Finanšu ministrija cer uz politiķu atteikšanos no valsts budžeta plosīšanas, jo aizsardzība, veselība un nodokļu stratēģija ir trīs vaļi nākamā gada budžeta kontekstā, citas vaļības tēriņos nevajadzētu atļauties

Šādu striktu nostāju, runājot par plānotajām nodokļu politikas reformām un to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, pauž DB Uzņēmēju kluba ilgi gaidītā viešņa finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Lauvas tiesu nodokļu modelēšanas darba paveica Finanšu ministrija un Latvijas Banka. «Darījām to paralēli, salīdzinot datus un pieņēmumus. Ciparus sarēķināt ir viegli, ja ir pareizi pieņēmumi,» pārliecinājusies D. Reizniece-Ozola. Taču virziens lūkots arī caur biznesa vides prizmu. Tādējādi uzņēmēji, to organizācijas ir vieni no galvenajiem partneriem nodokļu stratēģijas veidošanā. Nodokļu politikas prioritātes, par ko vienošanās panākta pērn, ir palielināt konkurētspēju un eksportpotenciālu, mazināt nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus, lai tie veidotu vienu trešdaļu no IKP. «Papildus esam vienojušies, ka svarīgi nodrošināt nodokļu stabilitāti. Nedrošības sajūta attur no papildus investīcijām,» saka ministre.

Nodokļu eksperts, zvērināts advokāts Jānis Zelmenis gan pauž pārdomas, ka Finanšu ministrija izšķīrusies skriet pakaļ pārāk daudziem zaķiem. Tā var kaut ko arī nenoķert, līdz Saeima saplosa vērienīgās ieceres. Finanšu ministre ir droša, ka tomēr jāmēģina nosēdēt uz trim krēsliem, nepazaudējot tempu un apņēmību. Viņu iedrošina uzņēmēju organizāciju atbalsts, jo viens nav cīnītājs. «Svarīgi, lai cīņā par detaļām nesaplosītu sākotnējo piedāvājumu. Protams, liels kārdinājums būtu atstāt tās lietas, kas patīk un atteikties no tām, kas ne pārāk, jo kompensācijas mehānismā ir arī atsevišķu nodokļu palielinājums. Bet uz nodokļu sistēmu jāraugās kā kompleksu pasākumu. Būtiski nepazaudēt saikni starp valdību un Saeimu, lai otrā zina, ko piedāvājam. Tas tiesa, ka pretējā gadījumā nodokļu pakete, nonākot Saeimā, var tikt saplosīta, pazaudēts fokuss un neizdodas pieņemt lēmumus,» atzīst D. Reizniece-Ozola.

Nepietiekams temps

Prioritātes izkristalizējušās, ņemot vērā ekonomisko kontekstu valstī. «Pirmkārt, vēl joprojām atpaliekam no vidējā dzīves līmeņa ES. Attīstības temps ir nepietiekams. Latvijai ir Nacionālais attīstības plāns ar ambicioziem mērķiem, tostarp vidēja termiņā paredzot izaugsmi 5% apmērā. Arī šogad plānojam IKP pieaugumu 3,2%. Otrs faktors, kas jāņem vērā – Latvijā ir ārkārtīgi liela nevienlīdzība, īpaši strādājošo vidē. Un reālos ieņēmumus neatspoguļo dati par vairāk nekā 170 tūkst. nodarbinātajiem, kuri strādā par minimālo vai mazāku algu. Jāatceras, ka Latvija ir valsts ar vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas īpatsvariem. Bet ēnu ekonomika traumē konkurenci. Nodokļu reformas būs pozitīva motivācija tā mazināšanai,» saka finanšu ministre, ar piebildi, ja izdosies pareizi strukturēt nodokļus. DB uzņēmēju kluba viešņa informē, ka 40% ēnu ekonomikas veido nevis karuseļu shēmu uzturētāji, bet gan tās darbības, kurās daudzi ikdienā piedalās, sākot ar aplokšņu algu izmaksām un beidzot ar situācijām, kurās nevaicājam pēc čeka.

Latvija ir arī valsts ar vieniem no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem. 2016. gadā to īpatsvars IKP bija 29,6%, kas Latvijai ES valstu rindojumā godu nedara. ES 2015. gadā vidēji šis rādītājs bija 38,7%. Loģiski, ka arī izdevumi no IKP dažādām nozarēm ir mazāki nekā citiem.

Viens no uzdevumiem, kā atkārtoti uzsvēra D. Reizniece-Ozola, ir nevienlīdzības mazināšana. «Jo lielāks sabiedrības slānis dzīvo sliktāk par citiem un lielāka ir iekšējā netaisnības sajūta, jo vieglāk ar šādu sabiedrību manipulēt. Mēs dzīvojam tādā hibrīdkara laikā. Katru dienu redzamas ziņas, kas mēģina vājināt valsts pamatus. Ja nepiedāvāsim risinājumu sabiedrībai, ir liela iespēja, ka kāds cits to izdarīs mūsu vietā,» akcentē ministre. Viņasprāt, šis laiks ir ne vien jūtīgs, bet arī ārkārtīgi piemērots nodokļu reformām, jo turpmākajos pāris gados tautsaimniecībā ieplūdīs salīdzinoši daudz ārējā finansējuma. Tas nodrošina dabisku izaugsmi un ļauj valsts budžetam absorbēt lielāku reformu un īstermiņa «iekritienu».

Reformu stūrakmeņi

Vēlreiz jāuzsver nodokļu politikas izmaiņu džentlmeņa komplekta stūrakmeņus. Tie paredz «aizlāpīt» esošos nodokļu sistēmas defektus, kur viens no būtiskākajiem ir liels darbaspēka nodokļu slogs attiecībā pret kapitāla nodokļiem. Kā uzsver D. Reizniece-Ozola, IIN likmes samazināšana un UIN 0% reinvestētai peļņai ir centrālie nodokļu reformas instrumenti, kā mērķis ir radīt impulsu ilgtermiņa IKP pieaugumam par teju diviem procentpunktiem virs bāzes scenārija.

Kā ziņots, varētu IIN darbaspēkam samazināt līdz 20%, saglabājot nelielu progresivitāti. Proti, lielākam atalgojumam – virs 45 tūkst. eiro gadā – paliktu esošā likme 23% apmērā. «Piedāvājam izlīdzināt IIN likmi, palielinot to uz 20% ienākumiem no kapitāla pieauguma, un pacelt UIN līdz 20% vienlaikus ar 0% reinvestētās peļņas nodokli. Tas padarīs spēcīgākus mazos un vidējos uzņēmumus, kas nebūs motivēti slēpt savu patieso peļņu, audzēs pašu kapitālu, kļūs pievilcīgāki investoriem un arī kredītspējīgāki,» skaidro ministre. Vēl, domājot par nevienlīdzības mazināšanu, Finanšu ministrija piedāvā palielināt IIN neapliekamo minimumu līdz 250–300 eiro apmērā pašreizējā 65–115 eiro mēnesī vietā. Patlaban 175 eiro ir par apgādībā esošu personu. Ministrijas piedāvājums ir to noteikt 300 eiro apmērā. Arī diferencētu, ar pakāpenisku samazinājumu. Pie algas 1350 eiro neapliekamais minimums sasniegtu 0. Tas ir salīdzinoši straujš neapliekamā minimuma palielinājums, kas ļauj vairāk naudas atstāt mazo algu saņēmēju makā.

Slikta tendence

«Gribam pārstrukturizēt solidaritātes nodokli, jo vērojama slikta tendence – samazinās tā maksātāju skaits. Piedāvājam atcelt solidaritātes nodokli, bet ieviest otrā līmeņa sociālo iemaksu griestus. Ja tie šobrīd ir 52,4 tūkst. eiro, tad otrajā līmenī – 85,4 tūkst. eiro. Uzkrājums pensijām tiek veidots no šīs lielākās iemaksu summas, bet tiek ierobežotas īstermiņa izmaksas. Tas nozīmē, ka slimības, bērnu kopšanas u.c. pabalsti tiek maksāti no mazākās iemaksu summas. Pie šāda komplekta redzam, ka varam palielināt minimālo algu no līdzšinējiem 380 eiro uz 430 eiro,» vērtē D. Reizniece-Ozola.

Reformas ietvers arī ilgtermiņa risinājumu veselības nozares finansēšanai. Kā zināms, Eiropas Komisija ir «pārdevusi laiku» un 34 milj. eiro šim gadam. Proti, Latvija ir saņēmusi atkāpi no Vidējā termiņa mērķa 0,1% apmērā no IKP. Budžeta deficīta atkāpe saņemta arī diviem nākamajiem gadiem. Kas notiks pēc tam? Valdība ir atteikusies no privātās apdrošināšanas, paredzot, ka valstij pilnībā jāfinansē veselības pakalpojums. Te atklāts jautājums par finansējuma avotu. Finanšu ministrija piedāvā iezīmēt 1% no sociālajām iemaksām.

Savukārt 85 tūkst. saimnieciskās darbības veicēju (pašnodarbinātajiem) ministrija piedāvā samazināt IIN, bet ierobežot attaisnotos izdevumus 80% apmērā. Turpretī 35 tūkst. autoratlīdzības saņēmēju piemērot sociālās iemaksas 5% apmērā.

Diskutabls jautājums

Par daudzām nodokļu reformas niansēm vēl diskusijas turpināsies. Ar detaļām tiek strādāts arī nodokļu reformu darba grupā, ko izveidojis premjers. Viens no tādiem diskusijas raisošiem jautājumiem ir, cik ilgs pārejas periods esošai sistēmai būtu nepieciešams, ieviešot 0% likmi reinvestētai peļņai. Jautājums, kas notiek ar iepriekš uzkrāto peļņu? «Manuprāt, jādod saprātīgs termiņš, kad var izmantot veco sistēmu peļņas izmaksai. Uzņēmumos uzkrātā peļņa lēšama ap 9 miljardiem eiro. Jāsaprot, ko darām ar speciālajām ekonomiskajām zonām, brīvostām, lieliem investīciju projektiem. Risinājumu aprises jau ir,» klāsta D. Reizniece-Ozola.

AS Exigen Services Latvia padomes priekšsēdētājs Ivars Puksts ir ieinteresēts: «Līdzīga problēma noteikti ir ne vien ar uzkrāto nesadalīto peļņu, bet arī ar uzkrāto kapitālu. Kad var gaidīt kādas konkrētas versijas par šiem jautājumiem?» Savukārt J. Zelmenis vēlas noskaidrot Finanšu ministrijas redzējumu par pārejas periodu tiem uzņēmumiem, kuri ir lielie investīciju veicēji augstās tehnoloģiskās iekārtās. «Būs vai nebūs brīvās ekonomiskās zonas un brīvostas?» jautā J. Zelmenis. «Komercdarbības departaments ir piedāvājis variantu, kas ir labāks par divu šobrīd esošu paralēlu sistēmu saglabāšanu. Jums piešķirto atbrīvojumu var aprēķināt naudā. Tas ir precīzi izrēķināts ar domu nofiksēt šo summu – valsts atbalstu, ko valdība ir nolēmusi. Un tad no tā nodokļa, kas jums būtu jāmaksā jaunajā sistēmā, atbrīvojuma summa tiktu atskaitīta. Līdzīgi ar speciālajām ekonomiskajām zonām, brīvostām. Arī tur ir aprēķināms piešķirtais atbrīvojums. Iepriekš uzkrātās peļņas izmaksas pārejas periods būs salīdzinoši īss. Atsevišķi varētu runāt par lielajiem uzņēmumiem, kam ir lielāks uzkrātais kapitāls,» domā D. Reizniece-Ozola. Kā interesantu ideju, par ko ministrija vēl nebija domājusi, ministre atzīst J. Zelmeņa ierosinājumu. Viņš bilst: «Ja reiz varat sarēķināt, cik valsts ir parādā šiem uzņēmumiem, viņi varētu mēģināt no kādiem citiem maksājamiem nodokļiem to paņemt.»

Paradumi ziedot

Atsevišķs jautājums ir par sabiedriskā labuma organizācijām, kur diskusija sākusies arī publiski. Proti, vai jaunā sistēma būs gana laba, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreiz spēkā esošā ziedojumu sistēma nevar tikt saglabāta. Tā paredz, ka uzņēmums sabiedriskā labuma organizācijām var ziedot summu, kas nepārsniedz 20% no samaksājamā UIN, un saņemot no šī ziedojuma 85% nodokļu atvieglojumu. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. «Te pieslēdzas emocionālais faktors. Kopumā, ja salīdzinām veco ar jauno sistēmu, otrā ir pat izdevīgāka. Beigās, izmaksājot dividendes, paliek vairāk naudas. Cita lieta konkrētajā momentā ir grūtāk pieņemt lēmumu par ziedojumu, jo iepriekš tas nāca no valstij maksātajiem nodokļiem, bet turpmāk – no paša uzņēmuma peļņas, un tas var ietekmēt uzņēmēja paradumus ziedot. Jāsaprot, vai esam gatavi šādām pārmaiņām. Varbūt nepieciešamas kādas papildus korekcijas, jo, piemēram, sporta nozare gandrīz pilnībā ir atkarīga no ziedojumiem,» spriež D. Reiznierce-Ozola.

Pēc AS Latvijas Gāze valdes locekles Zanes Kotānes precizējoša jautājuma, finanšu ministre vēl paskaidro, ka arī gadījumos, ja uzņēmums nolemj maksāt dividendes, doma ir tā pati – 10% no peļņas pirms nodokļu aprēķina var novirzīt ziedojumiem, un tas netiek aplikts ar šo nodokli. Tomēr dividendes samazināsies, ja lielāka daļa no peļņas tiek novirzīta ziedojumiem.

Tieši šī ir nedēļa, kad ekspertu līmenī tiek runāts par UIN detaļām. Plānots arī vienoties par galvenajiem principiem, piemēram, iepriekš uzkrātās peļņas izmaksas periodu.

«Baltāka» un sakārtotāka

Kā saka finanšu ministre, nodokļu politika nav burvju nūjiņa un neatrisinās visus ar konkurētspēju saistītos jautājumus. Tomēr nodokļu sistēmai ir sava nozīme gan nodarbinātības veicināšanai, gan konkurētspējā un inovāciju attīstībā. Izmaiņas skars arī MUN režīmu, kur bija liels pieprasījums pēc tā izbeigšanas. Tomēr FM piedāvā to atstāt, veicot nelielas, bet svarīgas korekcijas, saglabājot 15% likmi un ierobežojot apgrozījumu. Tas šobrīd ir 100 tūkst. eiro, ko Finanšu ministrija piedāvā samazināt līdz 40 tūkst. eiro, salāgojot to ar PVN reģistrācijas slieksni. Tas patlaban ir 50 tūkst. eiro ar piedāvāto samazinājumu līdz 40 tūkst. eiro. Mēneša darba alga, ko šobrīd var maksāt MUN režīmā strādājošajiem, ir 720 eiro, bet jau nākamgad tā varētu būt 900 eiro. Ja te strādā ar peļņu un izmaksā dividendes, IIN – 20% apmērā.

Finanšu ministrei svarīgi piebilst, ka no valsts budžeta viedokļa raugoties, ir ļoti labi rezultāti pēc pērnajā gadā ieviestā reversā PVN mobilo ierīču tirdzniecībā, graudu nozarē. Ja reiz tas strādā, ministrija plāno to paplašināt, ieviešot arī būvmateriālu, autotransporta jomā u.c. Arī Tele 2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs apliecina, ka reversā PVN piemērošana mobilo ierīču tirdzniecībai darbojas ļoti labi, un līdz ar to šī joma ir «baltāka» un sakārtotāka.

Paredzēts arī, ka augs akcīzes nodokļa likmes, kas būs resurss, lai kompensētu darbaspēka nodokļu samazinājumu. Toties nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) netiks izmantos kā ievērojams papildu ienākumu avots.

Ministrija arī aprēķinājusi, ka reformas rezultātā nevienlīdzība mazināsies, nodokļu ieņēmumi trešajā gadā būs ar pozitīvāku bilanci nekā bez reformas, kā arī IKP izaugsme būs straujāka. Nodokļu reforma veicinās IKP izaugsmi virs 4%.

Noslēgumā D. Reizniece-Ozola ieskicē plānu: «Ja spēsim politiski vienoties, aprīļa beigās valdība pieņems lēmumu par pamatnostādnēm. Maijs, jūnijs būs likumprojekta izstrādes laiks, kad arī valdībā to vajadzētu pieņemt un nodot Saeimai. Ceram, ka jau septembrī normas stāsies spēkā vēl pirms budžeta paketes, lai būtu vismaz daži mēneši laika sabiedrībai, uzņēmējiem saprast, ar ko būs jārēķinās pirms jauno normu spēkā stāšanās 2018. gadā.»