Ārstniecības iestādes ir nobruņojušās ar diagnostikas iekārtām, kas netiek pilnībā noslogotas; palielināt pakalpojumu apjomu neļauj valsts piešķirtās kvotas

Apkopojot ārstniecības iestāžu sniegto informāciju par izmeklējumu veikšanai nepieciešamo iekārtu noslodzi un iespējām palielināt sniegto pakalpojumu skaitu ar esošajiem resursiem, konstatēts, ka no 16 ārstniecības iestādēm, kuras sniedz datortomogrāfijas pakalpojumus, 12 iestādēs iekārtas nav noslogotas un ar esošajiem resursiem ir iespējams veikt papildu izmeklējumus. Tā pēc veiktās lietderības revīzijas norāda Valsts Kontrole (VK). Tās ziņojumā teikts, ka Veselības ministrija (VM) nav panākusi, lai ambulatorās veselības aprūpes sistēma būtu pilnvērtīga un notiktu virzība uz ministrijas noteiktā mērķi, kas ir nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus. Valsts un pašvaldības ir spiestas dotēt sev piederošās ārstniecības iestādes, lai nodrošinātu valstij nepieciešamo funkciju veikšanas nepārtrauktību, piemēram, pašvaldības 2015. gadā savu veselības aprūpes iestāžu uzturēšanai ir ieguldījušas 3,1 milj. eiro, savukārt valsts ir pārņēmusi tās galvoto veselības aprūpes iestāžu saistību izpildi, 2015. gadā klīniskajām universitātes slimnīcām no valsts budžeta valsts galvotā aizdevuma saistību nomaksai piešķirot 3,9 milj. eiro. Tai pašā laikā – publisko ārstniecības iestāžu resursi netiek pilnvērtīgi izmantoti.

Novēlotas diagnozes

«Tas, ka ārstniecības iestāžu diagnostikas iekārtas netiek pilnībā noslogotas, ir saistīts ar valsts piešķirtajām kvotām konkrēto izmeklējumu veikšanai. Tik, cik valsts piešķir kvotas, tik arī izmeklējumus veicam. Papildu izmeklējumus varam piedāvāt pacientiem tikai par maksu. Ne visi var atļauties par nepieciešamo izmeklējumu samaksāt no savas kabatas. Protams, Austrumu slimnīca ir ieinteresēta pilnībā noslogot savas diagnostikas iekārtas,» lakoniski VK revīzijā secināto DB izskaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Arī Siguldas slimnīcas valdes loceklis Valdis Siļķe uzsver, ka valsts apmaksātais pakalpojums ir nepietiekošā apjomā, lai gan iedzīvotāju vajadzības ir krietni lielākas. «Rezultātā gan iekārtām ir nepietiekams noslogojums, gan pacienti nav apmierināti. Ja viņi var atļauties izmeklējumus veikt no privātiem līdzekļiem, tad viss kārtībā, bet daudziem tādu nav. Un līdz ar to ir virkne neizmeklētu pacientu un novēlotu diagnožu, jo nepietiek kvotu izmeklējumiem un naudas, lai tos nopirktu par maksu,» secina V. Siļķe. Viņš piebilst, ka vienmēr var gribēt, lai jebkura iekārta būtu noslogota trijās maiņās, bet tā tas nenotiek. Tiesa, Siguldas slimnīca «nespiež» uz augstākā līmeņa jaunāko izmeklēšanas iekārtu iepirkumu, jo stacionārs atrodas tuvu Rīgai un iestādes prioritārais attīstības virziens ir plānveida rehabilitācija, plānveida operācijas un dzemdību palīdzība, kur tiek ieguldīti maksimāli līdzekļus.

Slimnīcu patvaļa

Attiecībā uz medicīnas izmeklējumiem nepieciešamo iekārtu noslodzi VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidro, ka ārstniecības iestādes, kas nav valsts kapitālsabiedrības (piemēram, privātās iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības) iepērk tehnoloģiskos resursus, nesaskaņojot to ar VM un Nacionālo veselības dienestu (NVD). Līdz ar to veidojas situācija, ka ārstniecības iestādēm ir lielākas iespējas nodrošināt vairāk pakalpojumu, nekā iekļauts NVD un to savstarpēji noslēgtajos līgumos. «NVD funkcijās ir pieejamo finanšu resursu ietvaros nodrošināt iedzīvotājiem labāko pakalpojumu pieejamību, nevis noslogot visus ārstniecības iestādēs pieejamos resursu.»

Tāpat VM atzīst, ka šobrīd risinājumi kvalitatīvākai un pieejamākai veselības aprūpei ir meklējami sistēmā, tomēr nepieciešamie uzlabojumi nav īstenojami, ja tiem nav paredzēts papildus plānotais finansējums. «Lai arī 2017. gadā atbilstoši pieņemtajam budžetam pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība uzlabosies, arī šogad finansējums veselības nozarei ievērojami atpaliks no Pasaules Veselības organizācijas definētā minimālā finansējuma apmēra kvalitatīvas un pieejamas veselības aprūpes nodrošināšanai – 12% no kopējā valsts budžeta –, kas ir par iemeslu, kādēļ visus jautājumus nav iespējams atrisināt,» klāsta O. Šneiders.

Ziņojumu ņems vērā

2016. gadam izmeklējumu (kodolmagnētiskā rezonanse, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, sirds asinsvadu funkcionālie izmeklējumi, mamogrāfija, endoskopija, doplerogrāfija, neiroelektrofizioloģiskie izmeklējumi, rentgenoloģija, radionuklīdā diagnostika, osteodensitometrija) apmaksai no valsts budžeta līdzekļiem tika plānoti 37,99 milj. eiro. Pērn 11 mēnešos minētie pakalpojumi sniegti 36,72 milj. eiro apmērā. Šim gadam ambulatorajiem izmeklējumiem ir plānoti 38,16 milj. eiro. Būtiskas izmaiņas esošajā apmaksas kārtībā netiek plānotas, informē VM.

VK nenoliedz, ka veselības aprūpei pieejamais valsts budžeta finansējums ir nepietiekošs un to ir nepieciešams palielināt, tomēr VM kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei veselības aprūpes jomā sniegusi 12 ieteikumus, kurus ieviešot, tiks pilnveidota ambulatorās veselības aprūpes sistēmas darbība, tai skaitā ģimenes ārstu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, racionāli izlietojot ambulatorajai veselības aprūpei piešķirtos finanšu līdzekļus. VM ir iepazinusies ar VK atzinumu ambulatorās veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā un pilnveides nepieciešamībā un izmantošot to ministrijas turpmākajā darbā.