Veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos un slimnīcu sadarbības teritoriju noteikšanu ar reģionālajām un universitātes slimnīcām

Veselības ministrija (VM) prezentējusi informatīvo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, kurā analizēta esošā situācija un nepieciešamās pārmaiņas nozarē, tādējādi cerot atrisināt virkni samilzušo problēmu. Vispirms par slimnīcu līmeņošanu. «Kartējums runā par stacionāru pakalpojumiem, bet neņem vērā tos pakalpojumus, kas jau tiek veikti dienas stacionāros. Praktiski kartējums attiecas tikai uz vienu pakalpojumu sniedzēju grupu, un tas, manuprāt, ir mīnuss,» vērtē Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Maģistra studiju programmu prodekāne Daiga Behmane. Viņa akcentē, ka jau 2009. un 2010. gadā notikušās slimnīcu reformas viens no uzdevumiem bija slimnīcu pakalpojumus pārlikt uz ambulatorajiem, kā rezultātā Latvijā ļoti strauji attīstījās dienas stacionāru pakalpojumi.

Kopā ar pašvaldībām

VM rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos. Tāpat reforma paredz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņu slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās ceturtā un trešā līmeņa slimnīcas veidos vienotu sadarbības modeli ar pirmā un otrā līmeņa slimnīcām, kā arī Steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Rekomendāciju aprises iespējamām slimnīcu sadarbības teritorijām jau ir iezīmētas. Ziņojumā minēta, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sadarbība ar Ogres slimnīcu, Saulkrastu slimnīcu un Siguldas slimnīcu. Bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sadarbība ar Jūrmalas slimnīcu, Tukuma slimnīcu un Rīgas 2. slimnīcu. Tas attiecas uz Rīgu un Pierīgu. Tāpat plānota Daugavpils reģionālās slimnīcas sadarbības teritorija ar Krāslavas slimnīcu un Preiļu slimnīcu, Ziemeļkurzemes slimnīcas sadarbības teritorija ar Talsu slimnīcas filiāli un Kuldīgas slimnīcu, Liepājas reģionālās slimnīcas sadarbības teritorija ar Kuldīgas slimnīcu, Priekules slimnīcu un Saldus medicīnas centru utt.

Te jāpiebilst, ka VM arī kopumā liek uzsvaru uz sadarbību ar pašvaldībām, jo primārā veselības aprūpe un mājas aprūpe ir pakalpojumu veidi, kas nepieciešami vistuvāk katram pašvaldības iedzīvotājam. Līdz ar to ministrija sadarbībā ar pašvaldībām plāno definēt pašvaldībai veicamo pienākumu un atbildības ietvaru, kā patlaban trūkst. To norāda arī D. Behmane, sakot, ka pagaidām nav skaidrības, kāda būs turpmākā pašvaldību loma un ko tai vajadzēs finansēt.

VM informē, ka aktīvi turpinās tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai runātu par daudziem svarīgiem jautājumiem, piemēram, kā veidot dažādu līmeņu sadarbības teritorijas. Te pilotprojekti plānoti jau nākamgad.

Veidos kopprakses

Primāro veselības aprūpi ir paredzēts stiprināt arī, paplašinot ģimenes ārsta un tā komandas (ārsts, divas māsas vai ārstu palīgi) lomu pacientu aprūpē. Tiek plānota iespēja veidot kopprakses ar citām ģimenes ārstu praksēm. A. Čakša min trīs līdz sešu ģimenes ārstu kopprakses. Iniciatīvu jau izrādījušas Sigulda, Daugavpils, Jēkabpils, Madona un Kuldīga. Ģimenes ārsta praksei optimālais reģistrēto pacientu skaits ir 1500, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu. Patlaban finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz praksi.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu, paredzēta arī VM padotības iestāžu reorganizācija. Galvenās izmaiņas plānotas trīs iestādēs: Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā. 

Kopumā veselības aprūpes sistēmas reforma orientējas uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīkla pilnveidošanu un pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, piemēram, diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība un palīdzība akūtos gadījumos būs pieejama tuvāk dzīvesvietai. Taču ar reformu plānots risināt arī cilvēkresursu problēmu, panākt atbilstošu finansējumu veselības aprūpei, uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, kā arī attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā.

Detaļu vēl trūkst

«VM vairāk runā par pacientu drošību, bet reformu kontekstā nav skaidrības, kāda būs kopējā veselības nozares kvalitātes stratēģija ilgtermiņā. Uz lielajiem jautājumiem, kas attiecas uz kvalitātes sistēmu, nav atbildēts. Trūkst skaidrības attiecībā uz iestāžu ārējo akreditāciju, kvalitātes standartiem (ejam uz nacionālajiem vai izmantosim kādus starptautiskos). Vairāku gadu pieredzē redzam, ka ārstniecības iestādes vēlas beidzot ieviest visaptverošu, starptautiskiem standartiem atbilstošu kvalitātes sistēmu. Privātie pakalpojumu sniedzēji, kas lūkojas ārzemju pacientu virzienā, vēlas būt starptautiski konkurētspējīgi,» bilst Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja D. Behmane.

Reformu īstenošanai Eiropas Komisija akceptējusi atkāpi pārejas periodā. Proti, Latvija var pretendēt uz budžeta deficīta palielinājumu veselības reformu finansēšanai, ja tās tiek veiktas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi veselības nozarē. Šim gadam piešķirtā atkāpe ir 34 milj. eiro jeb 0,1% apmērā no IKP.

Ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu tiks nodots ministrijām izskatīšanai un tālāk nonāks valdībā.