Finanšu ministrijas skatījumā dominē divi finansējuma avoti, kur ņemt veselības aprūpei nepieciešamos papildus 150 milj. eiro nākamajam gadam

Kā norāda Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, viens no finansējuma avotiem ir jau iepriekš pārrunāta versija – Eiropas Komisijas (EK) atkāpe pārejas periodā. Proti, Latvija varēs pretendēt uz budžeta deficīta palielinājumu veselības reformu finansēšanai. Jau iepriekš EK pieļāva Latvijai palielināt budžeta deficītu šim mērķim, tādējādi veselības nozarei novirzot papildu finansējumu. Iespējamā budžeta atkāpe 2018. gadā ir 0,4% no IKP un 0,5% no IKP 2019. gadā. Tā gan ir nauda, kas ir visai mazs un nestabils risinājums, uzskata LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Viņš uzsver, ka patlaban vissvarīgākais ir īstenot kopējās FM paredzētās nodokļu izmaiņas, lai nekādi blakusjautājumi nesabremzētu vispārējo darbaspēka, uzņēmējdarbības nodokļu reformu, un tas ir arī LDDK virsmērķis. «Pieļauju, ka te var rasties problēmsituācija, jo var nākties ES lūgt arī papildu atkāpi saistībā ar nodokļu reformu, proti, iespējamās fiskālās telpas samazināšanās uz kādu brīdi dēļ. Tas nu gan ir skaidrs: ja darbaspēka nodokļa reforma notiek, lielāks pienesums salīdzinājumā ar pašreizējo brīdi būs tikai pēc diviem, trim gadiem, tādējādi ir attaisnojams īstermiņā pieļaut lielāku budžeta deficītu, lai ilgtermiņā uzlabotu kopējos rādītājus. Turklāt ir pēdējais laiks izvērst nodokļu reformu, jo pēc pāris gadiem ko mainīt būs daudz sarežģītāk līdz ar līdzekļu samazinājumu no ES fondiem,» piebilst P. Leiškalns.

Nerada jaunu naudu

Otrs risinājums, ko rosina FM, ir sociālās apdrošināšanas maksājumu sasaiste ar veselības nozares finansējumu: 1% (ap 90 milj. eiro) iezīmēšana no sociālajām iemaksām. «Būtu skaisti, ja mēs to vienkārši varētu paņemt no jau sadalītas naudas, kam funkcija ir arī tikt uzkrātai jebkura veida svārstību rezervei. Ja pasakām, ka tā nav svarīga, var sanākt «ķīselis», jo šī nauda jau ir ieprogrammēta vidēja termiņa budžetā citām izdevumu pozīcijām. Līdz ar to šim priekšlikumam raksturīgi, ka tas nerada jaunu naudu, ja vien nav domāts kaut ko samazināt no sociālajām garantijām. Pieļauju varbūtību – FM cer, ka reizē ar nodokļu reformu varētu būtiski pieaugt sociālā budžeta ieņēmumi vairāk nekā par šo vienu procentpunktu virs jau iepriekš plānotā pieauguma. Bet tā ir maz ticama versija,» spriež P. Leiškalns.

Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons jau iepriekš DB (01.03.2017.) sacīja, ka atbalsta FM piedāvājumu, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%. Taču, pēc viņa domām, vislabākais būtu valsts kombinētais modelis, kas ietvertu veselības nodokli.

Publiskajā telpā tomēr nerimst runas arī par kādiem vēl citiem iespējamiem scenārijiem, kur ņemt papildus naudu veselības aprūpei. Piemēram, paaugstināt PVN. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners allaž uzsvēris, ka nebūs viegli nodrošināt finansējumu bez papildus maksājumu sloga, tādējādi pamatā izvēle būtu jaunu nodokļu ieviešana vai esošo paaugstināšana.

Savienotie jautājumi

Abi priekšlikumi no FM puses tika prezentēti arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē līdz ar valsts kopējās nodokļu politikas pamatnostādnēm. Tādējādi FM turējusi solījumu nākt klajā ar piemērotākajiem finansēšanas avotiem no valsts budžeta veselības aprūpei līdz ar izstrādātu visu nodokļu stratēģiju. Turklāt pirms paredzētā laika – šī gada 1. aprīļa.

Arī labklājības ministrs Jānis Reirs DB uzsver, ka gan veselības aprūpes finansēšana, gan jautājums par sociālās apdrošināšanas budžetu nav atrauti, tie jāskata kopējā valsts budžeta kontekstā, izstrādājot un koalīcijai vienojoties par tālāko nodokļu politiku. Viņš iestājas par valsts budžeta plānošanu ilgtermiņā, lai cita starpā piepildītu mērķi par stabilu un paredzamu sociālās aprūpes budžetu, pie kam ar tendenci pamazām veidot uzkrājumu.

Papildus der zināt, ka, pēc VM informācijas, apstiprinātais valsts budžets ārstniecībai 2017. gadam ir 786,17 milj. eiro, no kā 677,51 milj. eiro paredzēts veselības aprūpes nodrošināšanai, bet 61,89 milj. eiro – specializētai veselības apdrošināšanai, kas ir, piemēram, sporta medicīna un tiesu medicīniskā ekspertīze. 26,52 milj. eiro piešķirti medicīnas izglītībai, turpretī 15,82 milj. eiro – veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un nozares uzraudzībai.