Samazinātās PVN likmes medikamentiem liktenis neskaidrs, iespējama tās pārvēršanās par pamatlikmi, lai veselības aprūpe iegūtu tik ļoti nepieciešamo papildu finansējumu, vienlaikus medikamentu cenas kļūs lielākas

nodokļi Jaunās nodokļu stratēģijas ietvaros paredzēts izskatīt iespēju par samazinātās PVN likmes 12% apmērā atcelšanu medikamentiem. Šī ideja tiek vērtēta kā kompensējošs pasākums iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% un ar šo nodokli neapliekamā minimuma palielināšanai līdz 250 eiro mēnesī, pašreizējo 60 eiro vietā. Pēc vairāku aptaujāto domām PVN samazinātās likmes atcelšana medikamentiem ir politisks jautājums, kurš var draudēt ar sekām no vēlētāju puses, jo īpaši tuvojošos pašvaldību vēlēšanu kontekstā. Proti, medikamenti nav nekāda luksusa prece, kuru pērk iegribu dēļ, bet gan tāpēc, ka tā ir nepieciešamība reizēs, kad ir problēmas ar veselību vai pat ir jautājums par izdzīvošanu. Minēto iemeslu dēļ PVN likmes paaugstināšana no pašreizējiem 12% līdz 21% nozīmētu attiecīgu medikamentu cenu pieaugumu un to padarīšanu par grūti pieejamiem it īpaši iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem, tajā skaitā pensionāriem, kas ir vieni no čaklākajiem vēlētājiem. Ir arī viedoklis, ka PVN likmes paaugstināšana medikamentiem vairāk pa kabatu sitīs tiem, kuri tos pērk paši.

Ir jāņem vērā vēl kāda nianse, proti, pērn 2017. gada valsts budžeta sagatavošanas kontekstā tika vērtētas iespējas palielināt budžeta ieņēmumus un viens no piedāvājumiem bija samazinātās PVN likmes atcelšana tikai bezrecepšu medikamentiem. Valsts makā tādējādi iegūtu vairākus miljonus eiro, tomēr valdību veidojošie politiķi šo ideju ļoti ātri atmeta, jo sacēlās pamatīga sašutuma vētra. Par to kā būs šoreiz ir grūti spriest, taču lēmuma pieņemšana nebūs viegla. Vispirms jau tāpēc, ka medikamentiem Latvijā piemērojamā PVN samazinātā likme jau tāpat ir augstākā Baltijā un pat viena no augstākajām visā ES. Proti, Latvijā tā ir 12%, Igaunijā – 9%, Lietuvā – 5%, bet virknē ES dalībvalstu to likme ir tikai 3 līdz 6%.

Vajag vismaz 80 milj. eiro

«Veselības aprūpei ir vajadzīgs papildus finansējums, jo īpaši ārstu, medicīnas māsu un cita personāla algā, citādāk nebūs Latvijā pie kā vērsties pēc medicīniskās palīdzības,» situācijas nopietnību iezīmē Veselības ministrijas valsts sekretārs, nodokļu eksperts Kārlis Ketners. Viņš arī atzīst, ka attieksme pret PVN medikamentiem nav viennozīmīga, taču «kod kurā pirkstā gribi, visi sāp». «Ja visi iestājās pret PVN pamatlikmes paaugstināšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kā arī pret valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšanu par vienu procenpunktu, tad nezinu citus finanšu avotus, kur pasmelt tik ļoti trūkstošo naudu veselības aprūpei. Ja PVN samazinātās likmes atcelšana medikamentiem ir vienīgais risinājums, kā atrast papildus 80 milj. eiro 2018. gadā mediķu algām, tad, lai arī kā tas nepatiktu, šis ceļš būs jāiet,» teic K. Ketners. «Uz veselības aprūpes iestādēm PVN pamatlikmes piemērošana medikamentiem būtisku ietekmi neatstās, bet tas varētu ietekmēt iedzīvotājus, kuri paši aptiekās pērk preparātus, kas neietilpst kompensējamo sarakstā, turklāt tas noteikti ietekmēs bezrecepšu preparātus,» prognozē K. Ketners.

Uzmanīgi ar uguni

«Atceļot zālēm piemēroto samazināto PVN likmi, tiktu radīts būtisks apgrūtinājums patērētājiem, jo medikamentu cenas pieaugtu. Ja zāles paliktu dārgākas, bet iedzīvotāju pirktspēja nepalielinātos, farmācijas tirgus pieaugums pārdotajās vienībās varētu apstāties vai arī pat būtu sagaidāms neliels tā kritums,» vērtē AS Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Viņš norāda, ka medikamentu patēriņa mazināšanās ne tik daudz ietekmētu Olainfarm, kura realizācija vietējā tirgū, salīdzinot ar eksporta apjomiem, ir neliela, cik meitasuzņēmumu Latvijas aptieka ar 68 aptiekām Latvijā. Konkurence farmācijas mazumtirdzniecībā Latvijā arvien pieaugtu. «Ir saprotami centieni lāpīt nodokļu reformas rezultātā gaidāmos ienākumu robus valsts budžetā, tomēr uzskatām, ka veselības aprūpe un ar to saistītās jomas ir pēdējā, uz kuras rēķina tas būtu jādara,» tā S. Lapiņš.

Vajag diskusiju

Vairāki aptaujātie arī uzskata, ka jautājumu par PVN likmes apmēru medikamentiem vajadzētu plaši izdiskutēt visu iesaistīto pušu speciālistu lokā. Tajā būtu jāiesaista ne tikai Veselības un Finanšu ministrijas, bet arī veselības aprūpes iestāžu, (gan valsts, gan pašvaldību, gan privātuzņēmumu), medikamentu tirdzniecības un medikamentu ražotāju eksperti. Ideju par šādas diskusijas nepieciešamību arī atbalsta Veselības ministrija. Atbildīgā ministrija vērš uzmanību, ka, medikamentiem piemērojot standarta PVN likmi (21%), tiktu radīta negatīva ietekme uz kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksas budžetu, radot deficītu 9,8 milj. eiro apmērā (aprēķiniem par pamatu ņemot 2017. gada 23. martā Ministru Kabinetā apstiprināto budžeta bāzi 2018., 2019. un 2020. gadam). Medikamentiem piemērojot PVN standarta likmi, būtu nepieciešams veikt kompensējošus pasākumus. Tāpat jāņem vērā, ka medikamentu cenu pieaugums radīs negatīvu ietekmi arī uz slimnīcu budžetiem, kā arī sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs, kurās ir medicīnas kabineti. Līdz ar to medikamentu cenu pieaugums paaugstinātu arī sociālās aprūpes institūciju, kā arī izglītības iestāžu izmaksas, atzīst Veselības ministrija un turpina – PVN samazinātās likmes pārskatīšana ir rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar iespējamajiem kompensējošajiem mehānismiem, it īpaši veselības nozarē.

Kā rāda statistikas dati, pacientu skaitam, kam ir nepieciešami medikamenti hronisku slimību ārstēšanai, ir pieaugoša tendence. «No vienas puses, samazinātā PVN atcelšana zālēm Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu ietekmētu negatīvi, jo, zāļu cenai pieaugot par 9%, ievērojami pieaugtu slimnīcas izdevumi par medikamentiem, ko tā iepērk,» piekrīt arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa. Pērn ar samazināto PVN likmi slimnīca iegādājās medicīnas preces 23 milj. eiro apmērā. No šīs summas 2,76 milj. eiro veidoja PVN, taču pēc plānotajiem grozījumiem PVN būtu par 2,07 milj. eiro lielāks. «No otras puses, ja skatās plašāk, samazinātā PVN atcelšana zālēm gala rezultātā varētu Austrumu slimnīcai nākt par labu, jo līdz ar PVN pieaugumu ievērojami pieaugtu valsts ieņēmumi un rastos iespēja lielāku finansējumu novirzīt veselības aprūpei. Ja Austrumu slimnīcai tiktu novirzīti par minētajiem zaudējumiem lielāki papildu līdzekļi, kas izmantojami mediķu atalgojuma paaugstināšanai, slimnīcas darbības uzlabošanai un citiem būtiskiem mērķiem, slimnīca no tā, protams, tikai iegūtu,» saka slimnīcas pārstāve.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis nevar atbildēt uz jautājumu, vai nepieciešams atcelt samazināto PVN likmi medikamentiem, jo par šo ideju vēl neesot bijušas diskusijas.