Nozares tirgus mainīsies, un atsevišķām viesnīcām tas būs pārbaudījumu laiks, intervijā DB norāda viesnīcu operatora SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna

viesnīcu bizness

Viesnīcu skaita ziņā operējat ar lielāko Latvijas naktsmītņu tīklu, kam populārākais zīmols ir Wellton, un ir arī Rixwell. Cik liels tas ir un kādi ir attīstības plāni?

Kopumā Latvijā tās ir 11 viesnīcas, no kurām 10 atrodas Rīgā, bet viena Bauskā. Arī viena Tallinas viesnīca ir saistīta ar mums. No 1. aprīļa pārņēmām vēl vienu viesnīcu, kas nu jau sanāk vienpadsmitā Rīgā, un tā atrodas Tirgoņu ielā 9, bijusī Kolonna Hotel Rīga. Tagad – ar nosaukumu Rixwell Domus hotel. Nākotnē sadarbībā ar partneriem operēsim ar vēl septiņām viesnīcām, līgumi ir parakstīti. Trīs no tām būs pieczvaigžņu. Viena neliela, ekskluzīva boutique pieczvaigžņu viesnīca jau tiek celta Kungu ielā. Tāpat būvdarbi notiek trīs ielu stūrī – 11. novembra krastmalā, Minsterejas ielā, Mārstaļu ielā. Tur būs visai liela viesnīca. Ap 250 numuriem, restorānu augšējā stāvā, ar skatu uz Daugavu, pilnvērtīgu SPA kompleksu. Tuvākajos trīs gados atvērsies trīs no minētajām septiņām viesnīcām. Svarīgi saprast, ka esam operators. Tā var būt gan jau esoša viesnīca vai jauns attīstības projekts, kur tālāk nodrošinām operatīvo saimniecisko darbību. Kā galveno mērķi esam izvirzījuši nokļūšanu arī citos tirgos. Ļoti interesants un pievilcīgs tirgus ir Tallinā. Sadarbībā ar investoriem skatāmies arī uz Lietuvas pusi. Plāni ir attīstīties Eiropā un vēlāk visā pasaulē. Uzskatu, ka mums jau ir veiksmīgs starts.

Wellton zīmola piecu zvaigžņu viesnīcai Kungu ielā paredzēti seši stāvi ar 28 numuriem. Cik lielas investīcijas tai paredzētas un, kad plānota atklāšana?

Tur būs arī neliels SPA ar atpūtas zonu, augstas klases restorāns. To plānots atvērt 2018. gadā, tāpat kā jau minēto viesnīcu 11. novembra krastmalā. Tai būs divi korpusi, no kuriem viens – četrzvaigžņu, bet otrs paaugstināta komforta. Starp citu, līdz šim mums vēl neviena viesnīca nav bijusi pieczvaigžņu. Kungu ielā būs jauna pieredze un izaicinājums. Lielākoties tīklā ir četrzvaigžņu viesnīcas, bet pēdējo pāris gadu laikā sākām operēt arī trīszvaigžņu. Kopējās investīcijas Kungu ielas viesnīcā ir līdz 6 milj. eiro, bet krastmalā – 22 milj. eiro.

Kur tiek gūti līdzekļi investīcijām? Vai bankas ir ieinteresētas finansēt viesnīcu projektus?

Mēs tikai konsultējam investoru/īpašnieku, lai noslēgumā viesnīca sniegtu vislielāko rentabilitāti, lai tas būtu veiksmīgs projekts. Patlaban visas viesnīcas strādā ar peļņu. Citādi jau mūsu pakalpojumus neizmantotu.

SIA Mogotel valdes loceklis ir līdzīpašnieks dažos no projektiem. Pārējie ir dažādi investori. Viesnīcu īpašniekiem lielākoties ir jāpiesaista bankas finansējums. Mūsu viesnīcu projektiem liels sadarbības partneris ir AS ABLV Bank. Šajā biznesā esam vairāk nekā 15 gadus, līdz ar to atdeve ir zināma. Protams, bankas arī pēta līgumus, tirgu, īpašnieka datus, tendences. Kā zināms, Rīgā arī bez mums ir vairāki attīstības projekti, tāpēc bieži vien viens no pamatjautājumiem ir, vai nebaidāmies no konkurences.

Un kā konkurēt tik piesātinātā tirgū?

Pirmkārt, jaunie projekti būs konkurētspējīgas viesnīcas ar visām jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām. Savukārt jau pašreiz atvērtās naktsmītnes atrodas ekskluzīvās vietās. Līdz ar to no konkurences nebaidāmies, jūtamies droši, jo tūristu skaits pa gadiem dažādi, tomēr kopumā aug. Arī šis gads izskatās labi. Liela priekšrocība ir arī SPA, ar ko aprīkotas viesnīcas Vecrīgā četrzvaigžņu segmentā. Un īpašu uzmanību pievēršam klientu apmierinātībai, jo augstas konkurences apstākļos līdzīgiem produktiem par līdzīgu cenu nākamais izvēles kritērijs ir atsauksmes jeb viesnīcu vērtējums. Piemēram, pēc populārākā atsauksmju kanāla Eiropā Trip Advisor Wellton viesnīcas atrodas topa augšgalā. Augsts vērtējums arī dod to pārliecību par savu darbību.

Vai esat plānojuši arī kaut kā īpaši piestrādāt tūristu piesaistē? Liekat uzsvaru uz esošā tirgus pārdali vai papildus tūristu plūsmas radīšanu?

Lai piesaistītu vairāk klientu, ir sadarbība ar tūrisma aģentūrām, Tūrisma attīstības valsts aģentūru, kur forumos regulāri tiek runāts par to, kādos tirgos reklamēties un piedalīties. Aktīvi darbojamies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā (LVRA), piedalāmies izstādēs.

Varbūt Latvijas simtgades pasākumi dos zināmu artavu viesnīcu noslogojumā?

Pasākumi noteikti to iespaido. Piemēram, šogad Latvijā būs Eiropas koru olimpiāde, kad noteikti būs liels cilvēku pieplūdums. Līdzīgi, kā tas bija 2014. gadā, kad Rīgā norisinājās Pasaules koru olimpiāde divu nedēļu garumā, un tas viesnīcām bija ļoti veiksmīgs periods. Ietekmē arī sporta u.c. pasākumi. Taču ir arī citādi periodi, piemēram, pērn oktobrī Rīgā bija vairākas lielas dažādu uzņēmumu konferences, kas arī ar plusa zīmi koriģēja tūristu plūsmu.

Kā kopumā vērtējat viesnīcu noslogojumu, vai ir izteikta sezonalitāte?

Rīgā ir sezonalitāte, bet mēs savā tīklā sekmīgi strādājam pie augsta noslogojuma arī ziemā. Protams, sezonalitāte izpaužas vidējā cenā, kas vasarā ir krietni augstāka nekā aukstajos mēnešos. Ar elastīgu cenu politiku, labu atrašanās vietu, papildus servisu nodrošinām visai augstu noslogojumu visu gadu. Vēlreiz jāpiemin augstās atsauksmes un vērtējums, uz ko apzināti tiecāmies īpaši pērn, zinot, ka salīdzinājumā ar gadu iepriekš valstī nav paredzēti daudz lielu pasākumu. Lai noturētu cenu, ir jānotur arī līmenis un viesu ērtībām jādod vairāk.

Un kādas ir viesnīcu cenas Latvijā Jūsu skatījumā?

Eiropas līmenī mums ir vienas no zemākajām. Ņemot vērā, ka darbojamies arī Tallinā, ļoti aktīvi skatāmies arī turienes izcenojumus, kas krasi atšķiras no Rīgas. Piemēram, pērn Tallinā cenas bija augstākas par 15%. Tajā pašā laikā aizpildījums ir visai līdzīgs. Lai arī tur sezonalitāte ir nedaudz izteiksmīgāka, izteiktas ir arī brīvdienas, kad Tallinu par galamērķi izvēlas somu tūristi. Viņi kopumā veido ap 50% no kopskaita. Attiecībā uz Rīgu nav nevienas valsts, kuras tūristi aizņemtu tik lielu tirgus daļu. Varu vēl pateikt, ka četrzvaigžņu viesnīcas cena par numuriņu Vecrīgā būs tāda pati kā trīszvaigžņu naktsmītnē Tallinas vecpilsētā.

Kā ar reģioniem? Vai turpināt lūkoties arī šajā virzienā?

Tas nekad nav bijis mūsu mērķis. Vairāk esam lielpilsētu viesnīcu operators. Orientējamies, kur varam darīt vislabāk. Teju katru mēnesi nozarē parādās kaut kas jauns, līdz ar to, lai turētos uz viļņa, nepārtraukti sekojam visam līdzi, lai klienti saņemtu labāko. Savukārt reģionos ir vēl izteiktāka sezonalitāte un tūristu plūsma atšķiras. Jā, viesnīcu Bauskā pirms nepilniem pāris gadiem īpašnieks nodeva mums operēšanai. Pirmais gads bija visai smags, bet nu jau izraujamies, pateicoties iegūtajai atpazīstamībai un reklāmai. Jebkurā gadījumā, pirmais, ko darām – veicam aprēķinus. Ja kādā vietā ir investoram vēlamā atdeve no ieguldījuma, tad saruna var turpināties.

Rīgā sācies lepnu viesnīcu birums, gaidām arī uz tādiem nozīmīgiem nozares spēlētājiem kā Grand Hotel Kempinski Riga Aspazijas bulvārī un Hilton Garden Inn Grēcinieku ielā. Taču tūristu plūsmas pieauguma tempi nav tik lieli. Vai maz vajadzīgs galvaspilsētā tik kupls pulks glaunu viesnīcu?

Jāsaka, ka tādas viesnīcas kā pieczvaigžņu Kempinski Rīgā iepriekš nav bijis, līdz ar to tas ir cits segments, kas var piesaistīt jaunu tūristu plūsmu biznesa, konferenču laukā, lielus korporatīvos klientus. Arī minētā mūsu pieczvaigžņu viesnīca Kungu ielā būs atšķirīgai klientu auditorijai. Konkrēti ar savu tīklu nesaredzam konkurenci ar Kempinski, uz ko gan skatāmies ar lielu interesi. Protams, populāru zīmolu ienākšana paģērē tirgus pārdali. Domāju, visai grūti klāsies individuālajām viesnīcām, kam mazākas konkurences priekšrocības. Tīkla trumpis ir ekonomija uz iepirkumiem, kas notiek centralizēti. Principā tādi ir visi stratēģiskie procesi. Tāpat nodrošinām nepārtrauktības principu rezervācijas nodaļā. Un ļoti būtiski ir cross-selling. Proti, ja kādā viesnīcā vietu nav, klientu nepazaudējam. Viņš paliek mūsu tīklā, tikai citā naktsmītnē. Vēl šajā digitalizācijas un automatizācijas laikmetā, ir arī, piemēram, programmas, kas iesaka cenas un analizē tās pat pa datumiem, lai izslēgtu cilvēkresursu kļūdas. Uzņēmumi visā pasaulē attīsta šīs IT tehnoloģijas, un to atsevišķai viesnīcai grūti izdarīt vienai pašai, atšķirībā no tīkla. Programmu pielietošanā intensīvi strādājam arī mēs. Bet tirgus mainīsies, un atsevišķām viesnīcām tas būs pārbaudījumu laiks.

Ir viesnīcu tīkli un arī individuālās tūrisma mītnes. Vai ir aktuāla tendence pirmajiem pārņemt otros savā paspārnē?

Gan mēs, gan citi starptautiski tīkli runā ar esošajām viesnīcām par operēšanu vai franšīzi. Viesnīcu īpašnieki vēršas arī pie mums. Tā notika arī ar pēdējo objektu Tirgoņu ielā 9. Arī tā esam attīstījušies, pārņemot atsevišķas viesnīcas. Taču pēdējo divu gadu laikā kopumā Rīgā izveidotas jaunas viesnīcas, piemēram, Ibis, Mercure un Pullman. Ibis ir parakstījis franšīzi ar bijušo Caravelle, ko varētu saukt par pārņemšanu. Savukārt Park Inn K. Barona ielā un K. Valdemāra ielā ir jaunas viesnīcas. Tomēr, manuprāt, atsevišķu Rīgas viesnīcu pievienošanos kādam tīkla zīmolam par spilgtu tendenci nosaukt nevar.

Jau pieminējāt konferenču segmentu. Cik nozīmīgu lomu jūsu mārketinga kanālos ieņem Rīgas un viesnīcu pozicionēšana biznesa tūrisma segmentā?

Manuprāt, korporatīvā segmenta piesaiste šobrīd viesnīcu nozarē ir viena no top tēmām. Tas nozīmē arī tiešos sadarbības līgumus. Te aktīvi strādājam arī mēs, izvirzot par prioritāti šim gadam paplašināt tiešo korporatīvo klientu skaitu. Pagaidām konferenču segmentā vēl neesam ļoti spēcīgi, jo pietiekami liela sanāksmju (līdz 200 cilvēkiem) telpa ir tikai Rixwell Elefant Hotel, kas darbojas veiksmīgi. Tur paplašinājām arī autostāvvietu. Konkurenti priecājas, ka vismaz konferences Wellton un Rixwell neatņem (smejas – aut.), bet jau tuvākajā nākotnē līdz ar jauniem projektiem tomēr ņemsim nost gan.

Kā kopumā Jūs raksturotu Rīgas naktsmītņu biznesu?

No konkurences viedokļa tas Rīgas vidē ir izaicinošs, un tas ir interesanti. Lielā mērā tirgus te ir jauns, aktīvi attīstījies pēdējā desmitgadē, līdz ar to pieejamas augsta līmeņa viesnīcas ar moderniem produktiem un pakalpojumiem. Ja salīdzina kādu viesnīcu Rīgā ar līdzvērtīgu citā Eiropas pilsētā, kaut vai atsauksmju ziņā šeit tā būtu pārāka. Tas veicina profesionalitāti. Aktīvi jāiegulda darbinieku attīstībā. No likumdošanas viedokļa viss it kā skaidrs. Vienīgās bažas raisa runas, ka jaunās nodokļu stratēģijas ietvaros pastāv iespēja par samazinātās PVN likmes 12% apmērā atcelšanu arī tūrismam. Bet LVRA aktīvi darbojas, lai sagatavotu informāciju, kāpēc to nevajadzētu darīt.

Cik nozīmīgs nozarei ir šis nodokļa atvieglojums?

Pamatkritērijs ir salīdzinājums ar konkurentiem. Lielākie ir kaimiņvalstis. Arī tajās tiek piemērota pazemināta PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem. Igaunijā un Lietuvā tā ir 9%. Paceļot šo likmi Latvijā, mēs zaudēsim konkurētspēju, kas tāpat jau nav pietiekami līdzvērtīga. Un jāņem vērā arī izmitināšanas pakalpojumu vidējo cenu. Tā jau otro gadu nedaudz, bet tomēr krīt, ko sekmē arī aizvien pieaugošais viesnīcu skaits. Līdz ar to tagad nebūtu piemērotākais brīdis celt PVN. Saprotu, ka ministrijām pēc starptautisku organizāciju ieteikumiem ir pienākums pārskatīt pamatojumu pazeminātai PVN likmei tūrismam, bet ceram, ka nozares pārstāvjiem izdosies pārliecināt, ka vismaz pašreiz to mainīt nebūtu labs lēmums.

Vai ir vēl kāds izaicinājums?

Jā, un Eiropā tas jau sen ieguvis aktualitāti. Tas ir saistīts ar darba resursu. Jau pirms ekonomiskās krīzes Latvijā – 2007., 2008. gadā – bija ļoti grūti atrast darbiniekus. Tad nāca labi laiki. Kad atvērām viesnīcu 2009. gadā, istabenes brīvi varējām izvēlēties. Šobrīd atkal viena no aktuālākajām problēmām ir darbinieku piesaiste, kas ir visas nozares jautājums. Ārvalstu studenti, kādu Latvijā ir daudz, būtu gatavi strādāt arī par trauku mazgātājiem vai brokastu viesmīļiem, bet viņiem ir ierobežojumi valstiskā līmenī, piemēram, saistībā ar valodu. Arī par to tiek runāts, jo tā būtu iespēja piesaistīt darbiniekus. Sāpīgākais ir istabeņu un oficiantu iztrūkums. Tajā pašā laikā mūsu uzņēmuma vadošo un citu darbinieku sastāvā ir cilvēki, kuri nostrādājuši jau 10 gadus. Un vēl, ņemot vērā, ka uzņēmums ir ļoti liels (ap 500 darbinieku), ir iespēja izmantot cilvēka stiprākās puses. Bet visu laiku jādomā, ko varam uzlabot, piemēram, ieviesām veselības apdrošināšanu darbiniekiem, dodam iespēju augt, kā arī mūsu priekšrocība ir piedāvāt darba vietu tuvāk mājām.

2016. gadā Rīgu apmeklējuši ap 2 milj. ārvalstu tūristu, galvenokārt no Vācijas, Krievijas, Somijas, Lielbritānijas, kaimiņvalstīm. Tipiski – 37 gadus vecs vīrietis, kas Rīgā uzturas 2.5 dienas. Kāds ir jūsu operatora viesnīcu vidējais viesis, uz ko tiecaties?

2.5 dienas jau būtu jaukāk. Mūsu statistika – vidēji 2 dienas. Pagaidām vairāk orientējamies uz leisure jeb atpūtas tūristu. Viņu vecums atšķiras atkarībā no viesnīcas atrašanās vietas un piedāvājuma. Tajās vietās, kur ir SPA, pirmajā vietā ierindojas vidēja vecuma Skandināvu tūristi. Citviet ir senioru vai ģimeņu (kā Rixwell Gertrude Hotel) pārsvars, vai arī cilvēki ierodas individuālā biznesa braucienā. Naktsdzīves baudītāji vairāk izvēlas vecpilsētu. Galvenais, ka varam piedāvāt daudzpusīgas iespējas.