Latvijas dizaina eksportam ir nākotne, taču nepieciešama izcila ideja un partnerība

Milānas dizaina nedēļā, kad šopavasar 55. gadu pēc kārtas norisinājās starptautiskā izstāde Salone del Mobile.Milano, Latvijas interjera priekšmetu un mēbeļu ražotāji bija aicināti piedalīties tirdzniecības misijā un produktu ekspozīcijā kopējā valsts stendā, kas tika organizēts Tortona ielā «ārpus izstādes» jeb FuoriSalone sadarbībā ar Itālijas Amatniecības un mazo un vidējo uzņēmumu konfederāciju CNA projekta The Future of Italian Heritage ietvaros.

Pasākuma iniciators un organizators – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Nav datu, cik Latvijas dizaina nozares pārstāvju apmeklēja Milānas dizaina nedēļas pasākumus, taču piedalīties Latvijas ekspozīcijā ar saviem izstrādājumiem gatavību apliecināja tikai pieci uzņēmumi, no kuriem viens pasākumos piedalījās gan ar savu produkciju, gan diviem uzņēmuma pārstāvjiem, vēl vienu stendā pārstāvēja Itālijas partneris, savukārt citi bija atsūtījuši savus mārketinga materiālus, informāciju un izstrādājumus un sevi reprezentēt, tostarp kontaktbiržā un ekspozīcijā, uzticēja LIAA pārstāvei Itālijā Andrai Minkēvičai.

Kāpēc tik maz?

Lai gan Latviju nevar dēvēt par dizaina lielvalsti, uzņēmumu, kas tieši vai pastarpināti iesaistīti šai nozarē, ir daudz. Izskaidrojuma, kāpēc uzņēmēju aktivitāte ir tik zemā līmenī, nav. Ir tikai minējumi. Tiesa, dažādu izstāžu daudzums pavasaros kopumā ir liels, tāpēc kompānijas atkarībā no prioritātēm rūpīgi izvēlas, kurp un kāpēc doties. Jāņem vērā, ka arī ceļojuma un dalības izmaksas ir gana augstas un mazajiem uzņēmumiem tās bieži nav pa spēkam, turklāt rēķinoties ar faktu, ka pašreizējā LIAA atbalsta programmā nav paredzēta viesnīcu izmaksu segšana – tātad darbinieku dzīvošana izstādes laikā pilnībā jānodrošina uzņēmējam. Iespējams, ka vainojams informācijas trūkums par pašu pasākumu.

«Mūs taču varēja būt piecpadsmit… Esmu pamanījis, ka esam vienpatņi – karotāji, tāpēc vienmēr saku paldies Eiropas fondiem par atbalstu un LIAA, kas visus sapulcē kopā,» atzīst Latvijas vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, kurš atklāšanas ceremonijā sajūsmināja itāliešus ar iedvesmojošu runu par Latvijas sasniegumiem, sākot vēl no pirmās neatkarības laikiem. Kad labi apmeklētais atvēršanas pasākums ar Itālijas un Latvijas puses pārstāvjiem tuvojas izskaņai, vēstnieks sarunā ar DB atzīst, ka tā mēdzot būt – LIAA un vēstniecība iegulda pūles, bet uzņēmēji nesteidz piedalīties. Taču viņš ir apņēmības pilns un aicina latviešus raudzīties uz Itāliju ne tikai kā tūrisma galamērķi, bet gan uz lielu un turīgu tirgu ar 60 milj. patērētāju, kas turklāt sasniedzams pa sauszemi. Vēstnieks norāda, ka Itālijā ir atsākusies valsts izaugsme, kritušās nekustamā īpašuma cenas, cilvēki vēlas uzlabot savu dzīves telpu un pērk tam nepieciešamos materiālus. Kā pozitīvu piemēru viņš min šī gada Latvijas dalību starptautiskajā bērnu grāmatu gadatirgū Boloņā, kas pulcēja teju visus Latvijas lielākos grāmatu izdevējus, asociācijas vadību un studentus – jaunos grāmatu ilustratorus.

Andra Minkeviča, LIAA pārstāvniecības Itālijā vadītāja, teic: «Katrs izskata savas iespējas. Daudziem fiziski nav laika. Varbūt tik bieži tas nemaz nav finanšu jautājums – nevar arī visu laiku pavadīt izstādēs.» Viņa piemetina, ka vienmēr jau gribētos vairāk, taču šoreiz arī izstādes vieta ir ierobežota. Latvijas stends izvietots vidū, apkārt – Itālijas mazo uzņēmēju un amatnieku izstrādājumi no Milānas un tās apkaimes. Sadarbība ar šo Itālijas asociāciju LIAA izveidojās jau pagājušā gadā, un šogad tā laipni ļāva piedalīties savā ekspozīcijā.

Runājot par dalībniekiem no Latvijas, viņa norāda, ka, piemēram, pagājušā gada izstādē Salone del Mobile dizaineri piedalījās Flow design, kuri jau ir atraduši partnerus un viņu izstrādātais produkts – magnētiskie pakaramie (bez āķa) ir aizgājis tirgū. Koncepciju tālāk attīstījis un patlaban tirgū gan Itālijā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos prezentē uzņēmums Bassano. Daudzi interesējoties par Latgales reģiona uzņēmuma Gravtex sienu un fasādes apdares paneļiem no saplākšņa. Jaunatklājēju statusā ar debiju Itālijas tirgū ir Latvijas keramikas uzņēmums Vaidava Ceramics – mūsdienu virtuves keramika uz tradicionālās bāzes. PlyCollection izrāda Latvijā ražoto dizaina krēslu kolekciju no saplākšņa dažādās krāsu gammās. SIA Vispool – vannu un vannas istabas produktu ražotājiem ir viena no lielākajām pieredzēm Itālijas tirgū, ir savi produkcijas izplatītāji un tiek meklēti jauni.

A. Minkeviča norāda – kā Latvijas uzņēmumu pārstāve viņa piedalās arī individuālās tikšanās kontaktbiržā un tiekas ar dažādu uzņēmumu pārstāvjiem. Interese par Latvijas izstrādājumiem ir, kontakti tiek dibināti, un redzēs, kā attīstīsies sadarbība. Pasākuma pluss ir starptautiskā atmosfēra, līdz ar to kontaktus var veidot ar cilvēkiem no visas pasaules.

«Protams, visi meklē idejas. Man šķiet, ka lielu daļu produktu varētu virzīt sadarbībā ar dizaineriem un arhitektiem. Mūsu uzņēmēji varētu domāt par sadarbības risinājumiem un kopīgi attīstīt kaut ko. Te mēs meklējam kontaktus un cenšamies izmantot iespējas,» turpina LIAA pārstāve.

Vaicāts par panākumu atslēgām eksportā, A. Bērtulis norāda: «Man prasītos idejas oriģinalitāte un tad kopdarbs. Piemēram, magnētiskie pakaramie ir ļoti laba ideja, kas nāca no Latvijas, un tagad tai pievienota eksporta kapacitāte. Latvijas dizainers, kuram šī spīdošā ideja ienāca prātā, netiek tieši arābu tirgū. Viņam ir nepieciešama lielāka bāze un partneri.»

Neformālāka gaisotne

Salone del Mobile tiek rīkota izstāžu kompleksā Rho Fiera, savukārt Milānā un tās apkārtnē, ielās, šovrūmos, uzņēmumos, mācību iestādēs šais dienās norisinās Milānas dizaina nedēļa. Tās laikā notiek vairāk nekā tūkstotis dažādu dizainam veltītu pasākumu, produktu prezentāciju, instalāciju, atklāšanu, performanču, ballīšu un tusiņu, tikšanos u.c., lai popularizētu dizainu, smeltos idejas, iepazītu jaunus produktus, risinājumus, atrastu sadarbības partnerus, komunicētu un popularizētu savu produktu. Šie pasākumi tiek dēvēti par Fuorisalone (ārpus salona jeb izstādes). Patlaban šīs aktivitātes ir paplašinājušas savas dimensijas, piesaistot mākslu, modi, automobiļu, augstās tehnoloģijas, telekomunikāciju, pārtikas industriju u.c. Informācijas apmaiņai ir izveidots portāls fuorisalone.it, kur tiek publicēta informācija par visām aktivitātēm.

Zonā ap Tortona ielu, kur šogad kvartālā Opificio 31 (Tortona ielā) bija redzama Latvijas ekspozīcija, kopumā notika ap 200 dizaina nedēļas pasākumu. Tās apkārtne vēsturiski veidojusies kā viena no aktīvākajām FuoriSalone norises vietām. Šī zona slavena ar jaunrades un demokrātisko garu. Te vietu atrod visi – starptautiskas daudzmiljonu korporācijas, eksperimentālas studijas, pop-up un mazi veikali, biedrības, kas apvieno amatniekus, veselu valstu paviljoni (piemēram, 2014. gadā – Japānas dizaina paviljons, kā arī Francijas jauno dizaineru ekspozīcija). Tieši Tortona ielā 31 pavisam tuvu Latvijas ekspozīcijai šogad pasākumus rīkoja Toyota, Miele, Brazīlijas dizaineri u.c.

«Lielajā izstādē ir profesionāļi, bet te ir jaukta publika – gan profesionāļi, gan galalietotāji. Jārunā ar visiem. Nav slikti, jo galapatērētāji iepazīst produktu. Ļoti daudz redzam dizaina jomas pārstāvju, izplatītāju,» teic A. Minkeviča, raksturojot gaisotni Tortona ielā.

Viensētnieka sindroms

LIAA pārstāve A. Minkeviča norāda, ka domā par kopīgu Latvijas ekspozīciju Salone del Mobile izstādē. Problēma – nav pietiekama uzņēmumu skaita, kas varētu piedalīties. Lielajā izstādē platības ir lielākas, līdz ar to arī izmaksas ir augstākas. Tur jābūt klāt arī pašiem uzņēmējiem, jo jārunā ar profesionālo publiku. Viņa turpina: «Būtiska ir praktiskā puse – nevar iztērēt 100 tūkst. un atpakaļ dabūt 100. Centīsimies nākotnē kaut ko lielāku organizēt, ja būs interese. Arī paši esam paplašinājušies, tagad LIAA ir 20 pārstāvniecības. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ir iespējas izvēlēties un apmeklēt daudzus tirgus.»

Ilmārs Briksnis no Vispool norāda, ka gribētu piedalīties lielajā izstādē ar nosacījumu, ja izdotos atrast labu vietu ekspozīcijai. Piedalīties pa vienam valsts kopējā stendā vai ar ārvalstu partneriem – tas ir katra uzņēmēja paša ziņā. Citu valstu kopējās ekspozīcijas un pieredze rāda, ka to var pārvērst veiksmīgā pasākumā. Domājot par nākotni un iespējamo Latvijas dalību Salone del Mobile, gribas aicināt valsts ekspozīcijā iesaistīt Latvijas jaunos dizainerus, vai nu izmantojot SaloneSatellite, vai citādi. Tas ne tikai pavērtu iespējas jaunajiem, bet arī prezentētu pašu Latvijas dizaina segmentu pasaulē kā jaunu un daudzsološu.

Lai gan latviešus mēdz dēvēt par viensētnieku tautu un no saviem gēniem izvairīties ir praktiski neiespējami, jāpatur prātā, ka viensētnieki itin bieži mēdza rīkot gadatirgus un sabraukt kopā, lai pirktu un pārdotu, apmainītos ziņām, bet vakarā piedalītos jautrā zaļumballē. Gadatirgus ir svarīga mūsu kultūras sastāvdaļa, un nebūtu slikti tos izmantot arī šodien, kā kādreiz mēdza darīt mūsu senči. Atšķirība, protams, ir – toreiz brauca uz tuvāko pilsētu vai Rīgu, bet tagad jādodas uz Milānu vai Londonu, un gatavoties nākamajam gadatirgum jāsāk jau šodien, neraugoties uz to, ka tas notiks tikai nākamā gada aprīlī.