Valsts kases vietā ar a/s KVV Liepājas metalurgs darbosies Privatizācijas aģentūra, taču pamatjautājumi paliek tie paši

Tāds ir Ministru kabineta lēmums. Pēc valdības sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka valdība pieņēma lēmumu par darījuma nodošanu Privatizācijas aģentūrai (PA), kura šim mērķim dibinās atsevišķu kapitālsabiedrību. «PA ir profesionālāka nekā Valsts kase šāda darījuma turpināšanai, kad tas nonācis restrukturizācijas procesā. No uzņēmuma saņemtais restrukturizācijas plāns neliecina, ka uzņēmumam ir skaidrs, kā nodrošināt darbības turpināšanu,» uzsvēra D. Reizniece-Ozola.

Divi mēneši

Valdība uzdeva PA sadarbībā ar Valsts kasi ne vēlāk kā līdz 1. jūnijam nākt klajā ar ziņojumu par progresu restrukturizācijas procesā. Pēc tam MK lems, kā rīkoties tālāk. Līdz tam būtībā darba taktika nemainīsies, tikai dialogu turpinās nevis Valsts kase, bet gan EM struktūra. Valdības mērķis joprojām ir turpināt dialogu ar uzņēmumu, kādā veidā valsts var sekmīgi atgūt savu aizdevumu. «Nav iemesla domāt, ka parāds Latvijas valstij netiks samaksāts, turklāt ceram uz ražošanas atjaunošanu uzņēmumā,» premjera Māra Kučinska sacīto pauž preses padomnieks Andrejs Vaivars.

Prioritāte – ražošana

«Prioritāte ir panākt, ka uzņēmums turpina strādāt un ar savu darbu spēj uzturēt sevi un vēl nodrošināt pietiekamus ieņēmumus, lai spētu norēķināties ar valsti,» piebilda finanšu ministre.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens DB akcentē: «Valdības nodoms nav norakstīt Liepājas metalurgu. Esam kreditors, kam svarīgi atgūt savus ieguldītos līdzekļus no uzņēmuma.» Ministrs piebilda, ka saprotama ir nelabvēlīgā situācija nozarē, kad tirgu pārpludinājis lēts Ķīnas, arī Krievijas un Baltkrievijas metāls, tāpat ir dīvainas kustības ar metāllūžņu cenām, taču valsts atbalsts uzņēmumam rūpīgi saskaņojams ar EK, un tas ir atturīgs, jo valdība sniedz atbalstu nevis vienam uzņēmumam, bet nozarei. Saprotams, ka tas ir liels metalurģijas uzņēmums, tāpēc valdība nerīkojas asi, apturot darbību. Tomēr tas ir privāts uzņēmums, kas skaidri zināja noteikumus un izvēlējās šādi strādāt.»

Būtiskie jautājumi

Savukārt a/s KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs par valdībā lemto uzzināja no DB. «Svarīgākie jautājumi jau ir par elektroenerģijas cenu Latvijā un arī, ņemot vērā vājo tirgus pieprasījumu pēc uzņēmumā ražotajiem izstrādājumiem, maksājumu atlikšanas iespējām, to termiņiem,» uz jautājumu par to, kas ir būtiskākais, atzina I. Talanovs.

Vairāki nozares uzņēmēji nekomentēja valdības lēmumu, vien norādīja, ka sarunu vedēja nomaiņa liecinot par akcentu maiņu, tomēr šis lēmums jau būtībā tiešā veidā neuzlabo uzņēmuma konkurētspēju noieta tirgos ārzemēs. Liepājas metālapstrādes SIA AB Metal valdes loceklis Māris Balodis atzīst, ka šeit visi vēlas, lai uzņēmums strādātu un ražotu produkciju, tomēr tas konkurentiem ārzemēs nebūt nav vajadzīgs.

Grib restrukturizēties

Db.lv jau rakstījis, ka a/s KVV Liepājas metalurgs iepriekš paziņoja par velmētavas konservāciju. Šādu soli daļa uztvēra kā izmaksu samazināšanu, savukārt daļa kā baltā karoga izkāršanu, vēl citi kā spiediena izdarīšanu uz valdību. Tomēr KVV Group ir iesniedzis valdībai savu restrukturizācijas plānu, kas vēl dod cerības atjaunot ražošanu, kur viens no punktiem paredz uzņēmumu atbrīvot no obligāto iepirkumu komponentes maksājumiem par elektrību, tādējādi samazinot izmaksas. Vēl viens no būtiskiem nosacījumiem bija pārstrādāt iepriekš akceptēto maksājumu grafiku un plānu, kā apkalpot 70 miljonu eiro parādu, ieskaitot arī maksājumu atlikšanu līdz 2020. gadam.