E-veselības ieviešanā uz vairākiem gadiem tika pazaudēta koordinācija projektu vadītāju līmenī; nebija galvenā atbildīgā visam projektam

Tā pēc dienesta pārbaudes secina Veselības ministrija (VM), uzsverot uzraudzības trūkumu, kas ir saistīts arī ar to, ka 2009. gadā ministrijā tika samazināts nodarbināto skaits un likvidēta E-veselības nodaļa. VM valsts sekretārs Kārlis Ketners DB norāda, ka dienesta pārbaudes gala termiņš ir 30. marts un ministrija šī mēneša beigās nāks klajā ar gala ziņojumu, kurā nopietnajām kļūdām un kavējumiem parādīsies vārdi, uzvārdi. Tiek pieļauts, ka rezultāti tiks nosūtīti arī atbildīgajām institūcijām.

Ilgie iepirkumi

Ar patlaban sagatavoto VM prezentāciju Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nebija mierā. K. Ketners gala ziņojumā sola lielāku konkrētību, kaut gan jau tagad informē, ka kavējumi dažādu iemeslu dēļ projektu vajājuši nepārtraukti. Proti, finansējuma saņēmēju maiņa ietekmēja iepirkumu gaitu. Iepirkumu procedūras bija ilgas, piemēram, e-receptes informācijas sistēmas izstrādātāju izvēle ilga 23 mēnešus. Tāpat sākumposmā projektu ietekmēja nepietiekami izvērtēta e-veselības apakšsistēmu savstarpēja savietojamība un sadrumstalotība pa vairākām institūcijām.

Pārbaudes aptvertais periods ir no 2005. gada, kad tika apstiprinātas pamatnostādnes e-veselībai Latvijā. 2009. gadā tika īstenots projekta ieviešanas pirmais posms, kā rezultātā tika akceptēta sistēma, kas īsti nestrādāja. No 2011. gada projekts tika nodots Nacionālajam veselības dienestam, bet 2014. gadā noslēgtas vispārīgas vienošanās ar izstrādātāju Lattelecom. Produkcijas vidē pamatfunkcionalitātes ir pieejamas kopš 2016. gada - trīs gadus pēc sākotnēji noteiktā laika.

Tagad K. Ketners vēsta, ka ministrija no savas puses nepieļauj domu, ka šīs sistēmas obligātās ieviešanas termiņš (šī gada 1. septembris) būtu kārtējo reizi pārceļams. Valsts kontrole (VK) gan atkārtoti pasvītro neapmierinošo statistiku par sistēmas lietotāju dinamiku, piemēram, mazo līgumu skaitu ar ģimenes ārstiem. Tas tagad ir goda jautājums ministrijai, piemetina Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Atgādinām, ka pērn novembrī veselības ministre uzdeva veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu amatpersonu rīcību saistībā ar veiktajām aktivitātēm e-veselības projekta ieviešanas pārvaldībā un konstatēto trūkumu novēršanā.

Ieviesīs šogad

Arī VK konstatējusi organizatoriskas problēmas visā projekta ieviešanas gaitā, kā laikā mainītas prioritātes un darbinieki.

Turklāt pērn nav ieviesti iestādes dotie ieteikumi, kaut arī tam termiņš tika atkārtoti pagarināts, tagad jau līdz 2017. gada nogalei.

Kā apliecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (ministrija veica e-veselības funkcionalitātes auditu), nekas nav mainījies un Finanšu ministrija 31. martā Eiropas Komisijai nevarēs deklarēt 586 000 eiro, kas ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras piemērotā finanšu korekcija par neatbilstoši veiktiem izdevumiem un nenodrošināto e-pakalpojumu funkcionalitāti.