Mediķi cenšas apgāzt mītu, ka vakcinācija ir tikai bizness, un aicina par kolektīva veselību profilaktiski domāt arī darba devējus

Veselība

«Ja vienā svaru kausā liekam vakcināciju, bet otrā papildus izdevumus slimību ārstēšanai un seku novēršanai, kas varētu kaitēt valsts, darba vietu un pašu mājsaimniecību budžetam, cipari ir nesalīdzināmi. Nenoliedzami viss, ko izmantojam, ir biznesā saražots. Vakcīnas ražošanā ieguldīta liela nauda un laiks pat 10 gadu garuma, tālab skaidrs, ka to par brīvu neviens nedalīs,» atspēkojot mītu par vakcināciju kā biznesa interesēm, DB teic Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Skeptiķu grupas

Vakcinācijas kalendārā ietvertas 14 infekcijas slimības, pret ko valsts apmaksātas vakcīnas var saņemt bērni līdz 18 gadu vecumam. Vakcinācijas kalendāra ietvaros potes saņem ap 90% valsts iedzīvotāju, tomēr ir arī skeptiķu grupas, kas uzskata, ka vakcīnas nav drošas, risks pārsniedz ieguvumu, vakcinēties nav ērti, kā arī neredz vajadzību to darīt. Mediķi tam iebilst. Infektoloģe un Rīgas Stradiņa Universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna ir pārliecināta, ka vakcinācija ir lielākais veselības aprūpes sistēmas sasniegums un te būtu nepieciešama sabiedrības apmācība līdzīga kā šoferu kursi.

Viņai pievienojas arī BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska, minot ASV piemēru, kur vecākiem jāiziet speciāla apmācība, ja viņi atsakās vakcinēt savus bērnus. Mediķi ir pārliecināti, ka izglītotībai ir vislielākā nozīme, un te primāri talkā jānāk ģimenes ārstiem, kuri ir pirmavots informācijā par vakcīnām, liecina aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas paradumiem, kas speciālistu lokā tika diskutēti Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Imunizācijas nedēļas ietvaros.

MK noteikumi regulē, ja vakcinējamā persona atsakās no vakcinācijas, ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot minētajai personai attiecīgā profilakses pasākuma nozīmi individuālās un sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja vakcinējamā persona nemaina savu lēmumu, ārstniecības persona rakstiski noformē atteikumu un vakcinējamā persona to paraksta.

Arodslimību riski

Atsevišķu profesiju pārstāvjiem ir tiesības sagaidīt iniciatīvu no sava darba devēja. J. Perevoščikovs uzsver, ka darba devējiem ir pienākums pret darbiniekiem attiecībā uz infekcijas slimībām, kuras varētu klasificēt kā arodsaslimšanas. Te galvenā problēma ir B hepatīts, kas ir liels risks veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem. Otra grupa ir ērču encefalīts mežstrādniekiem u.c. Trakumsērga ir mazāk aktuāla, taču ar to var saslimt veterināri un laboratoriju darbinieki. Un visbeidzot - dzeltenais drudzis. Tā gan Latvijā nav, bet, piemēram, kuģu ekipāžu locekļiem vajadzētu būt vakcinētiem, ja darba pienākumu pildīšanas nolūkā jādodas uz Centrālāfrikas un Dienvidamerikas teritorijām. Tiesa, jebkura vakcinācija ir brīvprātīga izvēle. Te mediķiem arī jāpasmaida, ka nereti par vakcīnu pret eksotiskajiem zikas un ebolas vīrusiem interese ir lielāka nekā pret pašmāju gripu, taču viņi mierina, ka pirmie divi ir nesalīdzināmi mazāk mums bīstami savas izplatības dēļ, kā arī tādas vakcīnas nav pieejamas. Kopumā vakcināciju skaits valstī pieaug. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, par 49% pieaudzis cilvēku skaits, kas vakcinējas pret difteriju, Rīgā – pat par 75%. Arī pret gripu vakcinācija pieaugusi par 50-60%. Tai pašā laikā samazinās vakcīnregulējamo slimību skaits, piemēram, ar rotavīrusa infekciju 2015. gadā slimoja 2349 bērni vecumā no 0 līdz 6 gadiem, bet pērn – 1115. Savukārt difterijas gadījumu skaits 2016. gadā bija 6, un tas ir mazākais, ko rāda dati, sākot no 2012. gada.