Arhitekte rekonstruēs nodokļu iekasētāju
Nodokļu administrāciju pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē vadīs nevis nodokļu jomas speciālists, bet gan biznesā dažādos amatos strādājusi amatpersona Ilze Cīrule
Valdības sēdē nevienam no ministriem nebija iebildumu, un Ilze Cīrule otrdien tika apstiprināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.
Ambiciozi uzdevumi
Kā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, tāds valdības atbalsts I.Cīrulei būs nepieciešams ne vien šodien, bet arī turpmākajā darbībā, jo viņai būs jātiek galā ar visai ambicioziem uzdevumiem. Svarīgākie no tiem arī tika uzskaitīti. Pirmkārt, lai nodokļu ieņēmumu apjoms būtu straujāks nekā dabiskais ekonomikas pieaugums. Tas ir saistīts ar otru uzdevumu - ēnu ekonomikas apkarošanu. Treškārt, ir jākāpina klientu apmierinātības līmenis. Paralēli tam jāizstrādā nākamo gadu VID attīstības stratēģija. Kā zināms, VID arī uzsākta virkne reformu, piemēram, Finanšu un Muitas policiju apvienošana, Iekšējās drošības daļas neatkarības stiprināšana u.c., ar ko iecerēts palielināt VID darbības efektivitāti. Pie šo uzdevumu pildīšanas I.Cīrule ķersies klāt jau 14. novembrī, kas būs viņas pirmā darba diena jaunajā amatā. Tieslietu ministra Dzintara Rasnača un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska mudināta, I.Cīrule apliecināja gatavību jau pirmajās darba nedēļās tikties ar sociālajiem partneriem, attīstīt sadarbību ar ministriju struktūrām, jo apzinās, ka «savus uzdevumus VID viens pats atrauti no citām ministrijām nespēs paveikt». Tāpat viņai būtu interesanti dzirdēt iepriekšējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones viedokli par iecerētajām reformām, par to, kādi bijuši riski, ko noteikti turpmākajā darbībā vajadzētu ņemt vērā.
Baltais zvirbulis
Jāatgādina, ka visi iepriekšējie VID vadītāji — Ināra Pētersone, Nellija Jezdakova, Kārlis Ketners, Dzintars Jakāns, Andrejs Sončiks - bija strādājuši dažādos amatos nodokļu administrācijā. Šis ir viens no retajiem piemēriem, kad valsts iestādes vadītājs tiek atrasts privātsektorā, jo bieži vien tiek novērota pretēja aina, kad no valsts pārvaldes vadītāji pārceļas uz privātsektoru. Pēc vairāku aptaujāto domām, jaunajai VID vadītājai būs daudz izaicinājumu, kuros būs nepieciešamas ne tikai vadībzinības, bet arī politiķu atbalsts, vēl vairāk, ja runa ir par reformām Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt pati I. Cīrule plāno izstrādāt efektivizācijas plānu, kas, samazinot darbinieku štata vietu skaitu, ļautu palielināt atalgojumu speciālistiem. «VID pašlaik ir aptuveni 200 – 300 neaizpildītu vakanču, un tādu saglabāšana nav nepieciešama,» uz jautājumu par likvidācijai pakļautajām darba vietām atbild I. Cīrule. Viņa nenoliedz, ka, pirms pieņemt konkrētus lēmumus, tie tiks rūpīgi izvērtēti. I.Cīrule pēc izglītības ir arhitekte, viņai ir maģistra grāds uzņēmumu un organizācijas vadībā. No 1993. gada jaunā VID vadītāja strādājusi apdrošināšanas jomā dažādos amatos. Viņas bagāžu bagātina arī valodu zināšanas.
Atgādinām, ka 6. septembrī tika izsludināts atkārtots konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu. Komisija I. Cīruli vienbalsīgi atzina par atbilstošāko no 19 pretendentiem, kuri pieteicās šai vakancei. Tas bija trešais mēģinājums, kas beidzot ļāva VID tikt pie vadītāja pēc teju piecu mēnešu pārtraukuma. Vasarā izsludinātais pirmais konkurss beidzās bez rezultāta, bet uzrunātā Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova atsauca savu kandidatūru Vēlāk izrādījās, ka I. Koļegova valsts amatpersonas deklarācijās nebija norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.