Izveidojot četru nacionālo sporta bāzu centralizētu pārvaldību, plāno ietaupīt ap 180 tūkst. eiro gadā.

Spraigas diskusijas sagaida Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinājums izveidot krasi atšķirīga profila četru nacionālo sporta bāzu centralizētu pārvaldību. Nozares pārstāvjiem priekšlikums uzkritis kā sniegs uz galvas, un viņi tajā saskata vairākus riskus.

Jauna kapitālsabiedrība

Sporta centrs Mežaparks, tenisa centrs Lielupe, Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, kā arī Daugavas stadions ilglaicīgi darbojas atsevišķu valsts kapitālsabiedrību paspārnē. Ministrijai ir savi argumenti, kāpēc to nepieciešams mainīt, izveidojot vienu valsts kapitālsabiedrību – Latvijas Nacionālo sporta centru – ar četrām struktūrvienībām – nacionālajām sporta bāzēm. «Pirmām kārtām līdz ar centralizētu finanšu vadību, grāmatvedību, iepirkumiem, juridisko atbalstu utt. iegūsim tiešo finansiālo labumu, samazinot administratīvos izdevumus,» klāsta IZM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Ministrija aprēķinājusi, ka paredzamais administratīvo izmaksu ietaupījums centralizētas pārvaldības modeļa gadījumā, salīdzinot ar pilnveidotu decentralizētas pārvaldības struktūru, ir ap 180 tūkst. eiro gadā. Līdztekus nozares mērķu efektīvākai izpildei tiek minētas arī zemākas kredītresursu izmaksas un ES fondu un citu finanšu instrumentu līdzekļu piesaiste. Kā informē E. Severs, patlaban nepieciešama iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus ēku siltināšanai. To var izdarīt tikai 100% valstij piederošs uzņēmums.

Sola saglabāt unikalitāti

E. Severs uzsver, ka iecere netiek virzīta bez konsultācijām ar sporta sabiedrību. Esot bijušas tikšanās ar nozares organizācijām, kā arī nākamā ziņošana par nacionālo sporta bāzu centralizētas pārvaldības struktūras izveidi paredzēta Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdes darba kārtībā 29. martā, kad turpināsies diskusijas par šo jautājumu. Gala lēmums jāpieņem valdībai.

Tāpat, uzklausot sporta nozares pārstāvju bažas, E. Severs kategoriski noraida kādu privātu vai tamlīdzīgu ieinteresētību. Vienīgais idejas motivators esot – lai uzņēmumu pārvaldība attiecībā uz sportu būtu efektīvāka. Latvijas Nacionālā sporta centra galvgalī darbotos valde, taču tiktu saglabāta katras struktūrvienības jeb sporta bāzes unikalitāte un specifika, kā arī visās būtu atsevišķs direktors, kas, kā teic E. Severs, 24 stundas diennaktī vislabāk zina par notiekošo uz vietas.

Pārāk atšķirīgas

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis šādu apvienošanu vērtē kā neloģisku un nepamatotu. Pirmkārt viņu dara bažīgu tas, ka nezināmu iemeslu dēļ IZM šo informāciju līdz šim neizplatīja. «Jo lielāka neskaidrība, jo vairāk jautājumu, un process šķiet aizdomīgāks, kam seko emocionāla reakcija,» teic LOK prezidents. Savukārt solītie ieguvumi viņam vairāk izklausās pēc pirmsvēlēšanu aģitācijas bez seguma. Turklāt divi no apvienošanā iesaistītajiem objektiem – Mežaparks un Siguldas trase – ir pamatbāzes 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu sagatavošanās procesā. Iesaistot tās administratīvajā reformā, var tikt traucēta vai pat apdraudēta saplānotā gatavošanās olimpiādei. A. Vrubļevskis zina teikt, ka arī citiem plānotajās pārmaiņās iesaistītajiem trūkst skaidrības. Savukārt bobsleja un kamaniņu trasi Siguldā kā īpaši specifisku objektu vispār nevajadzētu iesaistīt. «Apvienot zem viena rektora Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un Priekuļu tehnikumu, kas visas ir izglītības iestādes, šķiet smieklīgi. Bet kāpēc tā nešķiet attiecībā uz tenisa centra un bobsleja trases vienotu pārvaldību? Šīm bāzēm nav nekā kopīga,» līdzībās savu domu skaidro A. Vrubļevskis. SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs piekrīt, ka visas četras bāzes ir izteikti atšķirīgas savās funkcijās un tehnoloģijās, un apšauba, vai šāda reforma ir labākais risinājums. Pagaidām, raugoties uz piedāvātajām nacionālo sporta bāzu pārvaldības modeļa izmaiņām, D. Dukurs ievērojamus ieguvumus nesaredz. Viņš izsaka priekšlikumu vismaz līdz olimpisko spēļu noslēgumam Siguldas trasi pārmaiņām nepakļaut. «Ir pazīmes, ka kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā varam cīnīties par medaļām. Jelkādas pārmaiņas var ietekmēt arī pašus sportistus sagatavošanās periodā,» spriež D. Dukurs. Tas ir galvenais iemesls viņa pretreakcijai. Arī viņu ziņas par IZM plānotajām pārmaiņām pārsteidza, lai gan Siguldas trase labi kotējas starptautiskajā līmenī, tālab, pēc D. Dukura domām, būtu bijis lietderīgi viņu un pārējos iesaistītos pieaicināt brīdī, kad dzima ideja par jauno četru sporta bāzu pārvaldības modeli, tā izbēgot arī no pārmetumiem sporta politikas veidotājiem.

Citas pārmaiņas

DB jau vairākkārt ziņojis, ka tuvākajā laikā lielas pārmaiņas sagaida Daugavas stadionu un tenisa centru Lielupe. Pirmais pārtaps par kultūras un sporta kvartālu, paredzēti vairāki jauni sporta infrastruktūras objekti, bet primāri tiks pārbūvētas fiziski un morāli novecojušās tribīnes, palielinot sēdvietu skaitu līdz 10 tūkst. Tas jāizdara līdz 2018. gada 15. maijam, lai stadionu varētu pieskandināt Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki. SIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions jau pērn vienojies ar LNK Industries Partnership par tribīņu pārbūves būvprojekta izstrādni un īstenošanu 10,7 milj. eiro vērtībā. Būvdarbiem jāsākas šogad. Jāatgādina, ka šis ir tikai viens no vairāk nekā 47 milj. eiro vērtā Daugavas stadiona un Grīziņkalna revitalizācijas projekta soļiem. Starptautiskajā metu konkursā apjomīgās teritorijas atjaunošanas projektam līdz 20. aprīlim ir pagarināta pieteikšanās.

Savukārt tenisa centra Lielupe vērienīgai pārbūvei, lai līdz 2018. gada beigām atjaunotu un izveidotu deviņus āra un tikpat slēgtos tenisa laukumus, valsts budžeta programmā Sports atvēlēti 9,09 milj. eiro šajā un nākamajā gadā.