Reklāmas kampaņa, kad «sejas jau saskrāpētas»
Ja e-veselības kvalitāte paliks pašreizējā līmenī, februārī uzsāktā portāla reklāmas kampaņa nespēs tam piesaistīt nedz ārstus, nedz pacientus
Tā DB norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Viņa ir strikta: «Pagaidām tā ir tikai publikas maldināšana, jo pašreizējais produkts ir lietotājam neparocīgs, smagnējs, lēns un patiesībā ārsta darbu apgrūtinošs.» Pēc L. Kozlovskas domām, reklāmas kampaņa būs nepieciešama tad, kad tiks piedāvāts kvalitatīvs produkts, kas atvieglos mediķu darbu un pacientu dzīvi. Uz jautājumu, kā vērtē e-veselības prestižu sabiedrībā, L. Kozlovska atbild lakoniski: «Tas, protams, ir ļoti zems. Ja nav kvalitātes, nav arī prestiža.» Arī privātās medicīnas iestādes – gremošanas slimību centra Gastro – valdes priekšsēdētājs un galvenais ārsts Ivars Tolmanis DB atzīst, ka patlaban portāla prestižs ir ļoti zems, jo procesa organizēšana, vadība un realizācija notikusi zemā līmenī, tai pašā laikā elektroniska medicīnas datu glabāšana ir neizbēgama nākotne.
Kā benzīns ugunī
«E-veselības reklāmas kampaņai un lēnai, pacietīgai pieradināšanai vajadzēja būt jau vismaz pirms diviem gadiem. Lai tajā brīdī, kad portāls tiek atvērts, pat arī, ja ne pilnīgs un izmēģinājuma stadijā, ārsti un sabiedrība kopumā jau būtu gatava, arī informēta par iespējamām nepilnībām, kas laika gaitā tiks novērstas. Šobrīd, kad visi ar visiem ir sakašķējušies, «servīzes saplēstas» un «sejas saskrāpētas», palaist reklāmas kampaņu ar zināmu budžetu no valsts līdzekļiem nozīmē pieliet benzīnu ugunskurā. Tas nav īstais brīdis. Gluži kā bērēs, kad mūzika skan, varbūt nevajag uzlūgt atraitni uz deju. Un tam nav nekāda sakara ar aģentūru, kas veido konkrēto reklāmu, un ar tās kvalitāti. Iemesls meklējams cēloņsakarībā,» savu viedokli skaidro aģentūras !Mooz dibinātājs un radošais direktors Ēriks Stendzenieks. Nacionālais veselības dienests (NVD) informē, ka reklāmas kampaņa ir uzsākta februāra sākumā, izvietojot televīzijā e-veselības reklāmas video rullīti un internetā – portāla reklāmas banneri. Reklāmas kampaņa plānota līdz marta beigām. Līgums par e-veselības reklāmas izvietošanu medijos ir noslēgts iepirkuma rezultātā. Izpildītājs – SIA Reklāmas aģentūra VIA MEDIA. Līgumcena – 25 098,80 eiro bez PVN. Reklāmas eksperti norāda, ka kopumā tā kampaņai nav astronomiska summa. Vispār e-veselības informatīvās aktivitātes sāktas 2016. gada nogalē. Piemēram, sagatavoti un ārstniecības iestādēm, aptiekām nodoti drukāti plakāti, divpusējas vizītkartes, skaidrojošs buklets iedzīvotājiem. Papildus tiek izstrādāti informatīvi video iedzīvotājiem un mācību video veselības nozares profesionāļiem. Ir arī infografikas. «Savukārt reklāmas izvietošana medijos tiek nodrošināta, lai informētu par e-veselības sistēmas izmantošanas iespējām, kas attiecas gan uz pacientiem un darba devējiem, gan ārstniecības personām un farmaceitiem,» vēsta NVD pārstāve Evija Štālberga.
Velta naudas izšķiešana
Politologs, SIA Mediju tilts valdes loceklis un klientu direktors Filips Rajevskis domā, ka e-veselības reklamēšana ir velta naudas izšķiešana, īpaši, ja tā orientēta uz ārstiem. «Nevajag šaut pa zvirbuļiem ar lielgabalu. NVD ir informācija par visiem ārstiem. Nedomāju, ka nepieciešama reklāmas kampaņa, lai uzrunātu savus klientus. Ir citi instrumenti, piemēram, jāturpina dot testa versijas un ar cilvēkiem jāstrādā, viņi jāizglīto, kā arī viņu pretenzijās jāieklausās un produkts attiecīgi jāuzlabo,» spriež F. Rajevskis. Te L. Kozlovskai ir piebilstams, ka abas ģimenes ārstu asociācijas gan testēšanas reizēs, gan NVD darba grupās ir izteikušas konkrētus priekšlikumus, ko nepieciešams mainīt un veidot citādi, taču tie netiek uzklausīti. Arī daži ģimenes ārsti ir rakstījuši vēstules par to, kas konkrēti būtu jāuzlabo. «Gandrīz gads būs apkārt, taču pagaidām rezultāti ir niecīgi. Puslīdz ir sākusi darboties tikai e-darba nespējas lapa, lai gan arī to lokālo programmu lietotāji līdz galam vēl izmantot nevar, jo, pēc datorspeciālistu teiktā, e-veselība ir veidota uz gaužām novecojušas bāzes, ar kuru ir grūti «savienoties»,» saka L. Kozovska. Jāpiemetina, ka daudzi ģimenes ārsti, lai uzlabotu savu darbu, jau tagad strādā ar lokālajām pacientu datu apstrādes programmām. Kā DB jau rakstīja (15.02.2017.), gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktajā funkcionalitātes auditā, gan izstrādātāju ieskatā kā liels 10,26 milj.eiro vērtās e-veselības sistēmas trūkums iezīmējas tieši izņemtais projekts par e-veselības integrāciju ar citām veselības aprūpes iestāžu sistēmām.
Vēlreiz pagarināta
Tai pašā laikā NVD klāsta: kā ikviens jauns interneta portāls, arī e-veselība tiks pakāpeniski attīstīta un pilnveidota, ņemot vērā tā lietotāju (iedzīvotāju, veselības nozares profesionāļu) atsauksmes un ierosinājumus.
Par to, ka e-veselības izstrādes gaitā pieļautas kļūdas, liecina arī pērn novembrī veselības ministres dotais uzdevums veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar elektroniskās darba nespējas lapas un e-receptes ieviešanu, kā arī citām aktivitātēm e-veselības projekta ieviešanas pārvaldībā un konstatēto trūkumu novēršanā. Konkrētus vainīgos sākotnēji Veselības ministrija solīja atklāt janvārī, tad februārī, bet nu tā informē, ka dienesta pārbaude vēl par mēnesi pagarināta un ilgs līdz marta beigām. Kā iepriekš DB sacīja veselības ministres padomniece e-veselības jautājumos Ilze Āboliņa, e-veselības sistēma vienkārši ir jāsāk izmantot. To visdrīzāk cer paskubināt arī ar reklāmas kampaņas palīdzību. Pretējā gadījumā daļa no ieguldītajiem miljoniem e-veselībā no ES puses var tikt atprasīta. Līdz ar to, kā DB bija teikuši eksperti, «vingrinājums» ar e-veselību ir pārvērties par naudas neatmaksāšanas pasākumu. Kā norāda NVD, pašlaik e-veselības portāls www.eveseliba.gov.lv ir izveidots atbilstoši sākotnēji e-veselības projektos plānotajam. Tas darbojas un sniedz iespēju gan apskatīt portāla informatīvos rakstus un citu noderīgu informāciju, gan pieslēgties sistēmai, lai izmantotu e-veselības pakalpojumus.