Zāļu cenas pēdējo gadu laikā pieaug apmēram par 5% gadā, pērn – par 7%

Tomēr tas nav uz sezonālu saslimšanu, piemēram, gripas rēķina, informē Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Egita Diure. Tas ir vairāk tāpēc, ka Latvijas tirgū parādās jaunas, dārgas zāles komplicētu diagnožu ārstēšanai, un to ietekmē vidējā cena pieaug. ZVA katru mēnesi pēc zāļu vairumtirgotāju sniegtajiem datiem rēķina vidējo viena zāļu iepakojuma cenu Latvijā, piemēram, 2015. gada janvārī vidējā viena zāļu iepakojuma cena Latvijā bija 6,84 eiro, pērn sākumā – 7,52 eiro, bet 2017. gada janvārī – 8,06 eiro. Vismaz pēdējo četru gadu griezumā viena zāļu iepakojuma cena Latvijā visaugstāk uzlec maijā un jūnijā.

Kopumā zāļu cenu izmaiņu tendences pēc ZVA vērojumiem liecina, ka straujāk cenas kāpj dārgo zāļu grupā. Ievērojams cenu kāpums (par 48%) 2016. gadā bija visdārgāko medikamentu grupā, kur cena par vienu iepakojumu ir 1000 eiro un vairāk. Turpretim lētāku medikamentu grupās (līdz 5 eiro par iepakojumu un no 5 līdz 50 eiro par iepakojumu) cenas cēlušās attiecīgi par 4 un 1,14%, kas otrajā gadījumā ir pat mazāk nekā inflācija pērn (2,2%). Zāles par zemākām cenām (līdz 5 eiro un no 5 līdz 50 eiro) ir būtiskākais segments, jo veido 99% tirgus. Par konkrētām zālēm, kurām cēlušās cenas pēdējā laikā, ZVA nav informācijas.

Vidējā temperatūra

Uz jautājumu, vai zāļu cenām ir tendence augt, kurām grupām un ar ko tas saistīts, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde norāda, ka organizācija neapkopo tirgus datus, jo tā ir komerciāla informācija. «Vidējā zāļu cena ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Šī indikatora izmaņas vienmēr jāpēta detalizēti un par tām jāziņo tā, lai sabiedrībai neveidotu maldinošu priekšstatu par pārmaiņām un/vai rīcībām kādā no farmācijas nozares daļām. Komunikācijai jābūt akurātai,» uzsver farmaceitisko produktu izplatītāja SIA Tamro Baltija vadītāja Nataļja Rešetņaka, piebilstot, ka šī iemesla dēļ informācijas gatavošanai par zāļu cenu tendencēm būtu nepieciešams ilgāks laiks. Savukārt Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits vērtē, ja aktuālos ZVA zāļu cenu datus sadalītu divās daļās, tad viena no tām būtu medikamenti, kas jau ir bijuši, un šajā grupā lielākoties būtu vērojams cenu kritums, īpaši kompensējamajām zālēm. Turpretī otrā daļa – jaunās reģistrētās zāles – pamatā ir dārgākas nekā iepriekšējās, un tādu parādīšanās tirgū arī ietekmē zāļu cenu kopējo līmeni. «Atskatoties uz pāris iepriekšējiem gadiem, pieaugumam ir tikai viens iemesls, un tas ir C hepatīts, tā ārstēšanai kopīgais budžets bija vairāk nekā 5 milj. eiro, un zāļu viena iepakojuma cena ap 30 tūkst. eiro. Teju viens medikaments visus 5% izpildīja,» zina teikt D.Šmits. Vēl viena no tendencēm, ko viņš min, ir hroniskas slimības, hipertensija ir tipisks piemērs, kas tiek ārstēta ar divām vai trīs zālēm. Tātad ir iespēja lietot vairākas tabletes katru atsevišķi vai kombinētās zāles, kas ietver visus nepieciešamos komponentus. Attiecīgi vidējā cena pirmajā gadījumā ir ap 5 eiro katrām zālēm, bet kombinētā tablete nopērkama par 12 eiro. Tātad vidējā cena zālēm it kā pakāpās, bet saņemts ir tas pats, kas iepriekš par kopā 15 eiro. Kombinēto zāļu īpatsvars pieaug. Līdz ar to vidējās temperatūras mērījumi var būt maldinoši, piebilst D. Šmits.

Vaicāt pēc alternatīvas

ZVA atgādina, ka zāļu ražotājs nosaka savu cenu. Valsts institūcijas tikai pierēķina Ministru kabineta noteikumos noteiktos piecenojumus. Zāļu cena aptiekā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo cenu, kas veidojas, ražotāja cenai pieliekot lieltirgotavas piecenojumu, kā arī aptiekas piecenojumu un PVN 12% apmērā. Maksimāli pieļaujamās zāļu cenas var pārbaudīt arī ZVA mājaslapā. ZVA aicina pacientam aptiekā jautāt, vai zālēm ar vienu aktīvo vielu nav citas alternatīvas.