Rosina ierobežot dažādu akciju un bonusus izmantošanu ar mērķi veicināt zāļu tirdzniecību

«Vairākkārt arī esam vērsušies Veselības ministrijā (VM) ar aicinājumu pārtraukt vai reglamentēt dažādus stimulus un bonusus zāļu pirkumiem,» norāda zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas, kas pārvalda Mēness aptieku tīklu, valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Lai arī atbilde vēl nav sekojusi, Repharm holdings, kas apvieno iepriekš minētos uzņēmumus un vēl AS Veselības centru apvienība, paliek pie sava, ka nav pareizi, piemēram, par trīs zāļu pakām kvalificēties kādai atlaidei. «Aptieka nav bode, kur jānopērk pēc iespējas vairāk. Savukārt aptiekas lojalitātes kartei jākalpo par informācijas avotu, piemēram, ko klients iegādājies iepriekš, nevis bonusu krāšanai,» piebilst D. Juskovecs. Mēness aptiekas aizņem apmēram ceturto daļu jeb 25% tirgus, un to ir ap 230. Tas ir valstī lielākais aptieku tīkls. Latvijā ir viena aptieka uz 2000 iedzīvotāju, kas ir ārkārtīgi blīvs tādu tirgotavu pārklājums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Turklāt iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties. Līdz ar to konkurence pieaug un tirgotājam aizvien atraktīvāk jādomā, kā savu tirgus daļu saglabāt, akcentē Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene. Vienlaikus viņa piekrīt, ka zāles ir pietiekoši nopietns pirkums, ko jāizvēlas tikai nepieciešamības gadījumā, nevis kā akcijas produktu, līdzīgi cepumiem. Tomēr viņa spriež, ka, ņemot vērā farmācijas biznesa vidi, no dažādām mārketinga akcijām nevar izbēgt.

Regulētas cenas

Jautāts, vai kopumā Latvijā zāles ir dārgas, D. Juskovecs uzsver, ka zāļu cenas aptiekās un lieltirgotavās ir strikti regulētas. Piemēram, jaunām, inovatīvām zālēm, kas iepakojumā maksā tūkstošus, aptiekas uzcenojums var būt vien seši eiro. Savukārt lieltirgotavas maksimālais uzcenojums 10% apmērā kompensētām zālēm var būt tikai ar lētāko ražotāja uzlikto cenu – līdz 2,83 eiro. Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka zāļu ražotājs nosaka savu zāļu cenu. Valsts institūcijas tikai tai pierēķina Ministru kabineta noteikumos noteiktos piecenojumus. Zāļu cena aptiekā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo cenu, kas veidojas, ražotāja cenai pieliekot lieltirgotavas piecenojumu, kā arī aptiekas piecenojumu un PVN 12% apmērā. Aptiekās realizēto medikamentu apgrozījums 2016. gadā bija 344,54 milj. eiro, liecina ZVA dati. Tā apkopojusi 789 vispārēja tipa aptieku iesniegtos datus par zāļu realizācijas apgrozījumu pērn, tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir audzis par 4,87%. 2015. gadā aptiekās realizēto medikamentu apgrozījums bija 328,54 milj eiro, bet 2014. gadā – 293,95 milj. eiro. Kopš 2010. gada šis rādītājs tikai aug. Vispārēja tipa aptieku tīklu (trīs un vairāk aptiekas) īpatsvars zāļu apgrozījumā turpina pieaugt, un 2016. gadā sasniedza 76,2 %.

Attīstības skrejceļā

Holdings Repharm, kopumā pērn strādājis ar 200 milj. eiro lielu apgrozījumu un ir astotais lielākais darba devējs valstī ar ap 3000 strādājošo. Holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits teic, ka 2016. gada peļņa vēl tiek auditēta, bet tā nepārsniegs 4% no kopējā apgrozījuma.

Uzņēmuma uzstādītais iekšējais mērķis ir veidot vienotu pārvaldības struktūru jeb īpašus pakalpojumus, ko atviegloti un secīgi var piedāvāt sava holdinga ietvaros. To Repharm sauc par klientu vai pacientu centrisku pieeju veselības aprūpē. Savukārt Mēness aptieku mērķis ir nodrošināt profesionālu apkalpošanu ar kvalificētu farmaceitu konsultāciju. Klientu servisa uzlabošanai tiek ieviesta arī elektroniskā pieraksta sistēma.

Kā informē Repharm Klientu apkalpošanas dienesta direktore Lolita Ķerve, pacientu portāla funkcionalitāte pilnā apmērā būs pieejama tuvāko mēnešu laikā.

«Piešprice» reformām

Arī Repharm jārēķinās ar kopējo situāciju Latvijas veselības aprūpē, tostarp plānotajām reformām, par ko veselības ministre Anda Čakša plašāk informēja šonedēļ. DB jau rakstīja (06.04.2017.), ka veselības aprūpes sistēmas attīstības reforma paredz slimnīcu pakalpojumu sniedzēju sadalījumu līmeņos un slimnīcu sadarbības teritoriju noteikšanu ar reģionālajām un universitātes slimnīcām.

D. Šmits uzskata, ka viņas uzņemtais kurss ir pareizs, plānojot stratēģisko slimnīcu izvietojumu un funkcijas. «Taču allaž aktuāls jautājums, kā to nofinansēt. Uzskatām, ja reiz valstī ir veselības aprūpē privāti ieguldīts kapitāls, kur pacients cienīgos apstākļos, kvalitatīvi medicīniski aprīkotā vietā ar labiem speciālistiem var saņemt tieši to pašu medicīnisko pakalpojumu, ko ne pārāk pievilcīga izskata valsts vai pašvaldības klīnikā, tad valstij lielāku sava budžeta naudas daļu vajadzētu ieguldītu tieši pakalpojumu pirkšanā, tai skaitā ievērojami vairāk tajās vietās, kur infrastruktūras līdzekļi iegādāti par privātiem līdzekļiem.

Tādējādi nebūs tik daudz naudas jāiegulda savos «dzelžos» un būvēs, kā arī iedzīvotāji ātrāk saņemtu tos pakalpojumus, kas tiem vajadzīgi,» uzskata D. Šmits.