veselības aprūpe Atsevišķos lauku apvidos farmaceitiskās aprūpes uzlabojumi būtu pieļaujami arī no pašvaldību puses, taču tas neattiecas uz Rīgas piesātināto tirgu, kur «palīdzīgu roku» sola sniegt pašreizējais pilsētas mērs

Pašvaldību iesaistīšanās farmaceitiskās aprūpes pieejamības nodrošināšanā Sējas, Riebiņu, Vārkavas vai vēl kādā no deviņiem Latvijas novadiem, kuros pašlaik nav nevienas aptiekas, būtu apsveicama, taču tas it nemaz neattiecas uz Rīgu, kur jau patlaban pēc izvietojuma kritērijiem aptieku skaits divas reizes pārsniedz normu, uzsver Latvijas Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens. Galvaspilsētā ir teju 300 aptieku. Tam piekrīt arī Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, sakot, ka Latvijā uz 100 tūkst. iedzīvotāju ir vairāk aptieku nekā vidēji ES valstīs. Tomēr pie mums ir arī teritorijas (lauku apvidos), kur farmaceitiskās aprūpes pieejamību ir iespējams uzlabot. Un te jāsaka, ka normatīvie akti paredz pašvaldībām, kuru teritorijās aptiekas fiziski nav pieejamas, iespējas iesaistīties farmaceitiskās aprūpes pieejamības nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem. Te varētu būt runa arī par 19 novadiem, kuros ir tikai pa vienai aptiekai, taču vēlreiz – neba par Rīgu, kur arī diennakts aptieku pietiek. «Vai tik pārsātināts tirgus vēl jāpapildina ar pašvaldības aptiekām, maz ticams,» spriež J. Lībķens. Tomēr partijas Saskaņa un Gods kalpot Rīgai nāca klajā ar solījumu veidot municipālās aptiekas pie pašvaldības ārstniecības iestādēm, un tajās medikamenti būšot iegādājami ar minimālu uzcenojumu. Šo paziņojumu visi DB aptaujātie eksperti vairāk uztver kā nenopietnu priekšvēlēšanu retoriku mundiera spodrināšanai, jo nav skaidri vairāki būtiski jautājumi, ieskaitot finanšu modeli; kas segtu aptieku zaudējumus?

Uz iedzīvotāju rēķina

Kā zināms, Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropas Savienībā, rūpējoties par vienmērīgu aptieku izvietojumu un drošu farmaceitisko darbību, valsts stingri regulē aptieku darbību. «Kā Rīgas pašvaldība plāno šo pakalpojumu nodrošināt lētāk?» neizpratnē ir J. Lībķens. Viņš turpina: «Jāatceras, ka zāļu cenas regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi. Ir zāļu ražotāja cena, kam drīkst uzlikt noteiktus piecenojumus, un tas jau tāpat ir mazs. No tā jāsamaksā farmaceitam alga, jāsedz komunālie maksājumi utt. Kā to visu pašvaldība var izdarīt lētāk? Tikai un vienīgi uz iedzīvotāju rēķina, ar lielām pašvaldības dotācijām.»

Vēl jāpiebilst, ka arī Rīgas pašvaldībai piederošos veselības centros jau ir pa aptiekai, un nav skaidrs, vai tām vajadzētu sākt gaidīt aicinājumu pamest telpas.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau ilgstoši norāda uz to, ka pašvaldībām nevajag un tās nedrīkst iesaistīties komercdarbībā, ja privātais sektors nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus un preces, respektīvi, neveidojas tirgus nepilnība, pasvītro LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. Rīgas domes pašreizējās vadības ierosinājumi organizācijai ir pilnībā nesaprotami un nepieņemami, un tā ir negodprātīga komercprakse, izlietojot nodokļu maksātāju naudu neatbilstoši to iekasēšanas mērķiem un kropļojot konkurenci.

Gadiem «grēko»

Savs sakāmais ir arī Konkurences padomei. Tās priekšsēdētājai Skaidrītei Ābramai ir tieša atbilde uz DB jautājumu: «Nē, Rīgas pašvaldībai nav nepieciešamības iesaistīties zāļu mazumtirdzniecības tirgū. Tā būtu klaja konkurences kropļošana, turklāt kritiku neiztur arī solījums medikamentus tirgot par zemākām cenām. Izskatās, ka pašvaldība nepārzina farmācija nozares regulējumu un reālo situāciju.» Tālab Konkurences padome ir pret šādas ieceres īstenošanu, taču iestādei ir ierobežotas iespējas vērsties pret valsts un pašvaldību konkurenci ierobežojošiem lēmumiem. Tā var tikai sniegt rekomendējošus atzinumus, ko var arī neņemt vērā. Un te S. Ābrama ar nožēlu atzīst, ka Latvijas lielākā pašvaldība ir rekordiste šādu lēmumu pieņemšanā un iestādes atzinumu vērā neņemšanā. Savukārt LTRK valdes locekle K. Zariņa piebilst, ka Rīgas dome jau gadiem «grēko» ar pārāk plašu iesaistīšanos komercdarbībā, ražojot gan ūdeni pudelēs, gan nodrošinot tādus pakalpojumus, ko veiksmīgi un daudz efektīvāk varētu veikt privātie uzņēmēji.

S. Ābrama rezumē, ka kopumā publisku personu – valsts un pašvaldību – nepamatota iesaiste komercdarbībā un attiecīgi tam ļoti bieži sekojošie konkurences kropļojumi kļūst par aizvien nozīmīgāku konkurences tiesību problemātiku. Lai KP varētu pret to vērsties efektīvāk, pašlaik MK tiek izskatīti grozījumi Konkurences likumā. Tomēr ārkārtīgi lielās pašvaldību pretestības dēļ to pieņemšana tiek kavēta. Tajā pašā laikā šāds regulējums ir norma jau vairākās valstīs, tostarp tepat kaimiņos – Lietuvā.

Nesatricināma pārliecība

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs visiem pretargumentiem turas pretī un DB pamato savu ieceri. Proti, atbilstoši likumam, pašvaldībai ir tiesības atvērt municipālās aptiekas, it īpaši, ja tās darbojas kopā ar pašvaldības medicīnas iestādi. «Mums nav plānu atvērt aptiekas visā pilsētā, bet tās būs Rīgas 1. slimnīcā, 2. slimnīcā, Dzemdību namā un tajās poliklīnikās, kas pieder Rīgas domei. Pirmām kārtām, šādas aptiekas ir nepieciešamas pensionāriem un ģimenēm ar bērniem – tām grupām, kurām nav viegla sociālā situācija, nodrošinot zāļu pieejamību tieši mazāk aizsargātākajai sabiedrības daļai. Runājot par konkurenci, ka Rīgā ir gana daudz aptieku un tajās ir pārstāvētas visas medikamentu grupas augstā kvalitātē – tas viss, protams, ir pareizi. Tikai cilvēkiem pietrūkst naudas, lai nepieciešamo nopirktu. Ņemot vērā, cik daudz runāts par to, ka Latvijā farmācijas tirgū pastāv savstarpējas vienošanās, ir acīmredzami, ka konkurences uzraugi netiek galā ar šo problēmu. Mēs redzam, ka analoģiskas zāles, piemēram, Vācijā, maksā mazāk nekā Latvijā. Municipālās aptiekas varēs nodrošināt pašus svarīgākos un nepieciešamākos medikamentus ar minimālu uzcenojumu. Uzskatu arī, ka mūsu pietiekoši skaļais paziņojums par to, ka veidosim pašvaldības aptiekas, apturēja valdības plānu palielināt PVN medikamentiem. Tādējādi viedokļu līmenī mums jau izdevās apstādināt absolūti murgainus plānus, ko piedāvāja valdība – vēl palielināt cenu medikamentiem. Tas nozīmē, ka mūsu risinājums, kur aptiekās ir minimāls uzcenojums, ir nepieciešams, un pašvaldībai piederošas aptiekas Rīgā parādīsies jau tuvākajā nākotnē,» tā N. Ušakovs.

Kā DB jau rakstīja (18.04.2017.), jaunās nodokļu stratēģijas ietvaros bija paredzēts izskatīt iespēju par samazinātās PVN likmes 12% apmērā atcelšanu medikamentiem. Šī ideja tika vērtēta kā kompensējošs pasākums iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai un ar šo nodokli neapliekamā minimuma palielināšanai. Taču premjers Māris Kučinskis pēc koalīcijas partneru sēdes informēja, ka turpmāk netiks skatīts jautājums par samazinātā PVN atcelšanu medikamentiem, bet gan nāksies meklēt citu risinājumu veselības nozares finansēšanai.