņēmumiem, ir sen zināms, tomēr, lai reāli piesaistītu investorus, ar solījumiem vien nepietiek, tāpēc arī šīs programmas rezultātā varētu sakārtot teritorijas un tajās «ievilkt» investorus,» skaidro Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja, SIA Fast Trac Kids valdes locekle Elīna Egle. Viņa atgādina, ka Latvijas reģionos ir teritorijas, kuras varētu izmantot apstrādes rūpniecības projektiem, tomēr to sakārtošana bez ES līdzfinansējuma nav pa spēkam vienai pašai pašvaldībai un līdz ar to nav pievilcīga nedz pašmāju, nedz arī ārvalstu investoriem.

«Ieguvējas noteikti būs tās pašvaldības, kurās jau ir izveidojies sava veida nozaru klasters un ir kvalificēts darba spēks, bet vispirms tomēr būs vajadzīga mājasdarba izpilde,» uzsvēra E. Egle. Viņa pieļauj, ka izdevīgākā starta pozīcijā varētu būt tās pašvaldības, kurās jau ir lieli tā dēvētie enkura uzņēmumi – flagmaņi, kuri «velk» līdzi visus citus, jo šāda liela uzņēmuma paplašināšanās palielinās tā vajadzības un līdz ar to augs citu sfēru uzņēmumu puduris.

A. Vanags atgādina: kopš ES fondu līdzfinansētie projekti vairs netiek realizēti, būvniecības apjoms, tostarp ēku siltināšana, infrastruktūras sakārtošana utt., ir būtiski samazinājies. «Tas, protams, ietekmē nozari kopumā,» tā A. Vanags.

4341 darba vieta

Valdība kopumā teritoriju revitalizācijai reģionos atvēlējusi 311, 32 milj. eiro, no kuriem 264,62 milj. eiro būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet nacionālais ieguldījums – ne mazāks kā 46, 70 milj. eiro.

Risinājums krasi atšķiras no līdzšinējās pieredzes un īstenotajiem projektiem, jo sasniedzamie rezultāti tiks vērtēti gan nodarbinātības rādītāju griezumā, gan uzņēmumu nefinanšu investīciju apjoma ziņā. Noteiktie rezultatīvie rādītāji, īstenojot projektus, paģēr, piemēram, atjaunoto degradēto teritoriju platību vismaz 622 ha, jaunizveidoto darbvietu skaitu – vismaz 4341, savukārt uzņēmēju, kuri atrodas atbalstītajā teritorijā, nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 264,62 milj. eiro. Pašreizējās tendences ekonomiskajā aktivitātē un privāto investīciju piesaistē reģionos liecina, ka nozīmīga problēma saimnieciskās darbības attīstībai ir nepilnīga publiskā un inženierkomunikāciju infrastruktūra. Tāpat ir daudz vietu, kas ir pamestas, piesārņotas, nolaistas. Tai pašā laikā ir vērts ieguldīt to atjaunošanā, pielāgojot jauniem uzņēmumiem vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Savus projektus iesniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kā arī Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rīgas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētu pašvaldības, kas ļoti cieši sadarbojas ar uzņēmējiem, lai saprastu, ko viņi gatavi dot pretī, norāda VARAM Reģionālās politikas departamenta direktora vietniece Jevgēnija Butņicka.

Projektu iesniedzēji varēs būt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji. VARAM projektu iesniegšanas sākumu prognozē nākamā gada sākumā, savukārt to īstenošanai atvēlēti septiņi gadi – līdz 2022. gada 31. decembrim.