Apelējot pie rekordlielā valsts budžeta sporta infrastruktūrai, vairāk līdzekļus nozarei neprasa. Eksperti gan norāda, ka līdz pilnībai tālu; vajadzīga sporta bāzu attīstības stratēģija

Valsts budžeta programmai Sports šogad piešķirti 49,81 milj.eiro liels finansējums, kas par 12,92 milj. eiro pārspēj pērno gadu (36,89 milj. eiro). Vēl gadu iepriekš sportam valsts atvēlēja 30,44 milj. eiro, bet, piemēram, 2013. gadā – 23,6 milj. eiro. Vismazāk tika 2011. gadā – 19,79 milj. eiro. Apmēram trešdaļa – ap 17 milj. eiro – no šī gada valsts sporta budžeta tiks investēta sporta infrastruktūrā. Tas ir par apmēram 11 milj. eiro vairāk nekā pērn. Tie nozarei vismaz pēdējo desmit gadu griezumā ir rekordlieli līdzekļi. Tāpat tiks nodrošināts teju viss nepieciešamais līdzfinansējums 2017. gadā Latvijā plānotajiem 12 nacionālas nozīmes starptautiskiem sporta pasākumiem, kam pavisam nepieciešami 1,43 milj.eiro.

Koncepcijas vēl nebūs

«Redzot, ka pašreizējās investīcijas ir būtiskas, esam reālisti, papildus finansējumu sportam nedz šim, nedz nākamajam gadam neprasām,» apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Tāpat, ņemot vērā sporta nozarei novirzītos finanšu līdzekļus, Latvijas Nacionālā sporta padome rosinājusi atcelt uzdevumu IZM līdz 31. jūlijam izstrādāt Valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju. «Arī veidojot budžetu, notika objektu analīze, un jau ir pieņemts daudz saprātīgu lēmumu par investīcijām sporta bāzēs. Kopumā ejam uz ilgtermiņa skatījumu sporta infrastruktūrā,» skaidro E. Severs. Nozares eksperti gan norāda, ka vajadzīgs valsts stratēģisks skatījums, lai nebūtu jādomā par politisko varas partiju ietekmi lēmumu pieņemšanā. «Runājot par tendencēm saistībā ar sporta bāzēm valstī, uzskatu, ka trūkst attīstības stratēģijas, kas tomēr būtu IZM Sporta departamenta uzdevums. Diemžēl neredzu, ka kādam tādu izstrādāt būtu izdevīgi, jo objektu celtniecība nereti sakrīt ar pie varas esošo politisko partiju vadību konkrētajā pašvaldībā. Var atvēlēt rekordlielu budžetu sporta būvēm, taču jautājums, kā to iztērē,» pauž Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis. Arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis ir strikts: «Rekordlielo budžetu sporta nozarei izveidoja uz politiski iebalsotiem investīciju projektiem, kas arī ir visnotaļ labi un vajadzīgi, bet ne tuvu nav patiesība, ka ar to visas vajadzības būtu pilnībā apmierinātas.»

Bija pārrāvums

Pievēršoties atsevišķi investīcijām sporta būvēs, tieši pēdējos trijos gados tās būtiski pieaugušas. E. Severs atgādina, ka ap 2004. gadu radās pārrāvums. Tiešā veidā sporta infrastruktūras attīstībai ES fondi neko nefinansēja, un arī valsts atbalsta no tā laika nebija, izņemot olimpiskos centrus lielajās pilsētās. Tās bija mērķtiecīgas investīcijas vietās, kur atrodas augstskola un notiek attīstība. Tagad sporta objektu kopējais pārklājums redzams kartējumā. Kā DB jau rakstīja (17.01.2017.), kopš pērnā gada nogales IZM Sporta departamenta rīcībā ir jauns un aktualizēts papildus instruments politikas plānošanai attiecībā uz sporta infrastruktūru, tostarp, lai lemtu par iespējamo valsts atbalstu. Kartējuma ietvaros papildus apvienotajai galveno sporta objektu kartei ir izstrādāta arī peldbaseinu izvietojuma un vieglatlētikas sporta infrastruktūras karte, un tie arī kopumā atsevišķi izdalīti kā attīstāmie virzieni ar savu pašreizējo problemātiku.

Ir sava bēdu ieleja

Nozīmīgāko sporta objektu izvietojumā E. Severs raugās pozitīvi. Tiesa, jo tālāk no reģionu centriem, jo sporta bāzu mazāk. Te gan jāvērtē kopā ar ceļu tīklu un apdzīvotību. Sporta bāzu koncentrāciju ap Rīgu akcentē gan E. Fogelis, gan G. Zālītis. «Izkristalizējas Ventspils, Liepājas, Valmieras, Cēsu, Rēzeknes, Daugavpils virziena, Jēkabpils un Līvānu stāsts, kur sporta objektu koncentrācija ir visai laba. Turpretī bēdu ieleja ir visa Vidzemes augstiene – ap Vecpiebalgu, kur arī iedzīvotāju blīvums ir salīdzinoši mazs,» bilst E. Fogelis. Vērtējot peldbaseinus, viņš mudina nolikt cirkuli ap Jaunpiebalgu, kur līdz Cēsīm, Mālpilij, Smiltenei, Gulbenei šo objektu trūkst. Tāpat Madona, Varakļāni – kopumā liela Latvijas teritorija, kur iedzīvotājiem, īpaši, bērniem nav iespēju mācīties peldēt, izņemot atklātās ūdenstilpnes vasarā. Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs jau šī gada sākumā DB norādīja, ka valstī peldbaseinu skaits ir nepietiekams. Nepieciešams vismaz viens multifunkcionāls peldēšanas centrs, patlaban Latvijā ir mazāk par 40 peldbaseiniem, no kuriem lielākā daļa koncentrēta Rīgā un Rīgas rajonā.

«Rīgā vien būtu nepieciešamas kā minimums trīs vieglatlētikas manēžas. Līdzīgi ar tenisu. Jūrmalas virzienā vēl kaut kas notiek, bet Siguldas pusē nav nekā. Tāpat ne tuvu neesam līdz pilnībai, ja skatāmies uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas stāvokli un vērtējam, kāda būtu tās iespējamā attīstība. Arī Mežaparkā ir plāni attiecībā uz sporta laboratoriju, rehabilitācijas attīstību un sportistu treniņu apstākļu nodrošināšanu. Vairāki projekti, kas savā laikā nolikti plauktā, prasās pēc atdzīvināšanas, ja vēlamies runāt par konkurētspējīgu sportistu apkalpošanu un attīstību. Vienkāršā līmenī, protams, pašvaldībās, pateicoties to iniciatīvai, ir vietas, kur iet bumbu spēlēt,» rezumē E. Fogelis.

G. Zālītis vēl uzsver, ka Latvijā ļoti nepieciešamas ziemas sporta bāzes jeb slēgtās halles. «Vieglatlētikā situācija ir katastrofāla, jo ir tikai viena kaut cik normāla halle Kuldīgā un nosacīti – pushalle Rīgā – sporta manēža. Tā ir vislielākā problēma,» saka G. Zālītis.

Tendence pozitīva

Šogad plānots sākt tenisa centra Lielupe vērienīgu pārbūvi. Līdz 2018. gada beigām būs atjaunoti un izveidoti 9 āra un tikpat slēgtie tenisa laukumi. Projekta finansējums ir 9,089 milj. eiro.

Savukārt Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas būvniecībai šogad no valsts piešķirti 2,74 milj. eiro, bet slēgto tenisa kortu būvniecībai trīs tuvāko gadu laikā – 4.65 milj. eiro. Tiek attīstīts arī Vidzemes olimpiskais centrs, ieskaitot peldbaseina būvniecību. Līguma summa ir 7,95 milj. eiro, ko uz pusēm finansē valsts un pašvaldība. Vislielākais ir Daugavas stadiona rekonstrukcijas projekts. Vieta pārtaps par kultūras un sporta kvartālu. Primāri tiks pārbūvētas fiziski un morāli novecojušās tribīnes, palielinot sēdvietu skaitu līdz 10 tūkst. Tas jāizdara līdz 2018. gada 15. maijam, lai stadionu varētu pieskandināt Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki.

Par jauno tribīņu izbūvi un esošo atjaunošanu noslēgts līgums ar pilnsabiedrību LNK Industries Partnership, kas par 10,7 milj.eiro gan izstrādās būvprojektu, gan īstenos būvdarbus.

Pēc svētkiem tiks slietas jaunbūves – komandu spēļu multifunkcionālā halle, kas galvenokārt plānota kā basketbola māja, tāpat vieglatlētikas manēža un velotreks, kā arī hokeja halle ar diviem ledus laukumiem un četriem kērlinga celiņiem. Tiek attīstīts arī Vidzemes olimpiskais centrs, ieskaitot peldbaseina būvniecību. Līguma summa ir 7,95 milj. eiro, ko uz pusēm finansē valsts un pašvaldība.