Papildus finansējums alergoloģijā neko būtisku nemainītu; terapija piedzīvo progresu līdztekus saslimšanu skaita straujajam kāpumam

Alerģija

Materiālais aspekts nav šķērslis alergoloģijas plašākai ieviešanai, akcentē SIA Medicīniskās sabiedrības Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs dibinātājs un īpašnieks, alergologs Verners Lozovskis. Latvijā pašreiz ir aptuveni 24 sertificēti alergologi, kas mazai valstij varētu būt gana. Ņemot vērā, ka ne vien pie mums, bet arī citur pasaulē izjūt alergologu deficītu, kā arī augsto alerģisko slimību prevalenci, Pasaules alerģijas organizācija ir nākusi klajā ar iniciatīvu alerģijas slimniekus aprūpēt trīs līmeņos, kur pirmajā ir ģimenes ārsti, otrajā – nozaru speciālisti un tikai trešajā – alergologi, pie kā vēršas, ja pirmajos netiek galā. Šo trīs līmeņu koncepciju Latvijā atbalsta arī Latvijas Alergologu asociācija un Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrība.

Lavīnveidīgs pieaugums

Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs no viena ārsta alergologa 1996. gadā izaudzis līdz deviņiem; katru dienu strādā vismaz trīs ārsti, vienā pieņemšanā pie viņiem vēršas 20–25 pacienti. Tātad minimālais apjoms ir liels – 60 pacientu dienā.

«Konkurence pastāv, jo ir vēl citi tamlīdzīgi centri, arī individuāli praktizējoši ārsti poliklīnikās, bet pagaidām neviens alergologs neizjūt pacientu trūkumu, jo slimnieku ir daudz. Pēdējas desmitgadēs krasi palielinās alerģijas pacientu skaits visā pasaulē. Vienas cilvēka paaudzes laikā alerģisko saslimšanu skaits pieaug divdesmitkārtīgi, salīdzinot ar 30 gadu vecu pagātni. Un tā nav tikai ģenētiska nosliece. Lielā mērā pie vainas ir arī dzīves apstākļi, vides krasās izmaiņas, ko saucam par Rietumu dzīves stilu jeb industriālās attīstības revolūciju, un tā diktē lavīnveidīgo alerģisko slimību pieaugumu,» klāsta V. Lozovskis. Tas arī ir iemesls, kāpēc viņa vadītajam centram nav vajadzīga reklāma. «Labākā reklāma ir ārstu darbs.» Centrā pēc palīdzības atkārtoti vēršas ne vien pirmie pacienti, bet arī viņu pēcnācēji. No visas republikas ārstēties brauc kā pieaugušie, tā bērni, jo centrā praktizē arī alergologi ar pediatra – alergologa diplomu. Līdz ar to rindā pie ārstiem ir jāgaida 2–6 nedēļas atkarība no gadalaika, kaut arī valsts neierobežo ar kvotām. Proti, valsts pērk pakalpojumu. «Citādi nevarētu izdzīvot, jo daudzi pacienti nav maksātspējīgi. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu konsultācija pie speciālista ar visiem izmeklējumiem slimniekam maksā tikai 4.27 eiro, kas ir pacienta iemaksa. Šādu pacientu ir apmēram puse no kopskaita. Situācija ir normāla, kopumā uzņēmums strādā ar peļņu,» komentē V. Lozovskis. Varētu pieņemt arī vairāk cilvēku, bet trūkst speciālistu, tālab centra attīstības plānā ietilpst piepulcināt vismaz vēl vienu ārstu alergologu.

Testi nav dārgi

Aprīkojums nozarē nav dārgs un, salīdzinot ar daudzām citām sfērām, nav nepieciešamas tik vērienīgas investīcijas. Lai noteiktu vainīgo alergēnu, pilnībā pietiek ar ādas alergoloģiskajiem testiem vai plaušu funkcionālo diagnostiku, jo daudz pacientu ir ar astmu. Vajadzīgā aparatūra ir spirogrāfi un provokācijas iekārtas. «Pērn iegādājāmies vienu par 6000 eiro. Šie modeļi nenoveco, tie var kalpot arī 15 gadus. Ar provokācijas metodi, piemēram, uz aizdomu pamata par alerģiju no kaķa spalvām pacientam iepilina degunā atšķaidītu attiecīgā alergēna ekstraktu un veic deguna izelpas plūsmas datoranalīzi. Vēl viena nepieciešamā iekārta – rinomanometrs centrā iegādāts par 4000 eiro,» teic V. Lozovskis. Testi nav dārgi. Ādas dūriena raudze ar vienu alergēnu maksā 5.50 eiro, bet par katru nākamo alergēnu jāpiemaksā – 2.50 eiro.

Tai pašā laikā alergoloģija attīstās ar jaunām izmeklēšanas metodēm. Pie durvīm klauvē molekulārā diagnostika, par ko citviet Eiropā uzzināja pirms aptuveni pieciem gadiem.

«Revolūcija tā nav, bet precīzāka diagnostika un ārstēšana gan. Latvijā metode varētu tikt ieviesta šogad. No alergologu puses arī te nav nepieciešams finansiāls ieguldījums, vien interese un pieredzes uzkrāšana, jo izmeklējumus nodrošinās laboratorijas,» norāda V. Lozovskis. Tuvākajos gados parādīsies arī jaunas vakcīnas, kas balstītas uz molekulārajiem alergēniem. Tas ir ceļš, kurp alegroloģija virzās. Tomēr arī ar pašreizējām metodēm var sasniegt teju tikpat efektīvu ārstēšanu.

V. Lozovskis uzsver: ja ir alerģija pēc bites, lapsenes, sirseņa vai kamenes dzēliena, jāizmanto pašreiz pieejamās vakcīnas. Tās, pielietojot vairākus gadus, var šo jūtību pilnībā neitralizēt. Šobrīd šīs vakcīnas maksā 860 eiro gadā, bet ārsts cer, ka drīzumā pēc pārtraukuma atgriezīsies franču ražojums par 300 eiro gadā. Latvijas Alergologu asociācija, cerot uz pozitīvu rezultātu, jau sagatavojusi pamatotu iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam ar lūgumu rast iespēju šos ārstēšanas izdevumus kompensēt no valsts līdzekļiem.

Ir arī vakcīnas pret citiem alergēniem, piemēram, ziedputekšņiem. Parasti nepieciešama viena injekcija mēnesī 3–5 gadus, un pacienti kļūst mazjūtīgi vai pat nereaģē uz konkrēto alergēnu.

Ielikta šūpulī

Alerģijas diagnostikā un ārstēšanā ir vairāki soļi. Kā prioritāro V. Lozovskis min anamnēzi jeb pacienta iztaujāšanu par sūdzībām. Alerģiju vairumā gadījumu viegli atpazīt. Tās galvenās izpausmes ir astma, iesnas, ekzēma. Pirmais ir novērst kontaktu ar alergēnu, ja tas ir iespējams. Ja ne, seko ārstēšana, tostarp medikamentozā terapija. Astmas terapiju 75% apmērā galvenajiem medikamentiem kompensē valsts, bet bērniem līdz 18 gadiem medikamentus cīņai ar astmu un ekzēmu valsts apmaksā 100% apmērā. Pagaidām vakcīnas gan valsts nesedz. Kopumā ārsts akcentē nesamērīgi augstās medikamentu cenas, kas ietekmē arī valsts budžetu, runājot par kompensējamajām zālēm. Viņaprāt, līdzēt varētu kāds valsts organizēts audits, lai vairāk noregulētu cenu atbilstību zāļu pašizmaksai un Latvijas iedzīvotāju maksātspējai. Alerģija vairums gadījumu sākās agrā bērnībā, un lielākoties tā ir slimība uz mūžu. Tās pamatā ir ģenētiskā nosliece jeb iedzimtība, tālab V. Lozovskis aicina visus vecākus novērtēt savu bērnu alerģiskos riskus. Ja vecākiem nav alerģiju, tad bērns ar to sasirgst 10–15% gadījumu, ja viens no vecākiem slimo, tad 25%, bet, ja abi – 60. Ja bērnam ir alerģija, gudri pārdomāt, kādā profesijā viņam būtu pareizāk veidot savu karjeru.