Eko, nevis ego
Itāļu arhitektu un dizaineru Mateo Tunu īsti neiederas dēvēt par arhizvaigzni (starchitect), kaut gan viņš spēlē pasaules arhitektūras un dizaina augstākajā līgā. Viņam vairāk piestāv intelektuāļa, protagonista un zaļi domājošā kategorija.
Meistara talants vienlīdz spoži izpaužas kā arhitektūras projektos, tā dizaina objektos. Desmit minūtēs, kas atvēlētas sarunai saspringtajā dienaskārtībā Salone del Mobile.Milano laikā omulīgajā kompānijas Riva1920 ekspozīcijā, atklājas vairāki citi šīs unikālās personības aspekti: viņš var būt gan ironisks nākotnes pareģis, gan inteliģents filozofs, kurš nebaidās bārstīt provokatīvas idejas, gan lielisks biznesmenis un aktieris.
Mūsu saruna notiek vidē, kas smaržo pēc dzīva koka un ir pieblīvēta ar unikāliem koksnes izstrādājumiem. Šai kompānijai (Riva1920) jūs esat radījis virtuvi, galdu un krēslu kolekcijas. Arī jūsu arhitektūras projektos ir daudz koka. Pastāstiet par jūsu attiecībām ar to!
Es uzaugu kalnos, mežainā apvidū. Līdz ar to kopš bērnības man veidojušās īpašas attiecības ar koku. Es, pirmkārt, esmu arhitekts un kā arhitekts dodu priekšroku kokam – tas man ir tuvāk, kā strādāt ar betonu. Ticu, ka šis ir koka gadsimts (arhitektūrā), savukārt pagājušais bija betona gadsimts. Ja raugāmies uz laikmetīgo arhitektūru, tad varam redzēt, ka kokam ir daudz tādu īpašību, kādu nav citiem materiāliem. Kokam, piemēram, ir patina. Ko mēs saprotam ar vārdu «patina»? To varam traktēt līdzīgi kā džinsa nozīmi mūsu dzīvē – tā nav tikai mode, tā ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Mēs gribam pieskarties (lietām) gan ar acīm, gan ar pirkstiem. Kokam ir daudz dzīvju – piecas, varbūt desmit. Jūs varat lietot koku daudzas reizes, un tas nekad nav miris. Ja mēs strādājam ar metālu, to būs nepieciešams demontēt dzīves cikla beigās, ar betonu ir vēl sarežģītāk.
Jūs esat autors galdam no Venēcijas brikolēm.
Jā, tas ir tipisks piemērs koka otrajam un trešajam mūžam.
Jūs strādājat lielos arhitektūras projektos, piemēram, JW Marriott Venice Resort & Spa Venēcijā, esat projektējis dzīvojamās augstceltnes Vertikālie dārzi Milānā, objektus Apvienotajos Arābu Emirātos, Ķīnā, Vācijā u.c., jūs radāt mēbeles, vāzes, traukus, pavisam miniatūras lietas – kolekcijas Illy kafijai vai galda piederumus vācu kompānijai Zwilling. Kur smeļaties radīšanas iedvesmu?
Man nav nepieciešama iedvesma, jo man ir tikpat daudz iedvesmas avotu kā visiem citiem cilvēkiem mums apkārt. Tā ir tikai privilēģija pieteikt savas idejas arhitektūrā kā arhitektam vai kā dizaineram interjera vai gaismas dizainā. Taču jūs varat darīt tāpat, jo ikviens ir tikpat radošs kā es. Tur nav atšķirības starp tiem, kuri rada, un viņu klientiem. Dizaina nākotne pieder cilvēkam – visiem cilvēkiem, jo ikviens ir dizainers. Man šķiet pareizi, ka dizains ir anonīms un neviens nezina, ko es radu, jo es esmu viens no miljoniem.
Tas ir tik vienkārši? Ikvienam ir atvērtas iespējas būt dizaineram?
Ikviens var radīt galdu, un ikviens var pielāgot lietas sev (customize*). Personalizēt. Tas ir tāpat kā ar cilvēkiem, kas ir mums apkārt, kuri šorīt ģērbās – tieši tā, kā viņiem šķita pareizi un kā viņi to izjuta. Paskatieties, katrs ir unikāls! Tāpēc es uzskatu, ka dizains tai izpratnē, kāds tas bija iepriekš, ir beidzies. Šodien ikviens ir sev dizainers. Paraugieties uz Nike sporta apavu un citiem ražotājiem, kuri radījuši savas digitālās aplikācijas. Šīs kompānijas darbojas ar lieliem panākumiem, jo dizaina procesā iesaista patērētājus. Jūs ar savu telefonu un profilu kļūstat par apavu dizaineru.
Sporta apavi un apģērbs varbūt ir mazliet vienkāršāk, bet krēsls vai galds…
Digitālajā platformā, ko nesen esam radījuši Matteo Thun Atelier, ikviens var radīt savu krēslu, galdu, mēbeli, lampu. Jūs kļūstat par dizaineru tam, ko pērkat. Es esmu pārliecināts, ka tā ir dizaina nākotne. Ikviens var kļūt par dizaineru, balstoties uz savu dzīves stilu, uzskatiem, vajadzībām. Arī laikraksti nākotnē būs pielāgoti konkrētām interesēm un indivīdiem. Ja jūs esat ieinteresēts sportā, jūs lasāt par to. Ja jums ir tuvas dizaina lietas, jūs meklējat informāciju, kas saistīta ar dizainu. Ticu, ka dizaina nākotne ir demokrātiska.
Brīnišķīgi. Tātad dizains virzās demokrātijas virzienā. Un arhitektūra?
Ar arhitektūru ir mazliet sarežģītāk. Tomēr, ja mēs raugāmies uz šī gada arhitektūras biennāli Venēcijā, varam redzēt, ka zvaigžņu sistēma arhitektūrā ir pagājusi uz visiem laikiem. Šī biennāle būs pirmā patiesā arhitektūras biennāle vēsturē, jo arī arhitektūra pieder ikvienam, nevis zvaigznēm.
Lai zvaigznes atdotu savas pozīcijas…
Nu re, jūs man neticat!
Visu cieņu jūsu viedoklim!
Arhitektūra var piederēt ikvienam, arhitektūra var būt ļoti ekonomiska un bez liekām ārišķībām. Kad apmeklēsit biennāli, pārliecināsities par šo.
Jūs bieži apmeklējat Venēcijas biennāles?
Jā, kopš bērnības. Mani vecāki brauca uz katru biennāli un ņēma mani līdzi. Iedomājieties, kas tās bija par spēcīgām emocijām man kā bērnam! Es arī tagad ikreiz apmeklēju biennāles.
Savos arhitektūras un interjera projektos jūs balstāties uz koncepciju, ko dēvē par 3 nullēm (3 Zeros – itāliešu val.) – nulle CO2 (CO2 neitrālas enerģijas ražošana un būvniecība), nulle km (transportēšanas attāluma minimizēšana, izmantojot vietējos materiālus un rūpnīcā izgatavotus būvelementus), nulle atkritumu (izlietoto būvmateriālu pārstrāde).
Tās ir manas un mūsu biroja vadlīnijas. Vienlaikus tās ir vadlīnijas ilgtspējīgai arhitektūrai. Visus savus objektus mēs projektējam un būvējam saskaņā ar eko, nevis ego. Visa pamatā ir ekonomija, nevis egocentrisms vai radītās arhitektūras valodas ārišķība.
Esmu redzējusi brīnišķīgu jūsu projektu – koka villas kempingā Marina di Venezia Adrijas jūras krastā.
Tas ir ļoti ekonomisks un demokrātisks projekts. Mums patika tur strādāt. Nelielā izmēra mājokļus ar terasēm un lapegles apdari, kas izvietoti priežu silā, veidojām saskaņā ar botāniskās arhitektūras koncepciju.
Pastāstiet par daudzkārt apbalvoto JW Marriott Venice Resort & Spa, kas atrodas uz vienas no salām Venēcijā. Kādi izaicinājumi jūs sagaidīja šai objektā?
Šī objekta īpatnība bija lielais būvapjoms un izvirzīto uzdevumu dažādība: ainavu dizaina risinājumi, iekštelpu plānojums, intervences esošajās ēkās, interjera dizaina izstrāde u.c. Vislielākās rūpes mums radīja tieši salas bagātais vēsturiskais mantojums. Katru izmaiņu bija nepieciešams saskaņot ar uzraudzības institūcijām, sekojot vēsturiskā mantojuma saglabāšanas un aizsardzības prasībām. Turklāt visas ēkas uz salas bija būvētas dažādos stilos, un tām bija noteiktas dažādas vēsturiskā mantojuma aizsardzības pakāpes, tāpēc katrai bija jārod individuāls risinājums.
Kādā veidā un vai tas vispār bija iespējams integrēt jūsu dizaina un arhitektūras principus šajā vēsturiski nozīmīgajā projektā?
Arhitektūrai un dizainam jāatbilst Genius loci – vietas atmosfērai (vietas dvēselei). Ieklausoties Genius loci, mēs respektējam kultūru un dabu teritorijā, kurā esam aicināti būvēt. Tādējādi mūsu idejas tiek adaptētas saskaņā ar vietas vēsturi un ģeogrāfiju. Arī šajā projektā Venēcijā kodols nav pašas ēkas, bet vide: ūdens, klusums, palēninātais laika ritējums. Mēs apzināti izvēlējāmies vietējos materiālus: Murano stiklu un spoguļus, ķieģeļus, flīzes, Venēcijas audumus no vietējā ražotāja Rubelli modernā izpildījumā. Formu un materiālu dēļ, kas atbilst šīs vietas atmosfērai un kultūrai, spējām radīt ilgtspējīgu projektu ar estētisko vērtību, kas morāli nenovecos dažu gadu laikā.
*Customize – pielāgot klientam, klienta gaumei un vajadzībām, personalizēt.