Mēdz sacīt - ja pasaulē ir krēsli, kas būtu kulta statusa cienīgi, tad tie ir leģendārā amerikāņu dueta Čārlza un Rejas Īmsu (Charles and Ray Eames) radītie.

Saplākšņa, stikla šķiedras, plastmasas krēsli, kuru dizains radīts pirms aptuveni 60–70 gadiem un kuri bija izteikti revolucionāri tā laika produkti, joprojām ir ražošanā, to cenas nevis krīt, bet aug, un tie, neraugoties uz autortiesībām, tiek viltoti gluži kā T-krekli. Pasaule ir piesārņota ar Īmsu krēslu plaģiātiem un stilizētām kopijām, taču šo izstrādājumu patiesā vērtība ir tuvu nullei. Oriģinālo Īmsu mēbeļu ražošanas tiesības Eiropā un Tuvajos Austrumos pieder šveiciešu uzņēmumam Vitra, savukārt ASV – kompānijai Herman Miller.

Amerikāņu modernisma pionieri

Čārlzs Īmss (1907–1978) un Reja Kaizere Īmsa (1912–1988) ir vieni no dižākajiem 20. gadsimta dizaineriem ar daudzdisciplināru karjeru, ko noteica viņu visnotaļ panākumiem bagātā darbošanās industriālajā, korporatīvajā un grafiskajā dizainā, arhitektūrā, filmu nozarē, glezniecībā, spēļu un bērnu rotaļu izveidē, tekstildizainā, stājmākslā u.c.

Vairāk nekā četrus gadu desmitus ietekmīgais pāris noteica teju katru vizuālo šķautni amerikāņu sadzīvē un darba vidē. Viņu eksperimenti, avangardiskais materiālu un tehnoloģiju pielietojums, īpaši – saplākšņa un stikla šķiedras jomā, pilnībā transformēja mēbelēšanas stilu, ieviešot funkcionālus, plaši pieejamus un vienlaikus izteikti skulpturālus objektus sākotnēji vidusšķiras amerikāņu, bet vēlāk arī eiropiešu mājokļos. Spēdami definēt pēckara laikmeta estētiku un pieprasījumu, Īmsi izpelnījās nenoliedzamu ietekmi Amerikas industrializācijas procesā, tostarp ne tikai novatorisko mēbeļu, bet arī saliekamo dzīvojamo māju ražošanā. Radošais duets veiksmīgi šķērsoja pēckara Amerikas robežas – viņu idejas, modernā dzīvesstila koncepcijas, dizaina inovācijas un izstrādātie produkti kļuva par lielisku eksportpreci un dizaina internacionalizācijas paraugu. Čārlzs Īmss dzimis ASV, Misūri štatā, studējis arhitektūru Vašingtona universitātē Sentluisas pilsētā, taču studijas nav pabeidzis, iespējams, savas dziļās aizraušanās ar moderno arhitektūru vai arī lielās darba slodzes dēļ. 1930. gadā viņš atvēra savu arhitektūras studiju. Tā kā Īmss bija Sārinenu (Eliel Saarinen, Eero Saarinen, tēvs un dēls, abi ievērojami somu arhitekti) ģimenes draugs un dzīves laikā daudz sadarbojās ar Ēro Sārinenu kopproduktu izstrādē, viņi uzaicināja jauno censoni pārcelties uz Mičiganu un pabeigt studijas Krenbrukas Mākslas akadēmijā (Cranbrook Academy of Art). Tieši tur Čārlzs satika savu nākamo dzīves un darba partneri Reju – dzimušu Bernisu Aleksandru Kaizeri, kura tolaik jau bija atpazīstama abstraktā ekspresionisma virziena māksliniece. Viņa bija strādājusi Ņujorkā, dibinājusi Amerikas Abstrakto mākslinieku grupu un ieradusies Krenbrukas akadēmijā papildināt zināšanas citās mākslās.

Viņu kopdarbība jau pirmsākumos guva panākumus. 1940. gadā kopā ar Ēro Sārinenu un Hariju Bertoiju (Harry Bertoia) piedaloties Ņujorkas modernās mākslas muzeja izsludinātajā jauno dizaineru konkursā, viņu izstrādātā finiera mēbeļu grupa saņēma augstāko apbalvojumu. Projektam iesniegtajos darbos viņi izmantoja meistara Alvara Ālto (Alvar Aalto) aizsākto liektā saplākšņa mēbeļu tehnoloģiju. Finiera izstrādājumi ar savu vienkāršību un funkcionalitāti uzrunāja konkursa žūrijas locekļus un atbilda arī masveida ražošanas standartiem.

Eksperimentus mīlošais tandēms

1941. gadā Īmsi apprecējās un pārcēlās uz Kaliforniju, kur dzīvoja un strādāja visu mūžu. Bija tapusi savienība, kas dažus gadus vēlāk pasaulei dāvāja multifunkcionāla modernā dizaina ikonas.

Otrā pasaules kara sākumā Īmsi izteica priekšlikumu ASV militārajai flotei izveidot finiera kāju šinas un nestuves, kas būtu vieglākas, praktiskākas un lētākas, salīdzinot ar iepriekš izmantotajiem metāla izstrādājumiem. Viņi saņēma šo valdības pasūtījumu un iesaistījās masveida šinu ražošanā, vienlaikus iegūstot resursus un pieeju militārajām tehnoloģijām un izgudrojumiem, tostarp, ūdens rezistentām līmēm. Līmētā saplākšņa ražošanas pieredze un masu ražošana deva iespēju tālāk pilnveidot mēbeļu ražošanas tehnoloģijas, kā rezultātā jau 1945/46. gadā tika radīta Plywood Group (DCW (Dining Chair Wood), LCW (Lounge Chair Wood) u.c.) – koka saplākšņa mēbeļu sērija, kas joprojām ir ražošanā, un kuru cenas atkarībā no modifikācijas šodien svārstās 745–2200 eiro robežās. Grupa ietver krēslus, kuru forma dabiski piemērojas ķermeņa kontūrai, galdus, atzveltnes krēslu, bērnu rotaļlietas no bērza lamināta, tostarp slaveno zilonīti. Viens no bestselleriem šai grupā ir Eames Lounge Chair 670/671 (1956. g.; cena šodien Eiropas tirgū, sākot no 4690 eiro) – finiera karkasa zvilnis – nu jau atzīta 20. gs. klasika, kas pagājušā gadā svinēja savu 60. ražošanas gadadienu. Eames Lounge Chair atslēgas vārds ir komforts ar lielo burtu. Krēsla tapšanas pamatā bija ideja par vecā angļu kluba krēsla atjaunināšanu, kas pakāpeniski izvērtās daudzu gadu darbā. Taču rezultāts nelika vilties – krēslā izdevās apvienot eleganci, proporciju, maksimālu komfortu un tehnisko meistarību. Šodien šo atzveltnes krēslu ar ādas apdari un polsterējumu Eiropā ražo Vitra pēc savulaik izstrādātās tehnoloģijas, izmantojot meistaru roku darbu. Patlaban ir pieejama arī jaunā – nedaudz pagarināta atzveltnes krēsla versija, rēķinoties ar to, ka cilvēki evolūcijas procesā kopš pagājušā gadsimta vidus ir nedaudz paaugušies.

Saliekamā māja, krēsli un idejas

1949. gadā Īmsu ģimene Losandželosas teritorijā Klusā okeāna piekrastē uzbūvēja savu dzīvojamo māju un studiju, kas 2006. gadā ieguvusi ASV nacionālā vēsturiskā pieminekļa statusu. Viņu māja, pazīstama arī kā Case Study House N8, tapa konkursa The Case Study House Program ietvaros, ko sponsorēja vietējais žurnāls Arts & Architecture. Māja bija eksperimentāls projekts, kas tika uzbūvēta gada laikā ar mērķi propagandēt un ieviest industriālus, ātri saliekamus mājokļus, tādējādi risinot pēckara Amerikas dzīvojamā fonda deficītu. Vienlaikus bija nepieciešams radīt laikmetam atbilstošu modernisma arhitektūru, un Īmsi kā avangardisti bija ļoti piemēroti šai misijai.

50. gados Čārlzs un Reja Īmsi turpināja eksperimentēt ar materiāliem, ko kara laikā bija aprobējusi ASV militārā industrija. Savās jaunajās mēbelēs duets meklēja iespēju atklāt stikla šķiedras armējuma un plastmasas materiālu potenciālu. Tā tapa lietais karkasa atzveltnes krēsls Eames Fiberglass Armchair (1950), ko tagad Eiropā pazīstam kā Vitras ražoto Eames Plastic Armchair (cena, sākot no 430 eiro) un viens no laika gaitā visvairāk viltotajiem Eames Fiberglass Side Chair (1951). Radīt stilīgo un vieglo stikla šķiedras karkasa krēslu, no kura vēlāk tika attīstīta virkne šī dizaina krēsla modeļu, izmantojot dažādus materiālus un dažādas balstu sistēmas, bija liels konstruktīvais izaicinājums, jo tam bez roku balstiem nebija viegli nodrošināt stabilitāti un rast risinājumu trauslajam muguras un sēdvirsmas savienojumam. Pirmie krēsli bija radīti tikai trīs izteikti dabīgos toņos: ziloņādas pelēkā, pergamenta, smilšpelēkā (greige angļu val. ir Īmsu jaunievedums). Patlaban slavenā dueta krēslus Eames Plastic Side Chair Eiropā ražo Vitra no plastmasas sakausējuma ļoti plašā krāsu gammā, tostarp arī ar auduma detaļām un dažādiem balstu risinājumiem (cena, sākot no 230 eiro). Eames Fiberglass Side Chair karkasa forma iemiesojas vēl vienā viņu radītā ikoniskā produktā – Wire Chair (1951). Metinātu tērauda stiepļu krēsli ar balstu sistēmu, kas pazīstama ar nosaukumu Eifeļa tornis, jau gadu desmitus apvieno vieglumu un tehnoloģisko izsmalcinātību.

Alumīnija krēsli EA 101, EA 103 un EA 104 (cenas, sākot no 1500 eiro) u.c. (sākotnēji ar nosaukumu Leisure group – atpūtas grupa) bija izstrādāti 1958. gadā Ēro Sārinena projektētai privātai rezidencei ASV Indianas štatā Kolumbusā (Columbus), apvienojot iekštelpas un ārtelpas funkciju. Šo krēslu konstrukcijā Īmsi atkāpušies no sava iecienītā karkasa krēsla konstrukcijas, fokusējoties uz sēdekli, kas radīts, izmantojot cieši nostieptu audumu (vai ādu) uz speciālas alumīnija struktūras. Krēsli pielāgojas sēdētāja ķermenim, tie izceļas ar lielisku siluetu un joprojām ir vieni no populārākajiem darba krēsliem pasaulē.

Īmsu popularitātes atslēga slēpjas ne tikai viņu ģeniālajās mēbelēs, kas ne velti tiek dēvēti par inženierijas mākslasdarbiem, duets ir slavens ar savu filozofiju un modernisma principu propagandu, ko definēja kā «labāko kvalitāti lielākam cilvēku skaitam par mazāku naudu». Viņi ne tikai nodarbojās ar materiālu zinātni, eksperimentēja, izstrādāja ražošanas iekārtas, radīja prototipus, bet arī lasīja lekcijas, veidoja izstādes, žurnālu vākus, mēbeļu fotogrāfijas, ko izmantoja mēbeļu reklāmās un publicitātes materiālos. Viņiem patika komunicēt ar sabiedrību un paust savas idejas.

Foto: Eames Office LLC un Vitra publicitātes materiāliem