Uzklausīs priekšlikumus grozījumiem Ārstniecības likumā, lai tajā atspoguļotu personalizētās medicīnas būtību un tiesības to pielietot

Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien, 21. martā uzklausīs deputāta Mārtiņa Šica vadītās darba grupas priekšlikumus, kas ieviesīs lielāku skaidrību personalizētās medicīnas definīcijā, problemātikā un šādas ārstēšanas iespējām Latvijā, kas būtu jauni principi veselības aprūpes sistēmā Latvijā.

Veselības ministrija atbalsta personalizētās medicīnas pieejas ieviešanu Latvijā, vienlaikus uzsverot, ka jāprecizē esošo normatīvu regulējums, lai konkrēto ārstniecības metožu izmantošana būtu efektīva un pacientiem droša. Nepieciešamais finansējums personalizētās medicīnas ieviešanai ir atkarīgs no tā, kādi jauni veselības aprūpes pakalpojumi tiks iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.

Latvijas Universitātes profesors, Komplementārās medicīnas centra direktors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs skaidro, ka personalizētā jeb individuālā medicīna nozīmē neārstēt visus slimniekus pēc vienām un tām pašām vadlīnijām. «Vēl aizvien tiek strādāts pēc tā saucamās «pavārgrāmatu medicīnas», kad ārsti velk ar pirkstu līdzi, ko kompensējamo zāļu saraksts atļauj un kādas medikamentu kombinācijas ir ieteiktas atbilstoši spēkā esošajām vadlīnijām. Turpretī maza ietekme ir tam, kā pats pacients jūtas vai pie kāda genotipa viņš pieder. Kā zināms, ne visas zāles visiem cilvēkiem palīdz vienādi,» klāsta V. Pīrāgs. Viņš lepojas, ka jau daudz izdarīts personalizētās medicīnas jomā Latvijā. Un pēdējie pētījumi ir par bieži lietojamo zāļu panesamību un efektivitāti atsevišķam cilvēkam. Ar valdības 2006. gada 1. novembra rīkojumu uzsākta Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes izveide un papildināšana, datus vācot lielākajās Latvijas slimnīcās. Jau uzkrāti vairāk nekā 30 000 cilvēku ģenētiskie dati kopā ar informāciju par viņu veselības stāvokli. Tie ir anonīmi, un šādu datu bāze tiek veidota, lai aprēķinātu slimības riskam pakļauto indivīdu skaitu, kuru slimības iemesls ir izmaiņas genomā, un tas dos iespēju efektīvāk plānot šo slimību diagnostiskos, terapeitiskos un preventīvos pasākumus.

«Ģenētiskos testus, protams, var taisīt, bet lielākā daļa ārstu tomēr vēl izturas rezervēti, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Ir jāveido cita koncepcija Latvijā par medicīnu, un tai jābūt ne tikai uz biznesu vērstai ārstēšanai,» skaidro V. Pīrāgs

V. Pīrāgs vēl uzsver centienus ieviest jaunu koncepciju – integratīvo medicīnu Latvijā. Tas nozīmē, ka jāārstē ne tikai cilvēka ķermenis, bet arī viņa pašregulācijas sistēmas. «Ir zināms, ja cilvēks maina dzīvesveidu un uzturu, kā arī sāk lietot dažādas pārtikas piedevas ar medicīnisku nozīmi, tad apmēram pusotrā mēnesī izmainās epiģenētika. Arī Latvija izceļas šajā jaunajā koncepcijā; ir labas iespējas izveidot kaut ko progresīvu.»