Daļa no ieguldītajiem 10,26 milj.eiro neparocīgajā e-veselībā var tikt atprasīta, ja projekts nebūs pabeigts un sistēma netiks lietota

«Mūsu vērtējumā tas ir ļoti reāli, jo jebkādi publiskie resursi, tostarp ES finansējums, ir paredzēts produktiem, kas ir lietderīgi, tiek izmantoti un no tiem ir kāds ieguvums,» DB norāda Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

12 gadus kopš e-veselības idejas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc veiktā audita par funkcionalitātēm, kuras izstrādātas līdz pagājušā gada decembra beigām un veido aptuveni 75% no kopējām izmaksām, secina, ka e-veselība nav parocīga lietotājam. E-veselības sistēma nav salāgota ar ārstu un slimnīcu jau šobrīd izmantotajām sistēmām. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē vairākkārt norādīts, ka e-veselība ir lēna un nav draudzīga. Kopumā gan VARAM atzīst, ka daļa no funkcionalitātēm strādā, vienlaikus tā devusi 28 ieteikumus sistēmas uzlabošanai. Atlikušie 25% no funkcionalitātēm VARAM jāpārbauda līdz 10. februārim.

Pārmetumi un ieteikumi

D. Rancāne vērš uzmanību, ka Eiropas Komisija (EK) ir pateikusi, ko nozīmē pabeigts projekts, un 2017. gada 31. marts ir pēdējais brīdis, kad Latvijai jāpasaka, ka tas ir gatavs lietošanai. Tam sekos pēcuzraudzības periods vismaz piecu gadu garumā. Ja šajā laikā kāda no e-veselības pakalpojumu daļām netiks izmantota, Latvijai būs jāatzīst, ka ERAF līdzekļi nav pamatoti ieguldīti, un tie būs jāatmaksā Eiropas Komisijai. Patlaban līgumu par e-veselības sistēmas lietošanu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēgusi un tādējādi var izrakstīt e-darba nespējas lapas un e-receptes 171 ģimenes ārstu prakse, kas ir 11% no kopumā esošajām 1500, kā arī 37% jeb 558 no 1500 speciālistu praksēm. Līdz šim izrakstītas vairāk par 3000 e-recepšu un tāpat e-darba nespējas lapu. Tā bija pirmā funkcionalitāte, kas padarīta publiska. Pagaidām vēl pāreja ir brīvprātīga. Obligāti tas būs jādara no šī gada 1. septembra. Secīgi piepulcējušās arī atlikušās sadaļas, piemēram, var tikt izrakstīti nosūtījumi un iesūtīti pirmie vizuālās diagnostikas izmeklējumu slēdzieni, informē veselības ministres padomniece e-veselības jautājumos Ilze Āboliņa.

Viņai bija krietni jānopūlas, lai atbildētu uz Saeimas deputātu pārmetumiem par smagnējo e-veselības ieviešanas gaitu, kā rezultātā viņa solīja sakārtotu portāla veiktspēju (garantijas laikā) līdz 1. septembrim, kad tas obligāti jāsāk lietot ārstiem un pacientiem. Kā norāda D. Rancāne, jāseko virknei VARAM un Valsts kontroles ieteikumu. Viņa pieļauj, ka būtu jāuzliek par pienākumu visas e-veselības sadaļas lietot obligāti.

Ir negatīva pieredze

Skumjāko scenāriju nevar izslēgt, jo vēsturiski tāds gadījums jau bijis - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 3,55 milj. eiro vērtais portāls skolas.lv tā arī netika turpināts. Atgādinām, ka tas tika veidots ar mērķi atvieglot skolotāju, vecāku un skolēnu ikdienu, nodrošinot vairākus e-pakalpojumus. Pēc portāla darba sākšanas 2008. gadā atklājās daudzas nepilnības.

Nav šaubu, ka e-veselības ieviešanas gaitā ir pieļautas kļūdas, sākot jau no paša sākuma, kad tika izstrādātas savā starpā nesaderīgas datorsistēmas.

Vai un kurš atbildēs, ja izgāzīsies arī e-veselības projekts? Konkrētas personas Veselības ministrija sola nosaukt pēc apmēram mēneša, kad noslēgsies dienesta pārbaude. Atgādinām, ka pērn novembrī veselības ministre to uzdeva veikt, lai izvērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar elektroniskās darba nespējas lapas un e-receptes ieviešanu, kā arī veiktajām aktivitātēm e-veselības projekta ieviešanas pārvaldībā un konstatēto trūkumu novēršanā. Pārbaudi bija paredzēts pabeigt līdz janvāra vidum, bet tagad termiņš pārcelts.

Jāatgādina gan, ka jau minētais projekts skolas.lv faktiski noklusa, IZM skaidrojoties, ka daudzi projektam piesaistītie ministrijas darbinieki tur vairs nestrādā. Arī NVD vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško pagājušā gada novembrī tika aizrotēta uz VM, kur viņa patlaban pilda valsts sekretāra vietnieces veselības politikas jautājumos pienākumus. Tika vēstīts, ka veselības ministre Anda Čakša nav līdz galam apmierināta ar dienesta darbību.

Salīdzinot abus projektus, FM kā cerību staru saskata atšķirību, ka e-veselībai ir ministrijas īpašnieciskums un vēlme projektu īstenot, kā arī ārstniecības iestādes to mēģina lietot.