Bez uzņēmumu ienākuma nodokļa atļaus ziedot tikai 10% no peļņas; sabiedriskā labuma organizācijas un uzņēmēji bažījas, ka ziedojumu apmērs strauji saruks

Jaunās nodokļu politikas stratēģijas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli. Kaut arī paliks līdz šim likumā paredzētā iespēja atbrīvot no UIN ziedotājus sabiedriskā labuma organizācijām, sistēma mainīsies, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreizējā nevar tikt saglabāta, DB uzņēmēju kluba biedriem pagājušajā nedēļā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Patlaban ziedotājiem – juridiskām personām ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo UIN 85% apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. Jau tagad skaidrs, ka ministrijai būs vairāk jāskaidro uzņēmējiem, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas.

FM iepriekš vairākkārt ir norādījusi, ka, vērtējot ES dalībvalstu kontekstā, attiecīgais nodokļu stimuls Latvijā ir salīdzinoši liels potenciālā budžeta samazinājuma apjoma ziņā, tāpēc vairākkārt rosināts samazināt nodokļa atlaides ziedotājiem. Uzņēmumi un organizācijas tam iebilst.

Paliek pie sava

FM gan skaidro: «Jaunais piedāvājums, kas ministrijā top sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, paredz būtiski paplašināt uzņēmumu tiesības ziedot, jo ziedojumu summa, par kuru būs tiesības piemērot nodokļu stimulu, tiks noteikta līdz 10% no iepriekšējā gada peļņas, nevis kā līdz šim 20% apmērā no aprēķinātā nodokļa (kas ir aptuveni 4% no peļņas). Ņemot vērā, ka tiek palielināts stimula maksimālais apmērs, tiek samazināta tā intensitāte, jo stimulu nepiemēros nodoklim, bet par ziedojumu nepalielinās ar nodokli apliekamos ienākumus. Tomēr kopumā uzskatām, ka ziedotāju aktivitātei nevajadzētu mazināties, jo kopējais maksājamais IIN un UIN apmērs pie vienāda ziedojuma apmēra, salīdzinot esošo un jauno UIN modeli, ir labvēlīgāks topošajā».

Tomēr uzņēmēja paradumus ziedot var ietekmēt arī emocionālais faktors. Proti, ja iepriekš ziedojums nāca no valstij maksātajiem nodokļiem, tad turpmāk – no paša uzņēmuma peļņas. «Jāsaprot, vai esam gatavi šādām pārmaiņām, jo, piemēram, sporta nozare gandrīz pilnībā ir atkarīga no ziedojumiem,» teica D. Reizniece-Ozola.

FM joprojām turpina diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm par UIN un paredzētajiem atvieglojumiem ziedotājiem. Šis jautājums nupat tika izskatīts arī Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē, kurā D. Reizniece-Ozola iepazīstināja ar sākotnējo izvērtējumu. Sēdē tika norādīts uz ziedojumu būtisko nozīmi sporta nozares attīstības veicināšanā, kā arī tika panākta vienošanās, ka sporta organizācijas ir jāiesaista tālākajā nodokļu politikas pamatnostādņu apspriešanā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai nezūd motivācija

To apstiprina arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis, sakot, ka 50–60% no LOK programmu un pasākumu līdzfinansējuma ir ziedojumi. «Bobsleja un skeletona federācija informē, ka aptuveni 40–50% no šo sporta veidu finansējuma veido ziedojumi. Nav grūti iedomāties, kā mazinātos panākumi, ja 50% finansējuma atņemtu, nedodot neko vietā,» spriež A. Vrubļevskis. Viņam bažas raisa sekas, kas iestāsies pēc UIN atcelšanas reinvestētajai peļņai. «Uzņēmēji, protams, būs visvairāk ieinteresēti sava biznesa attīstīšanā, tādēļ labprātāk reinvestēs tajā savu nopelnīto, nevis ziedos kādam. Arī lēmumu pieņemšanas process par ziedošanu būs sarežģītāks. Ja tagad lēmumu par daļas UIN ziedošanu sabiedriskā labuma organizācijām pieņem uzņēmuma valde jeb izpildinstitūcija, tad jaunajā versijā par peļņas sadali būs jālemj uzņēmuma īpašniekiem jeb dalībnieku vai akcionāru sapulcei. Ja ņem vērā, ka daudzu uzņēmumu kontrolpaketes pieder ārvalstu uzņēmumiem, grūti iedomāties argumentus, lai šos īpašniekus pārliecinātu, ka nepieciešams ziedot citas valsts sportistiem, kuri starptautiskās sacensībās ir konkurenti viņu valsts sportistiem vai komandām,» klāsta A. Vrubļevskis. Viņš paredz ziedojumu sarukumu sabiedriskā labuma organizācijām jau 2018. gadā, ja vienlaikus ar nodokļu reformu netiks izstrādāts valsts līmeņa kompensējošais mehānisms, un turpina: «Paļauties uz vietējo uzņēmēju patriotismu vien nevar, tādēļ pieprasām nodrošināt minēto kompensējošo mehānismu. Un mums ir varianti, kādus piedāvāsim FM un valdībai apspriešanai,» norāda A. Vrubļevskis. Viņš rezumē: «Sporta nozares pārstāvji neuzstāj uz iepriekšējās atvieglojumu sistēmas saglabāšanu. Esam gatavi iesaistīties pārmaiņu izstrādē, lai maksimāli mazinātu iespējamos sabiedriskā labuma organizāciju finansiālos zaudējumus, kuri neapstrīdami radīsies jaunās nodokļu sistēmas ieviešanas rezultātā, samazinoties uzņēmēju motivācijai ziedot un ziedojumu apjomam,» tā LOK prezidents.

Jāmeklē papildus nauda

Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta ir pārliecināta, ka neviena nācija un valsts nevar ilgtermiņā pastāvēt, ja tās pilsoņi nav gatavi dalīties ar savu personisko labumu kopējām vajadzībām. Tādēļ valsts piedāvā dažādus nodokļu stimulus ziedošanai. «No FM puses dažkārt dzirdam, ka nodokļu atvieglojumi ir valsts budžetā neienākušie nodokļi, tāpēc ka uzņēmums UIN nesamaksā summu, kas līdzvērtīga 85% no veiktā ziedojuma. Ja skatās tikai vienā virzienā, tad tiešām var izdarīt šādus secinājumus. 2015. gadā valsts «zaudējusi» 25 milj. eiro ziedotājiem piešķirto UIN atlaižu dēļ,» klāsta R. Dimanta. Viņa argumentē, ka sabiedriskā labuma biedrības un nodibinājumi 2015. gadā deva darbu vairāk nekā 11 tūkst. cilvēku un šo darbinieku kopējie ienākumi pārsniedza 65 milj. eiro. Savukārt nodokļos biedrības budžetā iemaksāja 42 milj. eiro. Tātad kopējā valsts budžeta bilance ir pozitīva.

2015. gadā sabiedriskā labuma biedrību un nodibinājumu kopējie izdevumi, ieskaitot atalgojumu un nodokļus, bija 171 milj. eiro. Savukārt no kopējiem ieņēmumiem, kas 2015. gadā bija 179 milj. eiro, ziedojumi veidoja 30%. Labdarības organizācija Ziedot.lv pērn sociālajai un medicīniskai palīdzībai Latvijas iedzīvotājiem ieguldīja gandrīz 3 milj. eiro. «Ja jaunā nodokļu politika samazinās uzņēmumu stimulu ziedot un samazināsies ziedojumu apjoms, tas nozīmēs, ka valsts budžetā būs jāmeklē papildus nauda daudzu problēmu risināšanai,» tā domā arī R. Dimanta.

Riskantās cerības

Kā DB jau rakstīja (07.11.2016.), LOK lepojas arī ar privātiem sponsoriem: Latvijas Mobilais telefons (LMT), Swedbank un Latvijas Gāze (LG). Piemēram, 2015. gadā LMT devis 140 tūkst. eiro, LG – 80 tūkst. eiro, Swedbank 2016. gada sākumā – 130 tūkst. eiro. LMT prezidents Juris Binde paskaidro, ka ziedojumi un sponsorēšana ir viena no uzņēmuma tēla veidošanas un mārketinga sastāvdaļām. Uzņēmums savos 25 darbības gados valstiski svarīgiem notikumiem un procesiem ziedojis un sponsorējis vairāk nekā 27 milj. eiro. «Ziedojumi nav domāti peļņas pārdalei, bet laba uzņēmuma pārvaldība paredz arī labu finanšu pārvaldību, tāpēc tiek izmantotas visas likumdošanā noteiktās iespējas pārvaldīt ienākumus. Līdz šim uzbūvētā sistēma nodokļu atlaidēm, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām, darbojās labi. Ja kādas izmaiņas tiek veiktas, cerams, tiks uzklausītas visas ieinteresētās puses, lai panāktu kādu kopsaucēju,» akcentē J. Binde.

Savukārt LG valdes priekšsēdētājs, Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais premjers Aigars Kalvītis intervijā DB (30.03.2017.), atbildot uz jautājumu, kā vērtē piedāvāto UIN reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo, ir strikts: «Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprotu, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.»