Kopš 2010. gada Siguldas slimnīcā izoperēti 890 bariatriskās ķirurģijas pacienti – cilvēki, kuriem ir aptaukošanās slimība

Siguldas slimnīca izvirzās līderos aptaukošanās slimības radikālā ķirurģiskā ārstēšanā Latvijā un ir veselības aprūpes eksporta līderis šajā sfērā. Ārstniecības iestādes valdes loceklis Valdis Siļķe stāsta, ka bariatriskās operācijās pielieto divējādas metodoloģijas, kas ir plašāk izmantotās pasaulē: Gastric Bypass un Gastric Sleeve. Abu rezultātā tiek samazināts kuņģa tilpums. Kopumā smagos aptaukošanās gadījumos tā ir optimāla ārstēšana, kas pasaulē vēl nav pārāk plaši izplatīta. Pēc operācijas pirmā gada laikā pacients zaudē 75-80% no liekā svara, jo izmainās uzņemtās barības daudzums, sāta sajūta izpaužas citādi.

Ne no trekna gaisa

Šīs operācijas ir ar augstām izmaksām, jo saistītas ar dārgu tehnoloģiju, vienreizlietojamiem instrumentiem laparoskopiskā tehnikā.

Latvijas pacientiem tās tiek veiktas teju par pašizmaksu – 3150 eiro, bet iebraucējiem - par 5000 eiro. Ārvalstnieki uz to raugās kā uz lētu pakalpojumu, jo citviet tas maksā ievērojami vairāk, akcentē V. Siļķe. Siguldas slimnīca šo operāciju veikšanai ir nodrošinājusies ar modernākajām iekārtām, bet zemākas cenas izdodas noturēt uz personāla atalgojuma rēķina. «Citviet mediķi, kuri apguvuši šo operāciju metodiku, pelna fantastiski daudz. Taču mums tā ir vienīgā iespēja konkurēt ar viņiem,» norāda V. Siļķe. Latvijā bariatriskie ķirurgi skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Viņi strādā arī Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, taču Siguldas slimnīca atšķiras ar šādu speciālistu klātbūtni katrā attiecīgā operācijā maksimālai pacienta drošībai.

Aptaukošanās slimība mūsdienās ir liela problēma, kam nāk līdzi virkne citu kaišu. Bariatriskās operācijas Latvijā ir maksas pakalpojums. «Būtu labi, ja tās spētu segt valsts, bet tai ir daudz citu neatrisinātu lietu. Turklāt pie šīs patoloģijas zināmā mērā katrs pacients ir vainīgs pats, jo aptaukošanās nerodas no trekna gaisa, bet no tā, ka cilvēks pa nelielo atveri galvas apakšējā daļā visu ir sapakojis iekšā ar savām rociņām. Daudzi gan to neatzīst un mēģina iestāstīt, ka pie vainas ģenētika. Nereti jau bērniem redzam X veida kājas, un vaigi viņiem plīst, bet vecāki uztraucas, ka par maz ēd,» nopūšas V. Siļķe. Viņa pieredzē ir arī gluži pretēji gadījumi. Piemēram, kāda paciente no Austrālijas lūdza steidzīgi operēt kuņģi, lai varētu «ielīst» kleitā. Pie tam viņas masas indekss drīzāk liecināja par vājumu. «Bariatrija nav «kosmētika», bet gan nopietna iejaukšanās gremošanas traktā. Tālab cilvēkus ar vairāk psiholoģisku problēmu ne par kādu naudu neņemamies operēt. Ir kritēriji, sākot no kāda ķermeņa masas indeksa operācija tiek veikta,» uzsver V. Siļķe

Unikāli pakalpojumi

No pašiem pirmsākumiem veiksmīgākais sadarbības partneris ir Norvēģija. No turienes arī brauc vairums pacientu, bet uz Siguldu mēro ceļu arī no Lielbritānijas, Spānijas, Zviedrijas, Īrijas u.c. «Sadarbojamies ar privātiem dīleriem. Citādi piesaistīt pacientus ir sarežģīti, jo mūsu veselības aprūpei nav sevišķi labas slavas starptautiskajā arēnā,» teic V. Siļķe. Viņš savu viedokli pamato: «Visu laiku kliedzam par zemo finansējumu veselības aprūpei, kas tiešām hroniski arī ir viens no mazākajiem ES, taču sūdzēšanās dažādos līmeņos pārtop antireklāmā pašiem sev.» Slimnīcas vadītājam kremt, ka tai pašā laikā gluži vai klusējam par pieejamajiem maksas pakalpojumiem normālās cenās ārkārtīgi kvalitatīvā līmenī, piemēram, diagnostikas jomā. V. Siļķe uzskaita, ka Rīgā ir unikāls nukleārās medicīnas centrs. Tāda pakalpojuma nav daudzās tuvākajās valstīs. Tas pats attiecas uz Siguldas slimnīcā pirms vairāk nekā gada atvērto Stereotaktiskās radioķirurģijas centru, kur, izmantojot augstas klases un precizitātes iekārtu CyberKnife, var palīdzēt cīņā ar vēzi un citām slimībām, kas ārstējamas ar radioķiruģiju vai staru terapiju. Te pacientu skaits, neraugoties uz augstajām cenām, ievērojami aug. Un tas ir izdevīgi Siguldas slimnīcai, jo bieži vien pacienti terapijas procesā vēršas arī tur. Kā vēsta V. Siļķe, tas lielā mērā ļāva medicīnas iestādei pērn ievērojami palielināt apgrozījumu, pārsniedzot trīs milj. eiro. Salīdzinājumam - 2015. gadā šis rādītājs bija 2.4 milj. eiro. «No katra pacienta, kurš nonāk Siguldas dienas stacionārā sadarbībā ar Stereotaktiskās radioķirurģijas centru, vidēji nopelnām ap 300 eiro. Citādi slimnīca nestrādā ar peļņu, jo sniedzam valsts pakalpojumus par zemcenu. Valsts apmaksāto pakalpojumu līdzekļi pērn veidoja 46%. Kā zināms, valsts pakalpojumu cenā nav ietverti attīstības un amortizācijas izdevumi,» skaidro V. Siļķe. Tomēr veselības aprūpi Latvijā ar konkrētajiem pieejamajiem līdzekļiem viņš vērtē augstu. «Atturos iejaukties politiķu finansējuma meklējumos, taču esmu apdrošināšanas medicīnas atbalstītājs.»

No visas Latvijas

Kopumā Siguldas slimnīca necenšas darīt visu, bet gan attīstīt to, kas iespējams visaugstākajā līmenī, neuztraucoties, ka blakus kāds var sākt darīt to pašu vēl labāk. Kā zina teikt V. Siļķe, pašreiz visā pasaulē liela problēma ir hospitālā infekcija, tādēļ daudzi pacienti meklē slimnīcas aptaukošanās slimības ārstēšanai, kurās nav neatliekamās, bet ir tikai plānveida palīdzība. Pacienti ar paaugstinātu taukaudu saturu ir ar lielāku uzņēmību pret infekciju slimībām. Tas kalpo par pamatu izraudzītiem trim attīstības virzieniem, kur Siguldas slimnīca fokusējas un investē aparatūrā. Tie ir: dzemdniecība, plānveida operācijas un rehabilitācija ar stacionāro un ambulatoro sadaļu. Slimnīcai visās izvēlētajās nozarēs ir labi panākumi, piemēram, pērn bija pārsteidzoši liels pieņemto dzemdību skaits – 1116. «Siguldai tas ir daudz. Rehabilitācijā pacienti brauc no visas Latvijas. No citām dzīvesvietām ierodas ap 70% cilvēku no kopējā pacientu skaita rehabilitācijā un dzemdniecībā,» informē V. Siļķe. Plānveida operāciju jomā viņš runā par divām sadaļām. Pirmā ir rutīnas operācijas, otrā - maksas, ko medicīnas iestāde turpinās attīstīt, ieviešot jaunus pakalpojumus mūsu valsts un ārzemju pacientiem.

V. Siļķe rezumē: «Mūsu principos neietilpst cīnīties par vakardienu, bet gan domāt par rītdienu. Uzskatu, ka atbilstoši saslimšanas gadījumam cilvēks jānogādā noteiktā medicīnas iestādē. Kad jau novērstas akūtās nelaimes attiecīgās vietās, ar sekām varam pacīnīties un to arī darām. Esam teju vienīgie, kuri rehabilitācijai uzņem guļošus slimniekus. Tā cīnāmies arī par mazajām uzvarām, lai dabūtu šos cilvēkus vismaz līdz pašaprūpes līmenim un viņi paši varētu kaut vai aiziet līdz labierīcībām, neatraujot no darba tirgus tuvinieku, kuram pretējā gadījumā būtu jākļūst par kopēju.»