Lattelecom investē 32 milj. eiro un cīnās ar daudzmiljardu budžetu konkurentiem, kam agresīva attīstības politika

Pērn sevi pieteica TV platforma Shortcut, ko Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis raksturo kā lielu un nopietnu spēlētāju aplikāciju tirgū. Piepulcējušies gan ir arī tādi grandi kā Netflix, Viaplay un Amazon, «kas atkal ir kārtējais konkurences vilnis ar jaunām tehnoloģijām un brīnišķīgu saturu. Tai pašā laikā, ja Lattelecom pakalpojumi tiek īpaši regulēti, tad pārējos neviens nesteidz tik stingri uzraudzīt,» un tajā J. Gulbis saskata nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Pēc jaunāko finanšu rādītāju prezentācijas J. Gulbis DB norāda, ka justies stabili esošajā konkurences vidē ir bīstami. «Glābj tas, ka Latvijas tirgus ir neliels un citiem nav tik ievērojamas intereses investēt vietējā saturā. Savukārt mūsu stiprā puse ir tieši vietējais saturs, kas daļēji pasargā no šiem uzbrukumiem. Tomēr redzam arī vietējos uzņēmumus, kas tikpat labi investē gan tehnoloģijās, gan saturā, lai konkurētu tieši Latvijā. Līdz ar to situāciju saukt par stabilu būtu neapdomīgi. Visu laiku jāseko līdzi un jābūt formā,» akcentē J. Gulbis. To apliecina arī viņa vadītā uzņēmuma pērn ieguldītās investīcijas 32 milj. eiro apmērā interneta uzturēšanas tehnoloģijās un pakalpojumu attīstībā, jaunās datu centra, interaktīvās televīzijas un citās iekārtās. 7,5 milj. eiro ieguldīti interneta tīkla pamata infrastruktūrā. «Kopējā Lattelecom interneta datu plūsma katru gadu pieaug 1,3–2 reizes. Tas ir saistīts gan ar ātruma palielināšanu esošajiem klientiem un pieslēgumu tehnoloģijas maiņu, gan ar klientu skaita un datu plūsmas patēriņa pieaugumu. Piemēram, interaktīvās televīzijas ierakstu, arhīva, video nomas datu plūsma gada laikā pieaugusi no 85 līdz 120 Gbit/s. Tādēļ ļoti būtiskas ir investīcijas interneta centrālo maršrutētāju un datu pārraides pamattīkla mezglu atjaunošanā,» uzsver Lattelecom tehnoloģiju dienesta direktors Uldis Tatarčuks.

Maizei un sviestam

Lattelecom 2016. gadā par 2,6 milj. eiro palielinājis apgrozījumu un saglabājis peļņas rādītājus 2015. gada līmenī, liecina uzņēmuma konsolidētie neauditētie dati. Turklāt ieņēmumi palielinājušies gandrīz visos darbības virzienos – gan pamata, gan jaunajos biznesos. Kopējais apgrozījums sasniedzis 193,25 milj. eiro, savukārt peļņa – 32,2 milj. eiro, kas ir atkārtots labākais rezultāts pēdējo septiņu gadu laikā un tiek izmaksāts dividendēs akcionāriem, kas ir Latvijas valsts (51% kapitāla daļu) un Telia Company. Kopumā pienesums valsts budžetā par pagājušo gadu no Lattelecom (ieskaitot nodokļus) ir 61 milj. eiro.

J. Gulbis klāsta, ka šī gada fokuss un izaicinājums ir strādāt, lai būtu vislabākās tehnoloģiskās platformas. Dominē lietu internets un infrastruktūra, TV pakalpojumu attīstība un tīkla kvalitāte, «kas ir mūsu biznesa galvenā maize un sviests».

Arī šogad, ieskicējot globālās tendences, Lattelecom valdes priekšsēdētājs norāda, ka joprojām aktīvi notiek uzņēmumu apvienošanās procesi – saplūst fiksētie un mobilie operatori, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā zināmu apsvērumu dēļ – gan nē. DB jau vairākkārt aprakstījis publiskajā telpā plaši izskanējušo Lattelecom un telekomunikāciju operatora Latvijas Mobilais Telefons (LMT) apvienošanu. «Cik ilgi un kā lemt, tas ir akcionāru jautājums. Protams, uzņēmuma vadībai ir svarīgi, lai būtu skaidrība par stratēģisko attīstību. Patlaban strādājam esošajā ietvarā un gaidām, vai viņi izlems kaut ko citu, vai nē,» vēstīja J. Gulbis. Tiesa, pilnīgas skaidrības nav arī šodien. Lattelecom vadītājs informē, ka akcionāri patlaban pasūtījuši izpēti un stratēģijas izstrādi auditorkompānijai KPMG Baltics. Kad tas būs gatavs, tiks lemts kapitāla daļu jautājums.

Attīstās arī mobilie sakari

Savus jaunākos finanšu rādītājus nule kā publiskojis arī mobilo sakaru operators Tele2, kas pērn turpināja izaugsmi, un 2016. gadu noslēdza ar vairāk nekā 105 milj. eiro apgrozījumu. Uzņēmums investēja 9,4 milj. eiro un gada beigās sasniedza plašāko 4G tīkla pārklājumu – 99% Latvijas iedzīvotāju. Uzņēmums informē, ka peļņa no pamatdarbības jeb EBITDA sasniedza 33,6 milj. eiro, pieaugot par 6,5% salīdzinājumā ar 2015. gadu.

Savukārt SIA BITE Latvija izpilddirektors Kaspars Buls, vērtējot aizvadīto gadu, DB norāda, ka 2016. gads nebija viegls, taču aizvien ir izdevies augt gan klientu skaita ziņā (kur īpaši izceļams biznesa klientu segments), gan arī ieņēmumu ziņā. «Ja skatāmies kopumā, tad Bites rādītāji aug straujāk, nekā tirgus kopumā. Sekojot līdzi klientu vajadzībām, jau pagājušajā gadā esam uzsākuši aktīvu tīkla attīstības projektu, ko turpinām arī šogad, paplašinot Latvijā pirmo 4,5G tehnoloģiju un veicinot vēl vairākas inovācijas Latvijas telekomunikāciju tirgū,» vēsta K. Buls. Konkrētu finanšu informāciju uzņēmums gan nolēmis neatklāt. Savukārt telekomunikāciju operators Latvijas Mobilais Telefons ar saviem pagājušā gada rezultātiem iepazīstināšot šodien, un līdz tam no to publiskošanas atturas. Uzņēmums vien raksturo tendences, ka Latvija mobilo datu patēriņa ziņā nostiprināja līderpozīcijas pasaules mērogā. Par to liecina arī fakts, ka mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti Latvijā sasniedza līdz šim nebijušu mērogu – 3.7 GB. 2016. gada laikā Latvijā mobilo datu lietojuma apjoms audzis par 174%, kas ir straujākais kāpums pasaulē. Latvija līderpozīcijas sasniegusi, pateicoties 4G plašajai pieejamībai Latvijā un neierobežota datu apjoma tarifu plāniem.