Lai arī teju visas 10,26 milj. eiro vērtās e-veselības funkcionalitātes nodrošinātas, 21. martā, ir cerība uzzināt, kurš atbildēs par projekta ieviešanas gaitā pieļautajām kļūdām

Ja Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners ar ziņojumu par iekšējās dienesta pārbaudes rezultātiem nākamajā otrdienā neieradīsies uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi, tad tas būs kā atombumbas sprādziens, teic komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš DB strikti norāda, ka pēc nedēļas gaida ministriju nosaucam to cilvēku vārdus un uzvārdus, kuri nezināšanas vai negribēšanas pēc kavējuši vērienīgā e-veselības projekta ieviešanu, kā arī, kuros posmos tas īpaši bremzēts. «Projektā mulsinošākais, ka nav pēctecības. Cilvēki, kas ar to šobrīd strādā, ir nesen pieslēgušies un dzēš iepriekš iedegušos ugunsgrēku. Mums bieži birokrātijas mašinērija ir tik liela, ka tā vietā, lai izdarītu darbu, notiek riņķa deja.

Sakām, ka esam ļoti nostrādājušies, bet rezultāta nav,» saka A. Bērziņš. Ja patiešām vainīgie tiks nosaukti, tad būs teju nebijis gadījums, nereti lietas dažādu iemeslu vienkārši pēc mēdz noklust, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas 3,55 milj. eiro vērtais portāls skolas.lv nerezultējās veiksmīgā projektā, un tas netika turpināts. Pēc portāla darba sākšanas 2008. gadā atklājās daudzas nepilnības. Izglītības un zinātnes ministrija tolaik klāstīja, ka absolūtais vairākums cilvēku vairs nestrādā ministrijā, tāpēc pret viņiem nevar vērsties.

Atgādinām, ka pērn novembrī veselības ministre uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar veiktajām aktivitātēm e-veselības projekta ieviešanas pārvaldībā un konstatēto trūkumu novēršanā.

Aiz borta miljons eiro

Savukārt Finanšu ministrijai 31. martā Eiropas Komisijai ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par deklarējamajiem izdevumiem e-veselības projektā. «Apzinot visus riskus, ministrija pauž pārliecību, ka finansējumu saņemsim 100% apjomā, jo ir pietiekami labi projekti, ko varam deklarēt, kā arī e-veselība ir ieviesta un tiek lietota. Tomēr slikti, ka ārpus deklarācijas paliek teju miljons eiro, un sistēma ir tāda, kāda ir,» DB saka Finanšu ministrijas Publiskās infrastruktūtras uzraudzības nodaļas vadītāja Agnese Zariņa. Deklarēti tiks 9,6 milj. eiro, taču nebūs iespējams uzrādīt neatbilstoši veiktos maksājumus 586 tūkst. eiro apmērā, kas ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras piemērotā finanšu korekcija par nenodrošināto e-pakalpojumu funkcionalitāti. Šo līdzekļu «norakstīšanu» Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks vērtē kā bezatbildību. Savukārt 329 tūkst. eiro bija iepriekš piemērotā finanšu korekcija par iepirkumu normu pārkāpumiem. Vēl 81 tūkst. eiro ir neattiecināmās izmaksas par e-pakalpojumu lietotāju apmācībām, kas tika piešķirti papildus no valsts budžeta līdzekļiem.

Lieto 14% ģimenes ārtsu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts pēc ministrijas veiktā e-veselības funkcionalitātes audita atzīst – jo vairāk sistēmu lieto, jo vairāk dažādu mīnusu atklājas. Tiesa, lieto to nepietiekoši daudz. Satraucošākās ziņas ir par ģimenes ārstu praksēm. No kopumā valstī fiksētām 1359 ģimenes ārstu praksēm, par e-veselības lietošanu līgumi noslēgti vien ar 186, kaut arī jau no šī gada 1. septembra ārsts varēs izrakstīt tikai e-darba nespējas lapas un e-receptes. Nacionālais veselības dienests (NVD) sola skaidrot, kas tam ir par iemeslu, uzrunājot ģimenes ārstus un īpaši strādājot ar šo grupu. Otrs aktuālais izaicinājums NVD ir saistībā ar ārējiem lietotājiem, lai iespējami īsā laikā nodrošinātu e-veselības sistēmas saslēgumu ar citām veselības aprūpes iestāžu sistēmām. VARAM jau iepriekš uzsvēra, ka e-veselības pilnvērtīga izmantošana sagaidāma tikai, kad darbam ar e-veselības sistēmu būs integrētas ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmas.