Veselības aprūpe Īpaši privātklīnikas sasparojušās ārvalstu pacientu piesaistē, kur ilgstoši trūcis valstiska atbalsta

Pēdējo divu gadu laikā gan ārvalstu pacientu, gan apgrozījuma pieaugums konkrētajā sfērā valstī ir ievērojams – apmēram 20% gadā, liecina Latvijas klīniku alianses Baltic Care jaunākie dati. Tos atainojot, alianses valdes loceklis, Veselības centra 4 (VC4) un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds atzīst, ka ir spiests izdarīt secinājumus no nepilnīgiem datiem, kas ir iegūti Baltic Care ietvaros, jo tā ir maza daļiņa no visiem pakalpojumu sniedzējiem, toties tie ir pietiekami indikatīvi, kas jau ļauj spriest sistēmiski. Neviens cits līdz šim datus, piemēram, par medicīnas tūristu skaitu kopumā valstī nav apkopojis. Tiesa, šajā sakarā nozares pārstāvju klauvēšana pie politiķu durvīm ir sadzirdēta un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir paredzēts, ka Slimību profilakses un kontroles centrs 2018. gadā sāks apkopot informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem, ko Latvijā ir saņēmuši ārzemnieki. Pirmo datu apkopojumu paredzēts publicēt 2019. gadā. Informācija tiks savākta ar valsts statistikas pārskatiem reizi gadā no Latvijā praktizējošām ārstniecības iestādēm. Šobrīd notiek datu apkopošanai nepieciešamās valsts statistikas pārskata veidlapas izstrāde un saskaņošana, informē Veselības ministrijas preses sekretāre Agnese Zarāne.

Nodokļu atlaižu gaidās

Progresējošais medicīnas tūrisms ir nozare ar augstu pievienoto vērtību. Tā valstij sniedz ne vien fiskālu pienesumu, bet arī mazina ārstniecības personu «bēgšanu» uz ārzemēm, ceļ standartus, tostarp tiek pacelta komunikācijas un laba servisa latiņa, līdz ar to iegūst arī vietējie pacienti. Pienesumi ir arī turīgu cilvēku vizītes (bieži vien ar visu ģimeni), kuri paliek krietni ilgāk nekā vidējais tūrists, uzskaita M. Rēvalds. Baltic Care dati vēsta par vairāk nekā 2 milj. eiro ieņēmumiem no ārvalstu pacientiem pagājušajā gadā. Lielākoties pie mums brauc no Krievijas, Skandināvijas, kaimiņvalstīm, Lielbritānijas, Īrijas, arī Vācijas u.c. Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, kura gada sākumā kļuva par Pasaules medicīnas eksporta asociācijas (PMEA) prezidenti, šajā amatā nomainot līdzšinējo asociācijas vadītāju Olafu Slūtiņu, norāda, ka varam piedāvāt augstas kvalitātes, inovatīvus pakalpojumus par salīdzinoši zemākām cenām. «Ja vairākas klīnikas apvienotos lielākos uzņēmumos un veidotu konkrētus brendus, kas ir atpazīstami pasaulē, tas palīdzētu pamatīgāk «iznest» arī pakalpojumus ārpus Latvijas robežām. Tādējādi Latvijā attīstītos tieši pakalpojuma, nevis gudro galvu un čaklo roku eksports. Tas gan nenotiek vienā dienā, jo nav tik vienkārši. Privātie Latvijā un, domāju, arī pasaulē vairāk vērsti uz sava biznesa individualizēšanu un attīstību, kas ir normāli,» spriež I. Circene. Gan viņa, gan citi norāda, ka kopumā būtu nepieciešams vairāk valstiska atbalsta. Vispirms, lai būtu lielāka iespēja reklamēt savus pakalpojumus ārzemēs. «Ja valsts varētu atļauties no budžeta vairāk atvēlēt dalībai izstādēs, mārketingam un atpazīstamībai, tas nāktu par labu visiem,» teic I. Circene. Viņa uzsver, ka noderīgas būtu arī dažādas nodokļu atlaides. Kā norāda Veselības inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne, pašām ārstniecības iestādēm atvieglojumu nav, savukārt to ārvalstu pacientiem ir vieglāks un ātrāks vīzu saņemšanas process, ja viņš norāda, ka ieceļošanas mērķis ir ārstniecības pakalpojumu saņemšana medicīnas iestādē, kas iekļauta reģistrēto sarakstā kā medicīniskā tūrisma pakalpojumu sniedzēja.

Stopkrāns likumprojektam

Valsts nesteidz veicināt ārzemnieku ārstēšanu. Veselības ministrija ir sagatavojusi veselības tūrisma attīstības veicināšanas likumprojektu, kura izstrādei tika izveidota plaša darba grupa. Likumprojekta mērķis ir veicināt veselības tūrisma attīstību Latvijā, sniedzot valsts atbalstu nodokļu atlaižu veidā ieguldījumu veikšanai medicīnas tūrisma jomā. Tomēr, kā DB jau rakstīja (03.02.2017.), regulējuma tālākā virzība apturēta. Tā saņēmusi kritiskas atsauksmes no dažādām organizācijām, piemēram, likumprojektā ietvertā obligāti piešķiramā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaide ārstniecības iestādēm par to īpašumā, tiesiskajā valdījumā esošo vai lietošanā piešķirto nekustamo īpašumu vai tā daļu, kuru izmanto veselības tūrisma pakalpojumu sniegšanā, neizturēja Latvijas Pašvaldību savienības kritiku. «Tomēr, ja dotu šādu NĪN atlaidi, parādītos arī vairāk darbaspēka, kas parūpētos par IIN un sociālo iemaksu daļas palielināšanu. Ja atrod balansu, tad kopējā nodokļu masa valstī atgriežas. Pašlaik esam vēl diskusiju sākumā, un pāragri spriest, kā viss notiks turpmāk,» bilst I. Circene.

Vājās vietas

«Pēdējos sešus gadus lūdzam atrast veidu, kā parādīt, ka atbilstam vismaz kaut kādiem Latvijas kvalitātes kritērijiem. Visi ārvalstu partneri prasa, kur ir jūsu sertifikāts? Tāda nav,» vēl vienu sasāpējušu jautājumu atsedz M. Rēvalds. Viņš allaž sacījis, ka Latvijā nav pieejamas pietiekamas starptautiski atzītas kvalitātes sistēmas. Tas traucē, jo katrs ārvalstu pacients prasa atbilstošu sertifikātu. Varētu būt vēl daudz labāki sasniegumi, ja šai procesā ar nopietnu valstisku atbalstu iesaistītos arī klīniskās universitātes slimnīcas, ne vien bērnu slimnīca, kas to jau dara. Lai arī Latvijā ir labi pieaugošs medicīnas tūristu skaits, pēc nozares pārstāvju sacītā, vājās vietas vēl ir. PMEA eksvadītājs O. Slūtiņš izteicies, ka īsti nav skaidrs, ko Latvija vienoti piedāvā. Ja Ungārijā tā ir zobārstniecība, tad mūsu valsts vēl nav pratusi pozicionēt, kas ir galvenais virziens. «Uzskatu, ka te viens no perspektīvākajiem varētu būt vēža terapija, jo esam nodrošinājušies ar augsta līmeņa iekārtām un medikamentiem,» tā O. Slūtiņš. Savukārt citi akcentē, ka medicīnas tūristi vairāk pie mums izvēlas tos pakalpojumus, kas saistīti ar diagnostiku, bet šauro iespēju dēļ nepaliek ārstēties, un te visvairāk būtu nepieciešams «saslēgums» ar valsts un pašvaldību medicīnas iestādēm.