Neērtā patiesība ārstniecības nozarē ir liela ēnu ekonomika un korupcijas elementi, kas veselības aprūpes sistēmu grauž no iekšpuses

Tā DB Uzņēmēju kluba biedriem atraktīvā uzstāšanās reizē teic SIA Veselības centrs 4 un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš, runājot par to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā, nevairās dienas gaismā celt problēmu, kas, viņaprāt, beidzot būtu izskaužama un jau no sākta gala kalpo par pamatu bēdīgajiem nozares situāciju raksturojošajiem skaitļiem.

Galva smiltīs

Veselībai tiek novirzīti līdzekļi, kas ir zem 10% no kopējā valsts budžeta. «Normālā civilizētā valstī tie būtu kā minimums 12%. Tai pašā laikā pilnīgi iespējams, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares ir pārfinansētas, piemēram, izglītība,» spriež M. Rēvalds. Viņš klāsta, ka problēmu sakne meklējama jau tālajā pirmo neatkarības gadu budžeta plānošanas laikā, kad sabiedrības un valdības dubultmorāles rezultātā iedibināts allaž skandētais princips, ka ārsti paši sevi pabaros. Tā tas arī notika. «Jau padomju laikā ārstiem nesa konjaku, kafiju, deva «cēnerīti». Pacienti tajā laikā sameta vēl divas algas. Plus vēl gaļa, olas, medus… Tā ārsts izdzīvoja. Tātad valsts deva mazu budžetu, bet pievēra acis uz medicīnas personāla šeptēšanos līdz brīdim, kad tā tika kriminalizēta. Un laiku pa laikam kādu arī pieķer. Bet deviņdesmitajos gados sistēmiski iestrādātā izsniegtā indulģence kopumā vēl joprojām grauj nozari. Turklāt arī slimnīcu vadībai ir jāpiever acis, lai ārsti pavisam neaizbēgtu prom laikā, kad pati lielākā problēma valstī ir cilvēkresursu aizplūšana,» secina M. Rēvalds. Kā uzskatāmu korupcijas elementu viņš min «slimības lapu pārdošanas biznesiņu, ar ko piepelnās kolēģi. No tā ciešat arī jūs – uzņēmēji». Savukārt, atsaucoties uz KNAB bijušā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka 2012. gada prezentāciju, M. Rēvalds min, ka katrs trešais iedzīvotājs veicis neoficiālus maksājumus ārstniecības iestādēs. Cita tā paša gada prezentācija ataino, ka 75% stomatologu pamanījušies uzrādīt ienākumus zem minimālās mēnešalgas.

DB kluba galvenais viesis gan ir pārliecināts, ka ēnu ekonomika pamatā dominē mazajās privātajās iestādēs un publiskajā sektorā. Jebkurā gadījumā, pēc viņa domām, viena no tūlītējām nepieciešamajām rīcībām ir efektīva vēršanās pret ēnu ekonomiku nozarē, nepieļaujot nesaimnieciskas darbības, mazinot korupcijas riskus. «Un nepietiek vien ar vēlmi no «melnā» režīma pāriet uz «pelēko». Nedrīkst ignorēt masīvu ēnu ekonomiku, ārstniecības personu dīvainās uzvedības modeļus. Nedrīkst aizvērt acis un iebāzt galvu smiltīs.»

Bez «injekcijām»

Nozares TOP uzņēmumu sarakstā ir publisko un privāto medicīnas iestāžu mikslis. M. Rēvalds uzreiz brīdina, ka pārstāv privātos uzņēmumus un uz notikumiem skatās caur privātuzņēmēju prizmu. Viņš labprāt akcentē savulaik veikto SKDS pētījumu, mērot pacientu apmierinātību. Izrādās, iedzīvotāji ir mazliet vairāk apmierināti ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, bet publiskais sektors atrodas diezgan tuvu. Tāpat aptauja rāda, ka 60% privāto pakalpojumu gadījumu vizīte sākusies laikā vai arī pacientam jāgaida līdz piecām minūtēm. Valsts un pašvaldību sektorā tie ir 43%. Privātie pakalpojumu sniedzēji šobrīd nodrošina apmēram vienu ceturtdaļu no visiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Bet te M. Rēvalds nevar nepieminēt darvas pilienu medus mucā. Proti, privātajiem par sniegto pakalpojumu valsts maksā vienu reizi, bet publiskajam sektoram – pārsvarā divas. Otrā ietver papildus finansējuma «piešprices», piemēram, ES fondu līdzekļus, valsts garantēto kredītu dzēšanu, dotācijas, piemērojot dažādas atlaides. Tādējādi, «lai glābtu publisko sistēmu, otrus – pienīgu govi - grib piežmiegt.» Tas arī kalpojis par motivējošu faktoru pašiem «sisties» un attīstīties, piemetina Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits. Turpinot M. Rēvalds pasvītro publiskā sektora uzņēmējdarbības paņēmienu, kad gada nogalē beidzas kvotas. «Proti, valdība parasti atrod papildus naudu tiem, kas bļauj (publiskajām slimnīcām), - papildus «injekcijas», kas varētu tikt arī citām nozarēm. Bet tas ir arī laiks, kad sācies maksas pakalpojumu maratons.»

M. Rēvalds uzsver, ka galvenais – nedarīt to, ko privātais sektors var izdarīt labāk. Viņš aicina valstij izmantot privātā sektora potenciālu, kur efektīvas darbības spilgti piemēri ir privāto laboratoriju tīklu attīstība, agrīnā vēža skrīninga programmas u.c.. DB kluba galvenais viesis arī pieļauj, ka privātie neatteiktos sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. To gan neviens nav piedāvājis.

Disproporcija sistēmā

Kā īpaši uzsveramas M. Rēvalds min vēl divas problēmas. Pirmā ir cilvēkresursu krīze, kas izpaužas ar jauno speciālistu aizbraukšanu: «Nozarē augstskolas katru gadu absolvē ap 300 ārstu. Rezidentūras vietu ir ap 200. Tātad 100 uzreiz brauc uz ārzemēm. Vācija un Skandināvija par to ir dziļi pateicīgas Latvijas Republikai. Tai pat laikā gandrīz 32% nodarbināto ārstu ir pirmspensijas vecumā.»

Un vēl - nekārtība jeb disproporcija tarifu sistēmā. Nevienlīdzīga veselības aprūpes sistēma noved pie ārstu atteikšanās strādāt par neadekvāti zemajiem pakalpojumu tarifiem, kā arī pie nekvalitatīva darba un nepieciešamības atkārtoti ārstēt, sadārdzinot izmaksas. Piemēri nav tālu jāmeklē, ar savu padalās Daniils Ruļovs, kurš darbojas AS Balticovo padomē. Proti, viņa radiniecei pēc pirmajām pārbaudēm un medicīniskajām manipulācijām ar veselību labāk nekļuva. Atkārtotos izmeklējumos pie laba ārsta pat bez rentgena atklājās, ka nepieciešama operācija. Kā izvairīties no nepareizajām diagnozēm publiskajā sektorā? «Labā ziņa, ka izveidots Ārstniecības riska fonds, un pacienti var iegūt kompensāciju par ārstu darbības vai bezdarbības rezultātiem, kas tiek arī izmantots. Sliktā vēsts: esat tipisks piemērs, pie kā noved nekvalitatīva ārstēšana, kas rodas sliktas samaksas un nemotivēta personāla dēļ,» atbild M. Rēvalds, vēl piebilstot, ka uzņēmēji gan paši rūpējas par «slīcēju glābšanu», nodrošinot veselības apdrošināšanu sev un darbiniekiem. Pateicoties tam, tiek atslogota valsts sistēma. «Stāstījāt par medicīnu, bet līdzīga situācija ir arī citās nozarēs. Nespējam turēties šīs valsts biznesa vidē,» nedaudz depresīvi visu klausīties ir pieredzējušai uzņēmējai, Orkla Foods Latvija vadītājai Lolitai Bemhenai.

Bezbailīgie privātie

Ko darīt? ««Noairēta» ir ideja par saprātīgu finansēšanas modeli, ar apdrošināšanu, kur nauda seko pacientiem. Tā vietā ir vecā sistēma. Radikāli jauna nekā nav un nebūs. Līdz ar to ir jābūt risinājumiem, ko darīt uzreiz bez papildus naudas līdzekļiem. Tas ir, jāizlīdzina pakalpojumu tarifi, jo cena ir svarīgs faktors jebkurā ekonomiskajā sistēmā. Jāizbeidz dubultizmeklējumi, jāsavieno datu bāzes un jāattīsta telemedicīnas risinājums, kas ir liels atvieglojums ar milzīgu perspektīvu,» neminstinoties virknē M. Rēvalds. Ko domājat par obligāto veselības apdrošināšanu, vaicā SIA Vincents Poliline direktors Andris Plociņš. M. Rēvalds kopumā ir par, ja runa ir par labu, gudru pārvaldību un kārtīgi sabalansētu, pareizi izturētu modeli: «Jo privātie, atšķirībā no publiskā sektora, nebaidās no konkurences.»