Ārvalstu pacientu jeb medicīnas tūristu piesaisti Latvijai stimulējošais likumprojekts sagatavots, taču tā tālākā virzība kritisko atsauksmju dēļ apturēta

Valsts sekretāru sanāksmē pērn decembrī tika izsludināts Veselības ministrijas (VM) paspārnē esošās darba grupas izstrādātais Veselības tūrisma attīstības veicināšanas likumprojekts. «Kritiskas piezīmes ir saņemtas no Latvijas Pašvaldību savienības un Lielo pilsētu asociācijas, arī no Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, šim piedāvājumam atbalstu nav paudušas arī uzņēmēju organizācijas un arī ministrijas,» situāciju skaidro VM valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš atzīst, ka arī ministrija pret šo ieceri izturas rezervēti. «Ārvalstu pacientu apkalpošana būtībā ir medicīnas pakalpojumu eksports, kas rada risku, ka ārstniecības un vidējā medicīniskā personāla cilvēkresursi novirzīsies uz šo jomu, bet Latvijas pacientu apkalpošanā kvalificēta medicīniskā personāla deficīts tikai pieaugs, jo jau pašlaik slimnīcas un veselības aprūpes iestādes nav nokomplektētas atbilstoši vajadzībām,» skaidro K. Ketners. Šādās pašās pozīcijās ir arī Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kuras vadītājs Valdis Keris šo ideju uztver nevis kā iespēju mediķiem nopelnīt lielāku algu, pat nebraucot strādāt uz ārzemēm, bet gan apdraudējumu – Latvijas iedzīvotājus padarīt par otrās šķiras iedzīvotājiem: «šādi plāni pazemo gan mūsu pacientus, gan mediķus, tāpēc atbalsta vietā pelnījuši nosodījumu.» Vairāki uzņēmēji uzzinot par arodbiedrības nostāju bija pārsteigti, jo, viņuprāt, tas nozīmē, ka Latvijas darba ņēmēju organizācija iestājas par došanos peļņā uz ārzemēm un kategoriski ir pret iespēju Latvijas mediķiem saņemt adekvātu algu tēvzemē.

Lai arī jau pašlaik pašvaldībām veselības aprūpes iestādēm ir jāpiešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – kā rezultātā šī nodokļa maksājums tām ir 0%, tomēr iebildumi no pašvaldībām ir izteikti tieši šajā kontekstā. «Lielo pilsētu asociācija un Latvijas pašvaldību savienība, pat neraugoties uz to, ka tās pārstāvis bija likumprojekta izstrādes darba grupā, iebilst pret piedāvāto 80% nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu, jo tas varot apdraudēt pašvaldību ieņēmumus, kuru pašlaik nav,» pārsteigts par šo iebildumu ir K. Ketners.

Adekvāta pakete

«Ir liels darbs šāda likumprojekta izstrādē, un tajā piedāvātie atbalsta mehānismi ir tādi paši, kādi ir speciālajās ekonomiskajās zonās – nekustamā īpašuma nodokļa atlaide 100% apmērā un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide līdz 80% no ieguldītās summas,» skaidro VM valsts sekretārs. Viņš norāda, ka minētā valsts atbalsta pretendenti varētu būt ārstniecības iestāžu reģistrā esošas ārstniecības iestādes. To sākotnējā plānotā ilgtermiņa ieguldījumu summai veselības tūrisma pakalpojumu attīstīšanai jābūt vismaz 0,2 milj. eiro. Uz valsts atbalstu varētu pretendēt arī uzņēmumi, kuri nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet plāno ārstniecības iestādes izveidi; pēc izveides tai būtu jābūt sešu mēnešu laikā reģistrētai ārstniecības iestāžu reģistrā. Bija arī plānots, ka attiecīgi investīciju projekti būs jāpiesaka VM, kura, tāpat kā Ekonomikas ministrija, lielos projektus (10 milj. eiro un vairāk) izvērtētu un iesniegtu lēmuma pieņemšanai valdībā. «Valdība tad arī dotu atļauju īstenot iecerēto investīciju projektu un piemērot tam nodokļu atlaides,» skaidro K. Ketners. Bija paredzēts, ka līgumus attiecīgi varētu slēgt līdz 2020. gada nogalei, bet projekti būtu jāīsteno līdz 2025. gada nogalei.

«Lai nebūtu pārmetumu par konkurences kropļošanu, atlaides varētu saņemt tās ārstniecības iestādes, kuras ietvertu kādu no vairākiem darbības veidiem – izmitināšanu, veselības aizsardzību, aprūpes centru pakalpojumus, sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbību, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pasākumus,» uz darbības sfēru norāda K. Ketners.

Norok labu ieceri

«Tas ir nožēlojami, ka kārtējo reizi laba iecere par to, kā Latvijā pelnīt naudu – radīt darba vietas – gan tieši ārstniecībā, gan ar to saistītajās pakalpojumu jomās, tiek norakta,» skarbi situāciju vērtē LTRK viceprezidente Lienīte Caune. Viņa uzskata, ka sagatavotais likumprojekts ir nevis «jānoliek plauktā», bet gan jāvirza izskatīšanai Saeimā.

«Ja politiķiem vajag papildu nodokļu ieņēmumus, tad loģiski būtu, ja viņi atbalstītu arī augstas pievienotās vērtības pakalpojumu, kādi ir veselības aprūpes pakalpojumi, eksportu. Rezultātā būtu gan iespēja reanimēt ne vienu vien spoku namu Jūrmalā, būtu darbs celtniekiem, pēc tam dakteriem, vidējam medicīnas personālam, izmitinātājiem, ēdinātājiem, transporta jomai un vēl daudziem citiem,» uzsver L. Caune.

Viņu pārsteidz, ka vārdos politiķi runā par nesavtīgu atbalstu augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem eksportā, bet reālajos darbos tas nematerializējas. «Tā vietā tiek norauts stopkrāns,» piemetina L. Caune.