Gan funkcionalitātes auditā, gan izstrādātāju ieskatā liels 10,26 milj.eiro vērtās e-veselības sistēmas trūkums ir atteikšanās e-veselību integrēt ar citām veselības aprūpes iestāžu sistēmām

Tas traucē izmantot plašāku funkcionalitāti, nekā tā ir šobrīd, akcentē Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta direktors Jānis Kirilka. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc nupat veiktās e-veselības funkcionalitāšu pārbaudes uzsver, ka tās pilnvērtīga izmantošana sagaidāma tikai, kad darbam ar e-veselības sistēmu būs integrētas ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmas. Veselības ministres padomniece e-veselības jautājumos Ilze Āboliņa DB uzsver, ka ministrija šobrīd novirzījusi savus iekšējos spēkus, lai pēc iespējas ātrāk un vairāk šīs ārējās sistēmas pieslēgtu e-veselības platformai.

Lēnā stafete

Tas ir tikai viens piemērs no e-veselības funkcionalitātes, kas kā karsts kartupelis tiek viļāts bez mitas. Liela daļa atsauksmju ir ar mīnuss zīmi. Analizējot, kā projektā iesaistītajiem veicies tā 12 gadu ieviešanas gaitā, I. Āboliņa secina, ka uzdevumi tika doti skaidri, taču nav bijis stingras projekta uzraudzības un menedžementa. «Sistēmas izstrādē krīzes menedžments bija nepieciešams jau pirms dažiem gadiem, kas nodrošinātu projekta komandas mobilizēšanu, fokusēšanos uz rezultātu, kā arī projekta caurspīdīgumu. Informācijas neesamība radīja interpretācijas par projekta saturu un izlietotiem naudas līdzekļiem. Tāpat biežā projektā iesaistīto darbinieku mainība liek atkal un atkal projektam «atveseļoties». Ne vienmēr projektā iesaistītie promgājēji nodevuši stafetes kociņu nākamajiem, kā rezultātā nākas pielikt pamatīgas pūles, lai atjaunotu sākotnējo projekta realizācijas tempu,» atzīst I. Āboliņa.

Viens no galvenajiem izstrādātājiem – Lattelecom (SIA Lattelecom un SIA Lattelecom Technology samaksāti 3,67 milj. eiro) – DB informē, ka sistēmas uzbūve un procesi ir sarežģīti, tādēļ prasības nevarēja būt ļoti detalizētas, bet, neskatoties uz to, neskaidrības kopā ar pasūtītāju tika atrisinātas. «Par finansējuma trūkumu runāt nevar. Projekts norisinās kampaņveidīgi, atkarībā no politiskās ieinteresētības. Varētu būt efektīvāka projektu vadība un iekšējā komunikācija veselības nozarē,» vien piebilst uzņēmuma korporatīvo klientu dienesta direktors.

Neglābjami noveco

Arī AS Datorzinību centra (kas iesaistījās projektā «Elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas informācijas sistēmas izveide, 1. posms», izstrādātājam samaksāti 2,09 milj. eiro) rīcībā nav informācijas, kas liktu secināt, ka darba uzdevums izstrādātājiem būtu bijis nepilnīgs vai neskaidrs. «Ja arī šajās prasībās kaut kas ir piemirsts, var lemt par veicamiem papildinājumiem. Izstrādātāji veic sistēmu programmēšanu atbilstoši tām specifikācijām, kas tiem tiek dotas, un būtiskas izmaiņas projekta laikā tajās praktiski netiek pieļautas. Tāpat arī jebkura izstrādāta sistēma neglābjami noveco, ja tajā pastāvīgi netiek veikti atjauninājumi un izmaiņas, tādēļ nepieciešamību 2017. gadā pilnveidot sistēmu, ir jāuztver kā normālu sistēmas dzīves cikla sastāvdaļu,» vēsta Datorzinību centra pārstāve Dace Kalniņa. Tam pievienojas arī J. Kirilka: «Ietilpīgi IT projekti un programmas tiek pilnveidotas nepārtraukti. Tik apjomīgos IT projektos, kāds ir e-veselība, vienmēr būs nepieciešama jaunu funkciju ieviešana. Jāņem vērā, ka prasības tika izstrādātas pirms daudziem gadiem, balstoties uz tā brīža tehnoloģiskajām iespējām.»

«Kompensējamo zāļu reģistrācijas un uzskaites informācijas sistēmas integrācija tika veiksmīgi izstrādāta un darbojas produkcijas vidē atbilstoši tehniskajai specifikācijai,» norāda arī Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers (izstrādātājam samaksāti 0,043 milj. eiro). Esam identificējuši, ko sistēmā vēl vajadzētu attīstīt. Šajā gadījumā tas ir jautājums par laiku un prioritātēm, piemetina I. Āboliņa. Runājot par VARAM veiktā audita rezultātiem, viņa norāda, ka tie (75% pirmajā nodevuma kārtā par uzrādīto rezultātu līdz decembra beigām) ir atbilstoši reālai situācijai. Tagad pārbaude faktiski ir noslēgusies, un Veselības ministrija (VM) gaida gala atzinumu. VARAM DB klāsta, ka e-veselības sistēmas darbību var turpināt, tomēr nekavējoties jāizstrādā tās uzlabošanas pasākumu plāns, kas jāīsteno projekta pēcuzraudzības laikā, kas ilgs piecus gadus. Atsevišķās funkcionalitātēs ir konstatētas atkāpes attiecībā uz noteikto prasību realizāciju. Tāpat atklātas vairākas neatbilstības, kas, piemēram, saistītas ar atsevišķu sistēmas datu nodošanu un informācijas apmaiņu e-veselības WEB lietotāju platformā. Vēl konstatēts, ka vairāki paredzētie e-pakalpojumi nav pasūtīti un izstrādāti. Tagad Centrālai un finanšu līgumu aģentūrai jāizvērtē šo konstatējumu finansiālā ietekme, ņemot vērā veiktos maksājumus par noslēgto iepirkuma līgumu izpildi.

VARAM atzīst, ka kopumā lietotājiem ir pieejama lielākā daļa no informācijas sistēmām (IS) un e-pakalpojumiem, kurus bija paredzēts izstrādāt projektu ietvaros, piemēram, elektroniskā recepte, darba nespējas lapa, nosūtījumi, vizuālā diagnostika u.c.

Jāsāk lietot

I. Āboliņa neslēpj, ka sistēmas palaišanas brīdī bija traucējumi, taču tādu šobrīd vairs neesot, kaut arī lietotāji tomēr ceļ iebildumus, ka portāls darbojas, piemēram, pārāk lēni. «Gadījumi, kad tika saņemtas sūdzības par ātrdarbību, tika individuāli izvērtēti un secināts, ka traucējumi radušies interneta pieslēguma un datortehnikas dēļ,» paskaidro I. Āboliņa. Viņa ir strikta: «Jāatzīmē, ka sistēmai vienmēr ir iespējami uzlabojumi, tāpat kā iebildumi no lietotāju puses, taču pieredze rāda – ja pašā sākumā nesāk izmantot iepriekš pasūtīto funkcionalitāti, sistēmu tā arī nepalaiž un nelieto. Līdz ar ko e-veselības sistēma vienkārši ir jāsāk izmantot.» Pretējā gadījumā daļa no ieguldītajiem 10,26 milj. eiro e-veselībā var tikt atprasīta. Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne jau iepriekš DB sacīja: «Mūsu vērtējumā tas ir ļoti reāli, jo jebkādi publiskie resursi ir paredzēti produktiem, kas ir lietderīgi, tiek izmantoti, un no tiem ir kāds ieguvums.» Līdz ar to, kā DB ieminējušies eksperti, «vingrinājums» ar e-veselību ir pārvērties par naudas neatmaksāšanas pasākumu.

Par laimi, statistika atklāj aizvien pozitīvāku ainu. Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka katru dienu e-veselības portālam pieslēdzas arvien jauni dalībnieki (līdz 13. februārim – ap 150 tūkst. reižu), kuri izmantos arī jaunos sistēmas pakalpojumus. Līdz šim noslēgti ap 1000 līgumu par e-veselības sistēmas lietošanu. «E-veselība šobrīd pieejama jau vairākus mēnešus. Pieņemu, ka tas ir tikai laika jautājums, kad pretestība pāraugs iesaistē un kopīgā darbā pie sistēmas attīstības,» uz vaicājumu par pašu lietotāju pielāgošanos pārmaiņām atbild I. Āboliņa. Veselības nozares profesionāļiem notiek praktiskās mācības, kurās līdz šim piedalījušies vairāk nekā 4000 ārstniecības personu un farmaceitu, informē NVD.

Skaidrs, ka e-veselība liek daudzas lietas veselības aprūpē strādājošajiem darīt savādāk, nekā līdz šim. Un jebkuras būtiskas pārmaiņas sākuma posmā vienmēr piedzīvo pretestību, spriež J. Kirilka un D.Kalniņa. Viņa vēl uzsver, ka liela nozīme ikvienas sistēmas veiksmes stāstā ir pareizi organizētam ieviešanas procesam un pietiekamam lietotāju atbalstam. Un tagad e-veselības projekts tieši atrodas sarežģītākajā posmā – ieviešanas stadijā.