Milānas dizaina nedēļa un Salone del Mobile. Milano mese ir pasākumi, par ko nozares speciālisti visā pasaulē saka: must. Un pamatoti, jo šeit pukst pasaules dizaina sirds un šogad jau 55.gadu pēc kārtas Salone del Mobile kļuva par platformu dizaina atklājumiem, inovācijām, skatēm, kontaktiem un biznesam

Tas ir pilnībā starptautisks pasākums – šogad 67% apmeklētāju bija no ārvalstīm, un Itālijā Salone del Mobile tiek atzīts par veiksmīgu eksporta preci. Modes nedēļas tagad notiek teju katrā sevi cienošā pilsētā un Milāna šai ziņā spiesta sacensties ar Parīzi, Ņujorku vai Honkongu, tomēr pasaules dizaina galvaspilsētas statusu Milāna notur augstākajā līmenī. Tā ir nedēļa, kad visa pilsēta sumina dizainu – Brerā, Tortona ielā, della Spiga ielā, Milānas Politehniskās universitātes korpusos, līdzās Milānas domam u.c. – visas zāles un saloni ir atvērti un pasākumu klāsts šajās dienās Milānā ir tik liels, ka nevajag censties tos visus ierakstīt plānotājā. Te drīzāk jāļaujas intuīcijai, ar pasākumu karti rokās dodoties no viena gala mērķa uz otru un baudot šķietami relaksējošo pilsētas atmosfēru ar pārpildītajām ielu kafejnīcām un krāsām, ko izstaro vertikālie dārzi. Lai arī ielikt rāmjos šodienas dizainu nav iespējams, lūk, dažas atziņas par jaunākajām tendencēm un pēdējam ziņām no dizaina vareno aizkulisēm.

Modes un dizaina sinerģija

Pirmā atziņa – stilu daudzveidība kļūst aizvien plašāka, un katrs ražotājs attīsta savu rokrakstu un kolekciju saskaņā ar kompānijas izvēlēto DNS, mēģinot apvienot pieaicināto dizaineru autordarbus zem viena lietussarga. Atšķirības parādās detaļās, akcentos, pieejā, noskaņās, filozofijā – ļoti individuālās, smalkās un it kā netveramās lietās, ko grūti atdarināt. Dizains šai ziņā seko modei – katrs indivīds ir unikāls, un katrs izvēlas savu apģērba stilu un dizainu. Interesanti, ka lielajās dizaina kompānijās tāpat kā modes namos aizvien nozīmīgāka kļūst galvenā dizainera pozīcija – piemēram, slavenā spāņu izcelsmes dizainere Patrīcija Urkiola (Patrizia Urquiola) nesen kā kļuvusi par Cassina māksliniecisko direktori un turpmāk noteiks šīs kompānijas radošo rokrakstu. Kā allaž, savu roku mēbeļu kolekcijām un aksesuāriem pielikuši arī modes grandi – maestro Džordžio Armani (Giorgio Armani; Armani Casa, Dada virtuves kolekcijas) un Dolce&Gabbana (Smeg ekskluzīvo ledusskapju sērija) ieskaitot.

Šodien dominējošais dizaina izteiksmes veids dzimis harmoniskā mijiedarbībā ar modes pasauli. Mēbeles un aksesuāri pielāgoti modernajam cilvēkam, apvienojot sevī tradīcijas un inovācijas, radošumu un augstu amatniecisko meistarību. Likumsakarīgi, ka dizainā atrodam krāsas, kas šosezon jau debitēja uz modes skates mēlēm – tās ir gan dažādu neitrālo toņu kombinācijas, gan izteikti intensīvas krāsas. Neitrālā palete – baltā pustoņi, brūnganais, tumši pelēkais eksponējas lieliskās kombinācijās ar pelēko, smilšu brūno, ķieģeļu sarkanbrūno, bordo vai kontrastē ar okeāna zilo, sinepju zaļo, citronu dzelteno, tirkīzzilo, fuksijas rozā. Šīs krāsu kompozīcijas veidotas ar ideju, lai neitrālie toņi harmonizētu vidi, kamēr aktīvi vibrējošās krāsas darbojas kā akcenti, izceļot mēbeļu formas, līnijas un kontūras. Nereti sastopamas monohromas ekspozīcijas, kas rada izteikti līdzsvarotu iespaidu, vai, piemēram, absolūti baltā ekspresijas. Interesanti, ka arī melnais tonis no jauna piesaka sevi dizainā – šogad šo trendu veiksmīgi aprobēja itāļu ražotājs Riva1920, realizējot koka mēbeļu kolekciju melnās krāsās. Melnā detaļas vai atsevišķi aksesuāri iezīmējas arī Diesel living, Vitra, Fendi casa, Visionnaire, Euromobil u.c. kolekcijās. Savukārt spilgta krāsu eksplozija ar fluorescējošā rozā un zaļā akcentiem tika izrādīta Kartell stendā ar nosaukumu Talking minds (Runājošie prāti), kur katram zvaigžņu dizaineram (kopā 11) bija veltīta atsevišķa ekspozīcija.

Vēl viena atziņa – pieaug materiālu daudzveidība un inteliģence. Turpinoties ilgtspējības un eko tendencēm, uzsvars tiek likts uz dabīgajiem materiāliem un to unikālo apstrādi. Dažādi ādas veidi, vilna, zīds, kokvilna, džinsa audums, stikls, koks (arī otrreiz izmantots, eksotiskas šķirnes vai fosilijas), dažādi metāli (īpašā cieņā bronza), granīts, marmors, inovatīvu apstrādes tehnoloģiju dēļ iegūst neparastas un izteikti maigas virsmas. Materiāli tiek harmoniski kombināti savā starpā, izceļot katra unikālo dabu un potenciālu. Kā rezumē krāsu un materiālu tēmai holandiešu dizaineres Hellas Jongeriusas (Hella Jongerius) citāts, kura kopš 2007.gada attīsta Vitra’s krāsu un materiālu bibliotēku: «Akcentējot materiālu, krāsa var pacelt produktu neiedomājamās virsotnēs vai uzsvērt atsevišķas detaļas. Es vēlētos, lai cilvēki pazītu Vitra ne tikai pēc produktiem un formām, bet arī pēc materiāliem un virsmām.»

Lieluma mānija un citi virzieni

Izskatās, ka lielumam dizainā šodien ir nozīme – visi priekšmeti kļuvuši apjomīgāki, garāki, augstāki. Galds, sofa, skapis, grāmatplaukts ievērojami palielinājuši savas dimensijas. Arī sofa nav vairs tikai sofa. Tai pievienots koka vai marmora galdiņš – virsma, kur nolikt datoru un servēt vieglu kafiju, savukārt sofas mugurpusē instalēts zems, horizontāls grāmatu plaukts. Sofa ir tik gara un plata, ka tajā var brīvi izvietoties vismaz četru cilvēku ģimene, turklāt viens otru netraucējot, katrs ar savu nodarbi. Šo trendu lieliski attīsta Knoll, Baxter, Flexform, Flou, Fendi casa, Poltrona Frau, MDF Italia, Molteni &C, Natuzzi, Poliform, Rolf Benz, Visionaire u.c.

Nākošā tendence, ko gribas atzīmēt, ir skatlogu efekts telpu dizainā. Tas tiek panākts ar daudzveidīgo stikla un iekšējā apgaismojuma pielietojumu. Gan garderobe, gan viesistabas iekārta ir kā vitrīna, kas eksponē savu lielisko saturu. Un tam nevar nepiekrist – skaistā dizaina kurpju, kažoku un rokassomiņu kolekcija nav jāslēpj aiz slēgtām durvīm. Ja ir ko rādīt, tad rādām! Mēbeļu un aksesuāru iekšējais apgaismojums tikai pastiprina šo efektu.

Neraugoties uz mainīgo tirgus konjunktūru, savas pozīcijas veiksmīgi saglabā allaž rūpnieciskā dizaina elementi. Daudzi ražotāji, meklējot idejas, iedvesmu smēlušies pagājušā gadsimta 50. – 60. gadu arhitektūrā un dizainā, savukārt citi atraduši inovatīvus veidus dizaina ikonu atjaunošanai – tādējādi jaunā zelta ietērpā šogad prezentēts Knoll Hari Bertoija (H. Bertoia) slavenās kolekcijas Diamond (1952) krēsls, savukārt jaunā audumā – Cassina Utrecht krēsls (1935), diz. Gerits Tomass Rītvelds (Gerrit T. Rietveld) u.c.

Jāatzīst, ka daudzas spilgtas dizaina performances notika tieši FuoriSalone ietvaros, piemēram, Tortona ielā. Interesantu akciju saviem cienītājiem šogad organizēja Vitra – teju pilsētas centrā līdzās Corso Como tika radīta CasaVitra (Vitra’s māja), kurā trīs stāvos izspēlēta instalācija Colour Machine (Krāsu mašīna) sadarbībā ar holandiešu dizaineri Hellu Jongeriusu. Vienā nelielā CasaVitra kambarītī aiz stikla durvīm bija ierīkots arī skaistumkopšanas salons, kur gribētājiem (ja vien bija laiks un netraucēja pagarā rinda) tika piedāvāts nokrāsot nagus visaktuālākajās Vitra un Milānas krāsās.

Topošie bestselleri bērniem

Pirmizrādi šai Salone del Mobile piedzīvoja Kartell bērnu dizaina priekšmetu kolekcija. To veidojuši tādi dizaina grandi kā Nendo, Feručio Lavjani (Ferruccio Laviani), Pjero Lissoni (Piero Lissoni) un Filips Starks (Philippe Starck). Bērnu dizaina kolekcija paredzēta atvasēm no trīs līdz astoņu gadu vecumam un ietver gan tradicionālās Kartell lampas, galdus un krēslus (piemēram, Filipa Starka radīto Kartell bestselleru Lou Lou Ghost krēslu miniatūrā versijā) ar zvaigžņoto arhitektu zīmējumiem vai bērnu vārdiem, gan speciāli jaunajai paaudzei izstrādātus produktus. Piemēram, Filipa Starka veidotās šūpoles no caurspīdīga polikarbonāta, Feručio Lavjani veidoto galdiņu ClipClap, kura kājas darinātas pēc saliekamā lego principiem un izmantojamas arī kā krāsainas spēļmantiņas. H – horse, ko radījis Nendo, ir analogs koka šūpuļzirdziņam un veidots no krāsaina metakrilāta. Kartell Kids līnija ir viens no nopietnākajiem pieteikumiem bērnu dizaina sektorā. Vai tas pavērs durvis jauniem izaicinājumiem un ierosinās citus ražotājus pievērsties šim segmentam – redzēsim nākošpavasar Milānā.