Latvijai pašai nosakot sankcijas, tiem pašmāju uzņēmējiem, kuri to rezultātā cietīs, kompensācijas nemaksās; pastāv bažas, ka zaudējumu apmērs pirms sankciju ieviešanas pat netiks novērtēts

Tāds ir vairāku uzņēmēju vērtējums par Saeimā otrajā lasījumā akceptēto Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumprojektu. Neviens no aptaujātajiem neiebilda pret to, ka Latvija pievienojas ANO vai ES noteiktajām sankcijām pret kādām valstīm, to uzņēmumiem vai cilvēkiem, tomēr vairāki jautājumi bija saistīti tieši ar iespējamo Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu. Skanēja arī bažas, vai pašreizējā nokaitētajā ģeopolitiskajā situācijā pēc šī likumprojekta pieņemšanas Latvija neieviesīs nacionālas sankcijas pret kādiem ārvalstu uzņēmumiem vai cilvēkiem, vienlaikus saņemot simetrisku atbildi no tās ārvalsts, kuras personas būs pakļautas šādām sankcijām.

Vēl bažas bija saistītas ar to, ka sankciju noteikšana būtu Ministru kabineta, nevis Saeimas kompetencē, līdz ar to pastāv risks, ka šādas nacionālas sankcijas varētu tikt ieviestas pēc valdības lēmuma slēgtā sēdē bez jebkādām publiskām debatēm, kādas noteikti būtu, ja tās būtu jāakceptē parlamentam. Ieviešot sankcijas, piemēram, pret konkrētu ārzemnieku, jārēķinās, ka viņam tieši vai pastarpināti piederošiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā, var tikt piemērota piespiedu likvidēšana. Ir vēl kāda svarīga nianse, kas jāņem vērā tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri izstrādājumus eksportē, cenšoties maksimāli paplašināt savus noieta tirgus, uz ko uzņēmēji no visdažādākajām tribīnēm nenogurstoši tiek aicināti. Proti, valstis, kuru personas tiks iekļautas Latvijas nacionālo sankciju sarakstā, var atbildēt tieši ar to pašu, mūsu eksportētājus pakļaujot tādām pašām sankcijām, piemēram, nosakot tirdzniecisko darījumu aizliegumu vai neļaujot veikt naudas pārskaitīšanu par piegādātajām precēm.

Piga, ne kompensācija

Lai arī minētie jautājumi ir būtiski, tomēr par tiem Saeimā īstas diskusijas nebija. Parlamenta vairākums neatbalstīja Saeimas sekretāra biedra Gunāra Kūtra priekšlikumu, ka vienlaikus ar sankciju ieviešanu MK nosaka arī kārtību, kādā uzņēmēji var pieteikt un saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies komersantiem saistībā ar konkrēto sankciju ieviešanu. Atbilstoša kompensācija būtu nodrošināma ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. G. Kūtris DB to pamatoja ar skaudrajiem statistikas datiem no nesenās vēstures. Piemēram, pēc Zemkopības ministrijas datiem Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 milj. eiro lielus zaudējumus, savukārt tikai lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi (nerēķinot piena un gaļas ražotājiem radītos) tika lēsti ap 140 milj. eiro. «Kamēr valdība iešūpojās un saprata, ka šiem un citiem uzņēmumiem nepieciešams atbalsts, daļa bija uz bankrota sliekšņa, bez darba un ienākumiem atstājot daudzus šajos uzņēmumos strādājošos,» norāda G. Kūtris un turpina: «Pieņemsim, ka līdzīga situācija rodas ar kādu Tālo vai Tuvo Austrumu valsti, un Latvija ievieš sankcijas attiecībā uz to. Vai tad atkal būs jāsaka uzņēmējiem, ka viņi nepareizi domājuši, izraugoties ārvalstu sadarbības partnerus?» No tribīnes G. Kūtris bija vēl skarbāks: «Sākotnējā reakcija bija tāda: zaudētāji paši vainīgi. Ar ko gan viņi uzturēja kontaktus! Nākamā reakcija bija dabas likums – izdzīvos stiprākais.» Pēc G. Kūtra domām, brīdī, kad tiek ieviestas sankcijas, ir jābūt kārtībai, kā zaudējumus cietušie komersanti var pieteikties kompensācijai un kādā veidā tā tiek nodrošināta. «Diemžēl vairākums partiju uzskatīja, ka šie priekšlikumi ir vērsti tikai Krievijas biznesmeņu atbal- stam,» piebilda G. Kūtris.

Tikai pēc analīzes

Saeimas deputāte Lolita Čigāne no Saeimas tribīnes vēstīja, ka mūsu komersanti ir saprātīgi, racionāli, pragmatiski indivīdi, kas veido uzņēmumus, meklē noieta tirgus savām saražotajām precēm, pakalpojumiem un pilnā mērā spējīgi domāt un veidot savus plānus paši. «Tādējādi jebkādiem kompensējošiem mehānismiem ir jāseko tikai pēc konkrētas analīzes, ka kāda nozare ir cietusi un radīts asimetrisks trieciens tautsaimniecības attīstībai. Mums šādas situācijas ir bijušas, un valdība ir steigusies palīgā. Kālab mums ir vajadzīgi vēl atsevišķi MK noteikumi ar kritērijiem? G. Kūtra priekšlikumā arī ir minētas personas un komersanti, kuri nav specificēti. Šajā gadījumā tie var būt Krievijas komersanti, kas likumsakarīgi cietīs no ES ieviestajām sankcijām. Tad arī šie cilvēki varēs stāties rindā pie MK un prasīt Latvijas valsts kompensācijas?» jautāja L. Čigāne. Arī deputāts Jānis Dombrava nepiekrita Kūtra priekšlikumam, jo tieši iepriekšējās sankcijas smagi skāra Krievijas uzņēmējus, kuri bija iegādājušies uzņēmumus daudzās austrumu valstīs, tostarp Latvijā. Piemēram, Rīgas Piena kombināts un Valmieras piens un citi uzņēmumi pieder Krievijas uzņēmējam Andrejam Beshmeļņickim, norādīja J. Dombrava. Tiesa gan, parlamentā netika minēts, cik daudz Latvijas uzņēmējiem piederošo kompāniju un zemnieku ir cietuši šo sankciju rezultātā.

Nedomā par sekām

«Pēc būtības šāds priekšlikums pat nebūtu vajadzīgs, ja Latvijā starp amatpersonām un valsts iestādēm būtu skaidrs atbildības princips, kā arī ja nebūtu zināmas pieredzes ar sankcijām, kam seko izbrīns: «Bet mēs taču negaidījām, ka kādam no tā radīsies zaudējumi!» Diemžēl mums Latvijā atkal ir bēdīga pieredze: kad pieņemam likumu, domājam savā diezgan šaurā virzienā,» saka G. Kūtris. Savukārt kāds uzņēmējs, kurš cietis Krievijas un ES sankciju «kariņā», skarbi noteica, ka jaunāko klašu skolniekiem uzticēt dinamītu ir bīstami, jo viņi savas pieredzes un zināšanu trūkuma dēļ var uzspridzināt ne tikai sevi, bet arī citus tuvumā esošos, nerēķinoties ne ar kādām sekām. G. Kūtris atzina – uz Saeimas trešo lasījumu iespējams iesniegt precizējošu priekšlikumu, ka kārtība attiecināma tikai uz Latvijas uzņēmējiem. Viņam pašam kārtības rullis liedzot piedāvāt priekšlikumu, kas ir noraidīts. No Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma jaunās redakcijas izriet, ka sankcija ir politiski pieņemts lēmums izrādīt savu nepatiku pret kādu citu, visticamāk, valsti, pret kādām konkrētām personām, pasakot, ka draudzēties negribas. Ja otra valsts ievieš pretsankcijas, tad Latvijas pusē cieš uzņēmēji, kuriem ir krietni zaudējumi un bizness izput.

«Mēs labāk zinām»

«Šodienas drošības situācija pieprasa skaidru rīcības plānu, un sagatavotais likumprojekts tādu dod. Tas ir apsveicami,» situāciju komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka nevis ugunsgrēka gadījumā ir jāizstrādā vadlīnijas, kā to dzēst, bet gan pirms tam.

«Diemžēl labs likums ir tikai viena lieta, jo svarīga ir tā pareiza un atbilstoša piemērošana. Slikts piemērotājs var jebkuru labu likumu nogremdēt un otrādi – labs tiesību piemērotājs var uzlabot pat slikta normatīva darbību. Ir bijuši piemēri ar to pašu aplokšņu algu apkarošanu, kad neprasmīgas piemērošanas rezultātā legāli maksājošajam uzņēmējam savu taisnību nācies pierādīt vairākus gadus garā tiesvedībā,» norāda J. Endziņš. Viņš atzīmē, ka valsts pārvaldes aparāts ir novājināts un, ja lēmumi par kādām nacionālām sankcijām tiks lemti bez konsultācijām ar uzņēmējiem un pēc principa «mēs labāk zinām», problēmas var būt neizbēgamas.