Lai gan vecie parādi vēl nav dzēsti un aizdevumu atmaksu nācies uzņemties valstij, Latvijas slimnīcām lieli plāni, kā tērēt no ES fondiem iedalītos 174 milj. eiro

Konkrētajos projektos no ES fondu līdzekļiem tiek finansēta lauvas tiesa – 85%, tomēr vienalga 9% jāsedz no valsts budžeta, savukārt 6% – no slimnīcu privātajiem līdzekļiem. Lai arī ārstniecības iestādes norāda, ka to finansiālais stāvoklis ir sarežģīts un nestabils, no Veselības ministrijas (VM) atbildes secināms, ka ārstniecības iestāžu parādsaistībām nevajadzētu kāpt debesīs, kā arī nākotnē valsts budžeta maks jaunu aizņēmumu atdošanai nebūs jāatver. «Šajā gadījumā slimnīcām no sava budžeta ir jāsedz neliela summa. Proti, 12 ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstīšanai, piesaistot finansējumu, kopā būs jāsedz investīcijas 4,9 milj. eiro apmērā (projekta īstenošanas laikā – vairāku gadu periodā), savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta attīstībai būs nepieciešams piesaistīt privāto finansējumu 4,4 milj. eiro apmērā,» skaidro VM pārstāve Agnese Zarāne.

Atgādinām, ka pērn Ministru kabineta (MK) sēdē tika nolemts pārņemt no ārstniecības iestādēm tām izsniegto valsts galvoto aizdevumu atmaksu. To VM pamato ar slimnīcām ievērojami samazinātu finansiālo slogu, kā arī, lai novērstu iespējamo risku, ka tās nevar nodrošināt aizdevuma un procentu maksājumu atmaksu pilnā apmērā.

Lielam liela apetīte

Trim klīniskās universitātes slimnīcām kopā valsts galvoto aizdevumu apmaksājamā summa ir 128,66 milj. eiro. Taču arī jauno līdzekļu ieplūdums būs vērā ņemams – 120,11 milj. eiro. Lielākā daļa – 91,07 milj. eiro – Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcai (PSKUS), kas to plāno ieguldīt slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas tālākai būvniecībai. PSKUS projektu daļas vadītāja Madara Grīnšteine informē, ka plānots izbūvēt telpas teju 38 tūkst. m² platībā, kurās atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs, operāciju bloks, Hemodialīzes u.c. nodaļas. Paredzēts, ka projekta laikā līdz 2023. gadam notiks ēkas būvprojekta izstrādne un būvniecība, kā arī telpu aprīkošana ar mēbelēm un tehnoloģijām. Minētā summa saskaņā ar MK noteikumiem ir otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums un sadalās šādi: no ERAF – 64,33 milj. eiro (71% no attiecināmajām izmaksām) un nacionālais finansējums – 26,73 milj.eiro (valsts budžeta finansējums – 22,28 milj. eiro un slimnīcas finansējums – jau minētie 4,45 milj. eiro).

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai (BKUS) būs pieejami 11,16 milj. eiro, par ko tā plāno Onkoloģijas nodaļas 3. kārtas rekonstrukciju (1,8 milj. eiro), BKUS pacientu ēdināšanas bloka rekonstrukciju (1,1 milj. eiro), bet par pārējo – infrastruktūrai «Gaiļezera» novietnes sniegtās ārstnieciskās palīdzības nodrošināšanai. Minēto projektu realizēšanai BKUS šobrīd neplāno uzņemties kredītsaistības.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) paredzēts finansējums 17,89 milj. eiro apmērā. Ārstniecības iestādes valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga skaidro, ka līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši slimnīcas stratēģijai un arī veselības aprūpes prioritārajām jomām, kas ir onkoloģija un kardioloģija. Notiks gan stacionāru infrastruktūras attīstība, gan tehnoloģiju iegāde un montāža, bet konkrētās realizējamās aktivitātes un to izmaksas tiks noteiktas pēc VM izstrādāto noteikumu apstiprināšanas. Konkretizējot līdzfinansējuma apmēru, RAKUS lems par naudas gūšanas avotu. «Pašreiz slimnīca neplāno uzņemties papildus kredītsaistības; līdzmaksājums var tikt segts no saimnieciskās darbības līdzekļiem,» spriež A.Slokenberga.

Kā ar prioritāti?

SIA Rēzeknes slimnīca iepirkumu un projektu vadītāja Anete Bule vērš uzmanību, ka par vienu no prioritātēm izvirzīta veselības uzlabošana, īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem. Taču, aplūkojot publiskoto informāciju par finansējuma sadalījumu starp ārstniecības iestādēm, secināms, ka Latgales reģionā, kas tradicionāli tiek raksturots kā novads ar zemāko labklājības līmeni, izvietotajām slimnīcām piešķirti 11,64 milj.eiro, turpretī, piemēram, Kurzemes novada slimnīcām – 24,07 milj. eiro, dodot zaļo gaismu krietni vērienīgākiem projektiem. Tā Liepājas reģionālajai slimnīcai tiks piešķirti 14,2 milj. eiro. Slimnīca būvniecību sadalīs secīgi vairākās kārtās un, izvērtējot prioritātes un finansiālās iespējas, sāks ar medicīnas iestādei svarīgāko – Uzņemšanas nodaļas paplašināšanu, Hemodialīzes nodaļas modernizāciju, Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļas rekonstrukciju u.c. Patlaban slimnīcas rekonstrukcijas turpināšana tiek apspriesta ar projektētājiem. Parādsaistību Liepājas slimnīcai nav.

Savukārt Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai ir kredīts ar atmaksas termiņu līdz 2024. gadam. Aizņēmums tika piesaistīts ES projektam «Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšanai Ventspilī», un šī projekta ietvaros tika izbūvēts jauns korpuss. Šoreiz gan līdzfinansējumam slimnīca plāno novirzīt ieņēmumus no saviem maksas pakalpojumiem. Tāpat Ventspils pašvaldība ik gadu stacionāram sniedz finansiālu atbalstu iekārtu iegādei un cilvēkresursu atbalsta programmai 150 tūkst. eiro apmērā. Jaunākie plāni saistībā ar piešķirtajiem 9,84 milj. eiro ir, piemēram, laboratorijas ēku, kā arī Dzemdību, Terapijas, Neiroloģijas un Kardioloģijas nodaļu rekonstrukcija. Sākot ar šo gadu, tiks nomainītas novecojušās iekārtas gan Ventspils, gan Talsu slimnīcā.

Savukārt Rēzeknes slimnīcai iedalīti 3,97 milj. eiro. Kredītsaistību uzņemšanās līdzfinansējuma nodrošināšanai netiek plānota, un arī patlaban parādsaistību nav.

Daugavpils reģionālā slimnīca par piešķirtajiem 7,67 milj. eiro plāno būtiski uzlabot veselības aprūpes līmeni sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību diagnosticēšanā un ārstēšanā; tiks iegādātas jaunas un modernas iekārtas – CT aparāti, endoskopi u.c., kā arī tiks izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša onkoķirurģijas operāciju zāle. Papildus tam Dzemdību nodaļas pamatā plānots izveidot Perinatālo aprūpes centru, kas arī uzlabos pakalpojumu pieejamību Latgales reģiona iedzīvotajiem. «Pēdējo gadu tendences rāda, ka lielākajai daļai ārstniecības iestāžu finansiālais stāvoklis ir grūts un nestabils. Neraugoties uz to, SIA Daugavpils reģionālā slimnīca plāno nodrošināt projektiem nepieciešamo līdzfinansējumu no pašu līdzekļiem. Plānotie projekti tiks realizēti divu kārtu ietvaros, līdz ar to būs iespējams nedaudz pagarināt līdzfinansēšanas periodu, kas dos papildus laiku līdzekļu uzkrāšanai un nepieciešamā apgrozījuma nodrošināšanai. Uzņēmums iepriekš nav iesaistījies jebkāda veida kredītsaistībās,» vēsta SIA Daugavpils reģionālā slimnīca galvenais ekonomists Grigorijs Semjonovs.

Parādi netraucē

Uz 5 milj. eiro no ES pretendē SIA Jēkabpils reģionālā slimnīca. Tās valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris arī akcentē ēku renovāciju un medicīnisko iekārtu iegādi, lai kvalitatīvāk nodrošinātu palīdzību sirds-asinsvadu slimībās, jaundzimušo aprūpē un onkoloģijā. Viņš neizslēdz arī jaunas kredītsaistības. Šobrīd slimnīca maksā datortomogrāfa iegādes līzingu – atlikums 82 tūkst.eiro, kā arī Ambulatorās daļas renovācijas kredītu – atlikums 200 tūkst. eiro.

Arī SIA Vidzemes slimnīca par 6,33 milj. eiro plāno stacionāra ēkas renovāciju un nodaļu remontu, kā arī uzlabos medicīnisko iekārtu un tehnoloģiju parku, piebilstot, ka tā neplāno uzņemties papildus būtiskas kredītsaistības, kā arī tai nav tādu parādu, kas traucētu apgūt paredzēto finansējumu.

SIA Jelgavas pilsētas slimnīca valdes loceklis Andris Ķipurs informē, ka 2,15 milj. eiro tiks izlietoti C korpusa renovācijai, kas veido apmēram ceturtdaļu slimnīcas. Tehniskā projekta izstrādne jau nonākusi finiša taisnē. «Ieguldīsim savus līdzekļus. Kredītsaistību nav,» ir lakonisks V.Ķipurs.

Un vēl 1,78 milj. eiro paredzēti Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, 1,17 milj. eiro – Rīgas Dzemdību namam, 1,78 miljoni eiro – Nacionālajam rehabilitācijas centram «Vaivari».

Visas iepriekš minētās medicīnas iestādes pretendē uz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» specifiskā atbalsta mērķa «Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru» finansējumu.