Gremošanas slimību centrs Gastro teju 20 gados ir kļuvis par vienu no lielākājām gastroloģijas iestādēm Latvijā pacientu skaita ziņā

Gadā tā aprūpē ap 15 tūkst. pacientu. Tomēr, kā norāda Gastro valdes priekšsēdētājs, galvenais ārsts Ivars Tolmanis, konkurence ir blīva. Gastroenteroloģija ir labi nodrošināta visā Latvijā, spēcīgākie konkurenti ir lielās slimnīcas ar pārāku budžetu, tāpēc «esam spiesti grūstīties ar «ziloņiem»,» smaida I. Tolmanis. Tiesa, viņa vadīto privāto medicīnas iestādi no «ziloņiem» atšķir tas, ka tā nav stacionārs. Gastro speciālisti konsultē, ārstē, nozīmē diagnostikas, dienā aprūpējot ap 60-100 pacientu. Arī pasaulē lielāko daļu konkrētās jomas medicīnisko manipulāciju var organizēt ambulatori vai dienas stacionārā. «To mēs arī darām,» uzsver I.Tolmanis.

Sadarbojas ar valsti

Gastro pēc pacientu struktūras daudz neatšķiras no publiskā sektora iestādes. Centram ir noslēgts līgums ar valsti, tās apmaksāto pakalpojumu īpatsvars tajā pārsniedz pusi. «Mūsu pamatuzstādījums ir sadarboties ar valsti par tās finansējumu, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu ārstēšanu gastroenteroloģijā. Valsts ir novērtējusi mūsu darbu un pērk pakalpojumu. Katru gadu finanšu līgums tiek pārslēgts, un nekad nezinām, ko jaunais paredzēs, bet pie šīs nianses esam pieraduši. Svarīgākais, lai tas turpinās, jo investējam iekārtās. Avansā valstij esam nodrošinājuši vietu un turpinām piedāvāt savus pakalpojumus,» klāsta I. Tolmanis. Tiesa, kvotas katru gadu tiek izsmeltas, un veidojas rindas.

Agrāk bijuši arī sadarbības līgumi ar citām valsts medicīnas iestādēm – lielajām slimnīcām. Taču tagad tās valsts politikas vējiem līdzi uzskata, ka pašas ar visu var tikt galā. «Situācijā, kad veselības aprūpē trūkst resursu, tas neliekas pareizi. Valsts menedžments neklibotu, ja vairāk izmantotu privāto kapitālu, kur jau gatavs produkts, nekas nav jāinvestē, tikai jāpērk,» situāciju modelē I. Tolmanis. Līdztekus valsts apmaksātiem pakalpojumiem otrs lielākais finansējuma avots ir apdrošināšanas kompānijas, un pavisam neliela daļa ir indivīdi, kuri maksā no savas kabatas.

Politiskās ambīcijas

I. Tolmanim ir arī savs viedoklis par kopējo situāciju veselības aprūpē Latvijā, un tā ir vērtējama kā laba. «Tas, ka trūkst finansējuma, nav nekas unikāls. Tomēr valstij ir politiskas ambīcijas nodrošināt vairāk, nekā tā reāli spēj. Kamēr valsts nedefinēs līmeni, ko tā var sasniegt, turpināsies stagnēšana, jo pretrunas starp vēlmēm un iespējām katru gadu milst. It īpaši apstākļos, kad izmaksas veselības aprūpē turpina augt, bet IKP daļa, ko atvēl veselības aprūpei, ir viena no zemākajām Eiropā. Lai cilvēkos sociāli radītu stabilitāti, nevis ilūziju, ka viss būs par brīvu, svarīgi zināt, cik kas maksās. Valstij būtu jāizrevidē savu iespēju robežas saistībā ar veselības aprūpes finansējumu,» domā I. Tolmanis. Viņaprāt, valstij nevis jānodrošina veselības aprūpe, bet jāpiedalās tajā, neizslēdzot iespēju jebkurā līmenī piesaistīt citu finansējumu. Ko tas nozīmē? I.Tolmanis atbild: «Valsts pasaka, cik no savas puses par konkrēto pakalpojumu var atļauties maksāt. Savukārt medicīnas iestāde noteic pakalpojuma kopējās izmaksas un piedāvā iespēju to izmantot ar valsts kompensāciju, piemēram, 30% apmērā, bet trūkstošo maksājumu ir brīva vaļa piesaistīt no personīgiem līdzekļiem, darba devēja, kaimiņa, apdrošinātāja vai ziedojumiem. Tādējādi sāktu darboties brīvā tirgus principi, kas motivētu iestādēm attīstīties vēl straujāk. Un godīgi būtu, ja valsts veselības aprūpē piedalītos proporcionāli konkrēta indivīda nodokļu nomaksai, savukārt neaizsargātajām pacientu grupām garantētu pietiekami daudz. Šobrīd valsts ir postulējusi, ka nodrošina veselības aprūpi. Tā rezultātā, ja tā kaut kur piedalās ar finansējumu, neviens cits tur vairs netiek. Turklāt mūsdienās valsts piedāvā pakalpojumu izmaksas (tarifus), kas pat pašizmaksu nenosedz.»

Pārmaiņu priekšā

Pērnais gads Gastro ir bijis veiksmīgs. Attīstību gan bremzē cilvēkresursu trūkums - nevar atrast pietiekami kvalificētus ārstus, medmāsas. Savukārt ārstniecības iekārtu ziņā medicīnas iestāde ir labā līmenī. Jaunākās iekārtas ir endoskopijas tehnoloģija, kā arī ar gremošanas sistēmas funkcionālu izmeklēšanu saistīts aprīkojums, piemēram, modernā kapsulas endoskopija. Tuvākajā nākotnē plānots iegādāties jaunas iekārtas narkozei un rentgena aparātu. Tā Gastro vēl nav bijis, bet šim rentgena staru kaitīgā ietekme būs samazināta līdz minimumam.

Tehnoloģiju pieaugums nav vienīgās centrā gaidāmās pārmaiņas. Uz pašreizējām Gastro telpām slimnīcā Linezers I. Tolmanis raugās ar nostalģiju, jo jau šī gada beigās plānots pārcelties uz citām Skanstes ielā. «Plānojam paplašināties un attīstīt vairākus pakalpojumus. Proti, procedūras bērniem atbilstošā vidē, tāpat plānojam attīstīt bariatrisko gastroenteroloģiju. Tas ir darbs svara samazināšanas jomā, apejot radikālu ķirurģisku metodi. Domājam arī vairāk piesaistīt ārzemju pacientus. Pagaidām vēl šajā ziņā esam pasīvi. Mūsu pacientu vidū ir vien kāds viens procents ārzemnieku,» teic I. Tolmanis. Kopumā Latvijā gastroenteroloģijas jomai, viņa vērtējumā, vēl ir lielas iespējas izaugsmei. Pasaulē nozare kļūst aizvien agresīvāka ķirurģiskajā sfērā. «Vēl buksējam, jo nepieciešams cita apmēra finansējums. Neesam pietiekami augstā līmenī šajās operācijās.» Gastro ir arī filiāle Latvijas Onkoloģijas centrā, kur aktīvi darbojas vēža izpētē un ārstēšanā. Kolorektālā (zarnu) vēža skrīnings, kas ir valsts apmaksāta programma, lielā mērā ir Gastro izveidota programma un gulstas uz centra atbildību.

Diētu tipiskā kļūda

Gastro pacientu spektrs ir plašs, tiem ir gan dažādas sūdzības par gremošanas sistēmas traucējumiem, gan nepieciešamība pēc padoma. I. Tolmanis uzskata, ka slimību pamatā ir ģenētika un vide, ar otro domājot straujo dzīves ritmu, kam fiziski organisms netiek līdzi. Pieredzējušais ārsts ir tievēšanas kā ilgtermiņa kompleksa pasākumu kopuma piekritējs.

«Svara samazināšana ietver ne tikai diētu un fiziskās aktivitātes, bet arī uzskatu maiņu, jaunus dzīvesveida noteikumus, mērenību. Taču cilvēku ieradumus mainīt grūti, tāpēc mums ir arī štata darbinieks psihoterapeits, jo ir daudz psiholoģisku problēmu, kāpēc cilvēki dara sev pāri ar ēšanu un nepareizu dzīvesveidu,» vēsta I. Tolmanis. Pareizai diētai viņš iesaka samazināt ogļhidrātus. «Standarta lieta, ko it kā visi zina, bet neievēro. Tipiskā kļūda ir diētu balstīt uz ogļhidrātu īpatsvara palielināšanu, proti, ēst vairāk augļu un dārzeņu. Tie, protams, ir jālieto uzturā, bet, ja to ir par daudz, svars pieaug. Ar banāniem vien var uzēst taukus. Tāda arī mēdz būt vielmaiņa attiecībā uz ogļhidrātiem.»

Tomēr, ja nekādi neizdodas saņemties pareizai diētai, risinājums var būt jau iepriekš pieminētā bariatriskā gastroenteroloģija, kas ir viens no centra attīstības virzieniem nākotnē. Perspektīva metode ir speciāla balona ielikšana kuņģī neuzpūstā veidā. Tad to uzpūš un atstāj kā svešķermeni, kas rada sāta sajūtu un neļauj apēst vairāk. Balons nekur nevar pazust. Vajadzības gadījumā to var pārdurt un izvilkt, ja sāk traucēt. Citādi tas var palikt pat vairākus gadus. Procedūra izmaksā ap 3000 eiro. Kompleksas svara samazināšanas procedūras ir tikai maksas pakalpojums. Te valsts pagaidām neiejaucas.