Ultramodernais skandināvu perfekcionists
Ja cilvēkiem ir priekšstats par skandināvu dizainu, visbiežāk tas saistās ar Arnes Jākobsena vārdu. Tieši tik liela ir šī leģendārā personība – dāņu dizaina identitātes pamatlicējs, funkcionālisma stila arhitekts un industriālais dizainers Arne Jākobsens
Viņa radītie krēsli, ko pazīstam ar skanīgiem nosaukumiem Skudra, Gulbis vai Ola, kļuvuši par spožākajām skandināvu dizaina ikonām un ir pārdoti miljonos eksemplāru visā pasaulē. Maestro radošā biogrāfija ietver vairāk nekā 350 dažādus darbus – arhitektūras objektus, mēbeles, interjerus, audumus, traukus, galda piederumus, tējkarotes ieskaitot.
Arhitekta, nevis dizainera ID
Arne Jākobsens (1902–1971) dzimis un mūžu aizvadījis Kopenhāgenā. Meistars strādāja Dānijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē u.c., viņa skats allaž bijis vērsts pāri robežām, tostarp savu skolotāju – Lekorbizjē, kā arī Bauhaus stila pamatlicēja Valtera Gropiusa un Ludviga Mīsa van der Roe virzienā, taču viņš nekad nepameta Dāniju. Izņēmums bija divu gadu prombūtne Zviedrijā 2. pasaules kara laikā, lai izvairītos no nacistu represijām, kas viņam draudēja savas ebreju izcelsmes dēļ. Līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem Jākobsens nemainīgi ierindojās Eiropas arhitektu top desmitniekā. Lai gan pasaules slavu viņš iemantoja, pateicoties mēbeļu dizainam, Arne Jākobsens sevi allaž dēvēja par arhitektu un apzināti vairījās no vārda dizainers, paužot uzskatu, ka mēbeles ir tikai ēkas apjoma sastāvdaļa.
Arnes bērnībā labi situētā Jākobsenu ģimene mita tipiskā Viktorijas stila namā. Zēns būdams, viņš pārkrāsoja savas istabas tapešu sienas baltā krāsā, tādējādi protestējot pret mājokļa pārlieku dekoratīvo stilu. Skolā Arne tika raksturots kā nerimstoša personība un blēņdaris ar specifisku humora izjūtu. Taču palaidnības atsvēra viņa neparastais zīmēšanas talants. Tāpēc loģiski, ka Arne gribēja kļūt par gleznotāju. Taču tēvs par saprātīgāku profesijas izvēli uzskatīja arhitektūras studijas un novirzīja dēlu šajā virzienā.
Divdesmit gadu vecumā jaunais cilvēks kā jūrnieks devās uz Ņujorku, tad strādāja par mūrnieka mācekli Vācijā un pilnveidoja zīmēšanas prasmes Itālijā. No 1924. līdz 1927. gadam Arne Jākobsens studēja arhitektūru Dānijas karaliskajā mākslas akadēmijā. Jau 1925. gadā talantīgais audzēknis starptautiskajā Art Deco izstādē Parīzē saņēma sudraba godalgu par sava krēsla dizainu. Pateicoties kopā ar skolas biedru Flemmingu Lassenu projektētajai apaļajai betona un stikla Nākotnes mājai (1929. g.), jaunais arhitekts ieguva ultramodernista slavu. Gadu vēlāk viņš atvēra savu biroju Kopenhāgenā, kam sekoja ievērojami arhitektūras objekti: funkcionālisma stilā būvētā Rothenborg māja advokāta ģimenei Kopenhāgenā, piejūras kūrorta komplekss Bellevue (1930.–1936. g.) Kopenhāgenā, kas pazīstams ar baltajiem, zili strīpotajiem glābēju torņiem un Bellevue teātri, viens no uzskatāmākajiem Bauhaus arhitektūras paraugiem Dānijā – absolūti baltais dzīvojamais komplekss Bellavista (1934. g.), degvielas uzpildes stacija Texaco (1936. g.). Viņa avangardiskie darbi ik pa brīdim izraisīja protestu vētru sabiedrībā un presē līdz pat apgalvojumam, ka Jākobsenam līdz mūža galam būtu jāaizliedz nodarboties ar arhitektūru. Par spīti tam viņš turpināja strādāt, uzbūvējot ziemeļu modernisma pērli Stelling House (1937. g.) Kopenhāgenā, bet 1937. gadā kopā ar kolēģi Svendu Eriku Meleru (Svend Erik Møller) aizsāka Orhūsas (dāņu val. – Aarhus) pilsētas rātsnama projektu, kura inaugurācija notika īsi pirms 2. pasaules kara un kurš patlaban iekļauts Dānijas kultūras mākslas vērtību Kulturkanonen sarakstā.
Dizains saviem projektiem
Pēckara periodā Arnes Jākobsena atgriešanās arhitektūrā vainagojās ar dzīvojamo kompleksu Allehusene (1952. g.) un Søholm Row terašu mājām (1945.–1954. g.) – izteikti funkcionāliem ķieģeļu mājokļiem, vienā no kuriem līdz pat mūža galam mita pats leģendārais radītājs. Tieši pēckara periodā Arne Jākobsens pievērsās mēbeļu dizainam. 1952. gadā, iedvesmojies no Čārlza un Rejas Īmsiem, viņš uzzīmēja savu slaveno 3100. sērijas Ant chair (no angļu val. – skudra). Tas ir smalks līmētā saplākšņa krēsls, kas balstījās uz trim kājām un bija izgatavots farmācijas uzņēmumam Novo Nordisk. Drīz pēc tam tapa vēl viens ģeniāls vienkāršības iemiesojums – Dot (no angļu val. – punkts) taburete. 1955. gadā Jākobsens radīja bestselleru sēriju – Series 7 – vienus no visbiežāk kopētajiem krēsliem pasaulē, kas veidoti no liektā finiera smilšu pulksteņa formā ar metāla kāju struktūru. Dāņu dizaina mēbeļu ražotnē Fritz Hansen, kas tagad pazīstama ar nosaukumu Republic of Fritz Hansen, tapuši miljoniem 7. sērijas modeļu. Krēsla cena atkarībā no modifikācijas ir, sākot no 380 eiro.
1957. gadā Arne Jākobsens pabeidza Munkegaard skolas projektu – vienu no pirmajām vienstāvu skolas ēkām Dānijā. Līdzās arhitektūrai šajā objektā meistars pats zīmēja arī interjerus, galdus, krēslus, gaismekļus u.c. Daudzi no šiem priekšmetiem pieprasījuma dēļ tika iekļauti rūpnieciskajā ražošanā un joprojām atrodami Dānijas kompāniju katalogos. Piemēram, vēsturiskā gaismekļu kompānija Louis Poulsen ražo Munkegaard lampas, skandināvu dizaina mēbeļu fabrika Howe-Munkegaard krēslus, Tongue (1955. g.; no angļu val. – mēle) krēslus u.c.
Plašu starptautisko atzinību Arne Jākobsens guva, pateicoties SAS Royal Hotel Kopenhāgenā (1956.–1960. g.) projektam. Tā kļuva par vienu no pirmajām lielajām dizaina viesnīcām pasaulē, kur visu, sākot no ēkas čaulas līdz pat galda piederumiem, maestro radīja pats. Šim projektam izgatavoti arī slavenie Swan un Egg klubkrēsli (1958. g.), ko līdz šodienai ražo Republic of Fritz Hansen. Kokonveidīgais, ķermeni ieskaujošais polsterētais atpūtas krēsls Egg jeb Ola maksā, sākot no 6000 eiro, bet ekskluzīvs t.s. special edition šī krēsla eksemplārs pārdots pat par 400 tūkst. dāņu kronu (ap 54 tūkst. eiro). Krēsls un sofa Swan jeb Gulbis, kas savulaik rotāja viesnīcas panorāmiskās atpūtas un restorāna zonas, veidoti inovatīvā trīsdimensiju izpildījumā. To cenas šobrīd attiecīgi ir no 3400 eiro un no 13 tūkst. eiro.
Tieši Munkegaard skola un SAS Royal Hotel pavēra ceļu nākamajam Arnes Jākobsena projektam – Svētās Katrīnas koledžai (St Catherine’s College; 1963. g.) Oksfordā. Arī šeit maestro dizainēja ne tikai ēkas betona un stikla čaulu, bet arī pildījumu, gaismas abažūrus ieskaitot. Šim objektam tapa slavenais biroja krēsls Oxford Chair (cena modelim bez roku balstiem Republic of Fritz Hansen no 1765 eiro).
1970. gadā Dānijas mēbeļu gadatirgū tika prezentēts Arnes Jākobsena 3208. modeļa finiera krēsls ar segvārdu Lily, kas līdzinās atvērtam lilijas ziedam un ko meistars radīja Dānijas centrālās bankas ēkai. Savukārt Arnes Jākobsena minimālisma stilā dizainētie trauki un aksesuāri gadu desmitiem nepamet Dānijas vadošo ražotāju Georg Jensen, Stelton, Vola u.c. kolekcijas. Piemēram, meistara veidotā kokteiļu un trauku sērija Cylinda-line (raž. Stelton, 1967. g.) šogad svin savu piecdesmito ražošanas gadadienu un savulaik ieguvusi gan Dānijas Industriālā dizaina, gan Amerikas interjera dizaineru institūta dizaina balvas. Pēc Arno Jākobsena negaidītās aiziešanas viņa aizsāktos arhitektūras projektus – Dānijas centrālās bankas ēku, Dānijas karalistes vēstniecību Londonā u.c. turpināja viņa studijas kolēģi, dibinot Dissing+Weitling biroju.
Personība
Par Arnes Jākobsena bezkompromisa personību un talantu klīda leģendas. Viņš bija proporciju lielmeistars, kura darbus raksturo skrupuloza attieksme pret detaļām. Līdzās arhitektūrai un dizainam Arne Jākobsens pazīstams kā lielisks akvareļu meistars. Viņš pārzināja jaunākās būvniecības tehnoloģijas, strādāja par profesoru akadēmijā un eksperimentēja, savā dizainā izaicinot gan materiālu, gan formu.
Viņa perfekcionista un darbaholiķa slava neaizēnoja dabu mīlošu botāniķa un dzīvespriecīga ģimenes cilvēka tēlu, kurš pašrocīgi zīmēja Ziemassvētku apsveikuma kartiņas saviem draugiem. Pirms mājas pārkrāsošanas viņš esot aicinājis ģimenes locekļus izvēlēties īsto baltās krāsas toni, un viņiem stundām ilgi nācies turēt krāsu paraugu rāmjus, līdz meistars atrada atbilstošo. Arī kafijas tases maestro plauktos bija sarindotas kārtīgās ģeometriskās līnijās... Un visām bērnu rotaļlietām bija jābūt noliktām vietā, kad leģendārā personība vēlu vakarā beidzot pārradās no studijas.