10.26 milj. eiro vērtās e-veselības neveiksmēs identificētie «grēkāži» norāda uz tā laika spiedīgajiem apstākļiem; Veselības ministrija par turpmāko rīcību konsultēsies ar juristiem.

Pazaudēta koordinācija un uzraudzība, termiņu kavējumi, sadrumstalotība jeb projektu iestrādes trīs dažādās Veselības ministrijas (VM) padotības iestādēs, cilvēkresursu un pēctecības trūkums ir daži no gurdenās e-veselības sistēmas ieviešanas iemesliem, kas beidzot «apauguši» ar konkrētu vārdu un uzvārdu birumu, taču vainīgs neviens nejūtas.

Atbildīgo daudz

Veselības ministrija (VM) pēc veiktās dienesta pārbaudes saistībā ar e-veselības ieviešanu un plānoto e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu informē, ka vienotas koordinācijas trūkums no VM puses ir viens no faktoriem, kas vēlāk noveda pie galvenajām problēmām. Proti, sākotnēji projektu uzraudzīja VM e-veselības nodaļa, bet 2009. gadā tā tika likvidēta, kas ietekmēja turpmāko projekta attīstības gaitu. Pēc E-veselības nodaļas likvidācijas sistēmas ieviešanas un uzraudzības funkcija tika sadalīta starp vairākām struktūrvienībām, kas bija jāveic samazinātas kapacitātes ietvaros. Tādējādi teju trīs gadus dārgais projekts mētājās dažādās iestādēs, un ar to, var teikt, nenotika nekas. Minētā e-veselības nodaļas likvidācija un finansējuma saņēmēju maiņa notikusi, kad ministriju vadīja Baiba Rozentāle un valsts sekretārs Armands Ploriņš. Periodā, kad tika izstrādāti pirmās kārtas projekti, finansējuma saņēmēju iestādes vadīja – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktore Lucija Akermane, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras direktors Egils Lavendelis, Zāļu valsts aģentūras direktore Ingūna Adoviča un Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane. Pirmajā kārtā projektu ietekmēja nepietiekami izvērtēta e-veselības apakšsistēmu savstarpēja savietojamība, kā arī pirmā posma projektu sadrumstalotība starp vairākām institūcijām.

Kavējumu e-veselības otrās kārtas projekta izstrādē un ieviešanas uzsākšanā saista ar finansējuma saņēmēju (Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Veselības ekonomikas centra (VEC) vadītāju un finansējuma saņēmēju atbildīgo struktūrvienību vadītāju) nepietiekamo kapacitāti un neatbilstošu darba organizāciju. Atkal tiek minēts D. Behmanes vārds, arī toreizējais NVD direktors Māris Taube. Citā brīdī atbildīgā par projekta īstenošanu bija arī NVD iepriekšējā vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško, kura nu jau pārcelta valsts sekretāra vietnieka veselības politikas jautājumos amatā.

Nulles punktā

«Kad sāku ministres gaitas, VM bija 143 darbinieki. Pēc rīkojuma optimizēt valsts pārvaldi, personāls tika samazināts līdz 86. Būtībā 2009. gada nogalē atradāmies nulles punktā, kad ar e-veselību nebija izdarīts itin nekas, izņemot nopirkti datori noteiktam skaitam ģimenes ārstu. Tagad vairums no viņiem strādā ar dažādām programmām. Tiesa, e-veselība nav salāgota ar ārstu un slimnīcu jau šobrīd izmantotajām sistēmām. Manā skatījumā, ja kāds e-veselības jautājumam piegāja vieglprātīgi un bezatbildīgi, tad tas bija atbildīgais valsts sekretāra vietnieks. Bet laiks ir aizgājis. Kopumā, ja man šodien jautā, vai e-veselība ir jāievieš, par spīti sistēmas trūkumiem un tam, ka tā ideāli nestrādās vēl ilgi, esmu par. Jāturpina darbs, lai valsts nesaimnieciskas rīcības rezultātā nebūtu jāatgriež līdzekļi atpakaļ ES,» situāciju vērtē Stacionāra Latvijas infektoloģijas centrs galvenā ārste Baiba Rozentāle, kura ministres amatā bija vien nepilnu gadu.

Tas bija krīzes periods, kad valsts pārvaldē tika samazināts finansējums visu funkciju uzturēšanai, atminas A. Ploriņš. Viņš arī klāsta, ka bija atlasīti konsultanti, kuru uzdevums bija sarežģīto projekta virzīt tālāk. «Vīzija bija izveidot pārāk kompleksu projektu. Jau tolaik bija skaidrs - tas nav iespējams, jo katrai iestādei bija savs viedoklis par to, kam jābūt datu bāzēs, no kā jāsastāv e-veselībai. Tas nebūtu pa spēkam arī tad, ja kādā VM nodaļā būtu par diviem ierēdņiem vairāk. Latvijā nevienam nav pieredzes tādu projektu veidošanā. To redzam vēl šodien,» spriež A. Ploriņš. Viņa profesionālajā karjerā nemierīgs bija arī laiks Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja amatā, kas beidzās ar zināmu skandālu. KNAB pirms pāris gadiem veica kratīšanu NMPD un pieprasīja dokumentus par noslēgto līgumu ar AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze par neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā. A. Ploriņš bija izpelnījies toreizējā veselības ministra Gunta Belēviča dusmas.

Negaidītā reforma

Apgalvojumam, ka VEC kaut ko kavēja nepiekrīt un to par nepamatotu atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Maģistra studiju programmu prodekāne, toreizējā VEC vadītāja D. Behmane. Viņa klāsta: «Kopumā situācija nebija vienkārša. Kad VEC uzdeva virzīt e-veselību, bija četri atsevišķi projekti, ko pārņēmām no citām institūcijām. Tiem tika izveidota vienota uzraudzības komisija. Pārskatījām visas četras VM izstrādātās tehniskās specifikācijas un salikām vienotā sistēmā. To uzsākām 2009. gadā. Gadu vēlāk jau palaidām pirmos e-pakalpojumus caur portālu latvija.lv. 2011. gadā sāku piesaistīt ārstniecības iestāžu pārstāvjus, taču toreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa laikā pēkšņi nolēma VEC likvidēt. Brīdī, kad projekti bija uzņēmuši apgriezienus ar zinošiem projektu vadītājiem. Mani uz izmeklēšanas laiku (četriem mēnešiem) atstādināja. Tā laikā projektus praktiski vairs neviens nevadīja; nesaprotamu iemeslu dēļ tika nobremzēta projekta attīstība. Šodien redzu dažādas procesu izmaiņas, kas sekojušas. Tā laika sistēmas kodols vairs tāds nav.» Jāpiemin, ka pēc dienesta izmeklēšanas J. Bārzdiņš izteica D. Behmanei rājienu par amata pienākumu un ministra rīkojumu nekvalitatīvu pildīšanu. Tie gan bija par citu tēmu: iesniegt priekšlikumus zāļu kompensācijas sistēmas nodrošināšanai 2011. gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Kopš 2011. gada atbildība par e-veselības projektiem koncentrēta jaunizveidotajā NVD. Šobrīd tā kapacitāte VM skatījumā e-veselības ieviešanai ilgtermiņā ir pietiekama. Kopš 2012. gada 25. janvāra atbildīgā struktūrvienība ir NVD E-veselības un starptautiskās sadarbības departaments.

Kritiskie faktori

Kopumā dienesta pārbaudes komisija secinājusi, ka e-veselības sekmīgu ieviešanu kritiski ietekmējošie faktori ir nepietiekama finansējuma saņēmēja kapacitāte un darbu organizācija e-veselības un nepietiekams laiks e-veselības otrās kārtas nodevumu izstrādei, kā rezultātā SIA Lattelecom Technology bija grūtības nodrošināt atbilstošu kapacitāti un līdz ar to darbu kvalitāti.

Dienesta pārbaudē izvērtēts laika periods kopš e-veselības projekta sākuma, kad 2005. gadā tika apstiprinātas pamatnostādnes par e-veselību, bet 2007.gadā apstiprināts pamatnostādņu īstenošanas plāns. Plānā atspoguļoto pasākumu izpilde tika paredzēta no 2008. gada.

Ņemot vērā ievērojamo nosaukto atbildīgo personu skaitu, jāatminas iepriekš Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē deputātu ierosinājumu rezultātus nosūtīt arī atbildīgām institūcijām. VM to nedz noliedz, nedz apstiprina, jo jautājums vispirms jāapspriež ar juristiem.

Arī šodien, 4. aprīlī, e-veselība ir Saeimas deputātu dienaskārtībā. Par projekta tālāko attīstības gaitu plānots runāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē.