veselība Lai gan budžeta palielinājums nopietnu slimību ārstēšanai valstij ilgtermiņā izmaksātu lētāk, finansējums, piemēram, C hepatīta ārstēšanai, bija samazināts

Finanšu ministrijas dati liecina, ka pēdējos gados strauji pieaudzis izsniegto slimības lapu skaits un izmaksāto pabalstu apmēri. Tā iespējamie iemesli varētu būt vairāki, tostarp pabalsta griestu atcelšana, algu pieaugums valstī, kā arī sabiedrības veselības pasliktināšanās. Tāpat, kā DB jau rakstīja (22.04.2016.), ar Centrālās statistikas pārvaldes datu palīdzību aprēķināms, ka 2015. gadā kopumā slimības pabalstos izmaksāti 172 milj.eiro, bet 2014. gadā – 132,13 milj.eiro. Gadu iepriekš vēl mazāk – 131,44 milj. eiro. Lielākā daļa no izmaksātajiem pabalstiem ir par darbnespējas lapu B (par slimības laiku no darbnespējas vienpadsmitās dienas un par slima bērna kopšanu no pirmās dienas), kas nozīmē, ka izmaksātie līdzekļi tiek segti no valsts budžeta. 2015. gadā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstos izmaksājusi 117,02 milj.eiro, bet 2014. gadā 84,93 milj. eiro. Pēc VSAA aplēsēm, 2015. gadā kopējais apmaksāto slimības dienu skaits sasniedzis gandrīz 7 milj. dienu.

Ierobežota darbspēja

Darba kavēšana slimības dēļ nes lielus zaudējumus gan darba devējiem, gan valstij. Ne Labklājības, ne Veselības ministrija slimības lapu skaita pieaugumā neko dīvainu un aizdomīgu nesaskata. Lai gan preventīvie pasākumi un budžeta palielināšana dažādu slimību ārstēšanā valstij ilgtermiņā izmaksātu lētāk, budžets tam tiek palielināts nelabprāt. Tā, piemēram, C hepatīta ārstēšanai 2017. gadā valsts bija plānojusi tērēt ievērojami mazāk naudas nekā 2016. gadā, pat zinot, ka arī pagājušajā gadā līdzekļu pietrūka pat tiem pacientiem, kuriem bija veidojušies smagi aknu bojājumi. 2017. gadā bija plānots nodrošināt ārstēšanu vien 190 pacientiem, jo budžetā finansējums hepatīta ārstēšanai bija samazināts par 1,5 milj. eiro salīdzinājumā ar 2016. gadu.

Tai pašā laikā pēdējos gados Latvijā arvien pieaug arī C hepatīta pacientu skaits, un šobrīd valstī ar šo slimību jau slimo apmēram 2% iedzīvotāju. Daudzos C hepatīta saslimšanas gadījumos cilvēkiem ir ierobežota darbspēja, kas nozīmē, ka viņi nevar pilnvērtīgi strādāt un ir spiesti kavēt darbu.

Skaits pieaug

Nepiemēroti zemā finansējuma un vecās paaudzes zāļu neefektivitātes dēļ C hepatītu izārstēt izdodas vien nelielai daļai cilvēku. 2015. gadā C hepatīta ārstēšanai Latvijā izlietoja 1,9 milj. eiro, bet 2016. gadā – 6,6 milj. eiro, no kuriem 2,2 milj. eiro atvēlēti jaunās un efektīvās bezinterferona terapijas nodrošināšanai.

Bezinterferona terapijas efektivitāte ir 99%. Ar to Latvijā tiek ārstēti tikai pacienti ar aknu fibrozi trešajā un ceturtajā stadijā, savukārt tiem, kuri inficējušies nesen, var nākties gaidīt pat piecus gadus un ilgāk. Šajā laikā daudzi C hepatīta pacienti nav spējīgi strādāt, tāpēc saņem no valsts slimības pabalstus, tādējādi ievērojami palielinot izsniegto slimības lapu skaitu.

2017. gada februārī C hepatīta ārstēšanai ar bezinterferona terapiju valdība piešķīrusi papildu 5,5 milj. eiro. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, 2017. gadā tiks apmaksāta 393 C hepatīta pacientu ārstēšana, tomēr arī tas nav pietiekami. Atbilstoši reģistra datiem, 2016. gadā ārstniecības personu redzeslokā nonāca 1244 hepatīta pacienti, no kuriem 228 tika diagnosticēta aknu fibroze ceturtajā stadijā, bet 426 personām - aknu fibroze trešajā stadijā. Neārstējot šos pacientus, pāris gadu laikā viņiem tiks diagnosticēta aknu ciroze.

Ik gadu no jauna atklāto C hepatīta pacientu skaits Latvijā pieaug par aptuveni 5%. C hepatīts ir viena no bīstamākajām ārstējamajām slimībām pasaulē, ar to Latvijā slimo ap 50 tūkst. cilvēku. Statistikas dati liecina, ka Latvijā C hepatīts ir ļoti izplatīta veselības problēma un inficēšanās risks joprojām ir relatīvi augsts pat cilvēkiem, kuri nepieder riska grupai. Lai samazinātu kopējo inficēto skaitu un inficēšanās riskus sabiedrībā, ir svarīgi preventīvi ieguldīt līdzekļus slimības apkarošanā.

C hepatīts ir aknu saslimšana, ko izraisa C hepatīta vīruss. Nokļūstot asinsritē, tas inficē aknu šūnas, nākotnē radot nopietnus aknu bojājumus. Tāpat slimība var izraisīt aknu cirozi un pat vēzi. Ar C hepatītu inficēties var ikviens, taču tā ir pilnīgi ārstējama slimība, un izārstēšanās rezultātā tiek novērsti citu cilvēku inficēšanas riski.