Galvassāpes Ar epizodiskām saspringuma galvassāpēm sirgst 70% populācijas, un tā lielā mērā ir nodeva tā saucamajam izziņas kaklam

Biežāk sastopamās saspringuma jeb tenzijas tipa galvassāpes ir vieglas vai vidējas intensitātes un lielā mērā darba spējas nepazemina. To biežākie cēloņi ir stress, muskuļu saspringums, pārslodze, kā arī «izziņas kakls» no mobilo telefonu un klēpjdatoru lietošanas, vēsta klīnikas Diamed neiroloģe, neirosonoloģe Ruta Plotniece. Iepriekšminētie mūsdienīgie sāpju cēloņi iet roku rokā ar ikdienas darba vidi vai ģimenes problēmām. Tomēr biežo sūdzību iemesli var būt arī daudzi citi. Ja primārās ir saspringuma tipa galvassāpes un migrēna, tad sekundārās saistītas ar citām veselības problēmām, piemēram, asinsvadu pataloģiju, infekcijām, paaugstinātu asinsspiedienu, skaidro Veselības centra 4 neiroloģe, neirosonoloģe Ilze Seržante. Abas speciālistes ir vienisprātis, ka liela nozīme ir sīkai slimības vēstures izpētei, kā arī ārsta pieredzei un savstarpējai sadarbībai ar pacientu. Vajadzības gadījumā arī radioloģiskie u.c. izmeklējumi ir jāveic, lai izslēgtu sekundārās galvassāpes. «Savā praksē pēc nepieciešamības uzreiz izdaru asinsvadu izmeklējumu ar ultraskaņu jeb doplerogrāfiju. Ikviens ārsts var izvērtēt, vai sirdzēju nosūtīt uz galvas smadzeņu datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi vai ne,» saka I. Seržante. Maksa par pirmo pakalpojumu ir ap 60 eiro, bet otro - ap 110 eiro, savukārt doplerogrāfija – ap 75 eiro. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu izmeklējumi būs krietni lētāki, tāpēc vispirms būtu jāsāk ar viņa apmeklējumu. Tiesa, tādā gadījumā uz magnētisko rezonansi rindā var nākties gaidīt pat pusgadu.

Alternatīvi risinājumi

Skaidrs, ka galvassāpju ārstēšanā allaž iespējama medikamentozā terapija, taču, ja uzsvaru liek uz profilaksi, sāpju remdēšanu bez medikamentiem, jāmin vesela aktivitāšu plejāde, tostarp regulārs ēšanas (īpaši nozīmīgas ir brokastis) un dzeršanas režīms, māka iziet no darba un aizvērt tā durvis tiešā un pārnestā nozīmē. «Ir jādomā arī par sevi, nevis tikai par darbu. Lai «atslēgtos», noderēs arī pastaigas, vanna, tēja. Ir jādzīvo harmonijā, un galvenais - nebūt perfekcionistam. Galvassāpes biežāk ir tiem, kuri par visu uztraucas un kuriem visu vajag izdarīt nevainojami. Te ir darbs arī psihologam,» bilst I. Seržante. Tautas gudrības, pirms ķerties pie ķīmiskiem preparātiem, savā rakstā apkopojusi portāla mammamuntetiem.lv redaktore Līga Brūvere. Arī viņa akcentē, ka hroniski galvassāpju cietēji nereti ir ambiciozi un ar pārāk lielu atbildības sajūtu apveltīti cilvēki. Tautas ieteikumu krātuvē glabājas arī padoms pie pieres un deniņiem likt vēsas māla kompreses, varot palīdzēt baznīcas zvanu skaņas. Galvassāpes mazina svaigu upeņu un citu ogu sula ar lielu C vitamīna daudzumu.

R. Plotniece iesaka regulāras sporta nodarbības un stresa menedžmentu. I. Seržante vēlreiz atgādina, ka saspringuma tipa galvassāpes ir psiholoģiska rakstura, un te lielākais darbs ir pašam slimniekam ar sevi, izmantojot sev piemērotāko metodi - masāžas, netradicionālās metodes, ieskaitot adatu terapiju, ājūrvēdas punktu masāžas, izjādes ar zirgu, elpošanas vingrinājumus, enerģisku izsvīšanu vai meditāciju, kas var noņemt psiholoģiskos blokus, jo ne vienmēr medikaments ir risinājums.

Jāraksta dienasgrāmata

Sarežģītāk ir ar migrēnu, kuras skaidra izcelsme vēl joprojām ir mīkla visā pasaulē. R. Plotniece zina teikt, ka pamatā ir ģenētika un hormoni. I. Seržante papildina, ka migrēnas pacientiem smadzenes ir veselas. Līdz trim diennaktīm ilgajām stiprajām sāpēm vienā galvas pusē, kam bieži vien pievienojas nelaba dūša un kas piezogas negaidot, ir rinda provocējošu faktoru. Tās var būt dažādas smaržas, spriedze, stress, trauksme, badošanās un, protams, pārtikas produkti, piemēram, rieksti, sarkanvīns, šokolāde, cietie sieri, glutamātus saturoši produkti, žāvēta gaļa, pārāk auksti ēdieni, kofeīns u.c. «Migrēnas pacientiem iesakām rakstīt dienasgrāmatu un izdarīt secinājumus, pēcāk izslēdzot no uztura provokatīvos produktus,» akcentē I. Seržante. Savukārt attiecībā uz emocijām veselības centra Vivendi direktore Agita Lazdiņa iesaka psihoterapiju, kas tās palīdzēs izprast labāk. «Jau ģimenē esam iemācīti apspiest dusmas, agresiju, bet, jo ilgāk to turam sevī, jo drošāk, ka tas izpaudīsies kādā ķermeniskā reakcijā. Tipiski - galvassāpēs. Ir jāatrod savs veids, kā izpausties dusmām,» piemetina A. Lazdiņa.

Zāles nav maize

Starp citu, ājūrvēdā pie sāpju provokatoriem tiek pieminēti pretsāpju līdzekļi, parasti tad, ja tos lieto par daudz vai atsakās no tiem vispār. Ārsti neiesaka Ibumetīnu vai Saridonu tiesāt kā maizi, bet pāris reižu mēnesī, ja kuņģi nededzina, šos un citus bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus lietot var - tik daudz, lai neattīstītos ilgstošas medikamentu lietošanas izraisītas galvassāpes, kas ārstam ir īpaši sarežģīts gadījums, jo, lai saprastu primāro cēloni, vispirms jāatradina no pieraduma. Tāpēc R. Plotniece uzsver, ka iespējami laikus jādodas pie ārsta, jo tikai, uzstādot īsto diagnozi, var nozīmēt pareizu ārstēšanu. Turklāt ne visas galvassāpes Ibumetīns noņems. «Šaujošām sāpēm komplektā ar acu asarošanu, deguna tecēšanu, tūsku, noslīdējušu plakstiņu pat spainis ar šīm zālēm nepalīdzēs. Te, visdrīzāk, talkā būs jāņem aktīvā viela indometacīns,» stāsta I. Seržante.

Arī bērniem

Kopumā jāsaka, ka bieži vien galvassāpes cilvēki neuztver kā nopietnu signālu un izturas pret tām vieglprātīgi. Katrā ziņā nekavējoši vizītē pie ārsta jādodas, ja galvassāpes mainās raksturā un biežumā, teic I. Seržante. R. Plotniece turpinot uzskaita, ka steidzama ārsta palīdzība jāmeklē, ja piemeklē pēkšņas pirmreizējas ļoti stipras galvassāpes, tās pavada neiroloģiska simptomātika (notirpums, vājums, dubultošanās, valodas traucējumi, apjukums u.tml.), pieaugošas sāpes, kas nepadodas parastai ārstēšanai, paaugstināta temperatūra ar pieaugošām sāpēm, pirmreizējas galvassāpes vecumā pēc 50 gadiem. Der zināt, ka mūsdienās arī bērni aizvien vairāk cieš no galvassāpēm, un līdz pat 12% arī viņiem tiek konstatēta migrēna. Tas arī saistīts ar stresa, slodzes un konkurences pieaugumu, citiem vārdiem sakot, prasīgo skolas programmu un mērošanos sekmēm.

Neviens ārsts neņemsies apsolīt, ka pēc sakārtota dzīvesveida un/vai medikamentozās terapijas nekad dzīvē vairs nebūs migrēnas lēkmju un galvassāpes neatkārtosies, taču veiksmīgā sadarbībā ar medicīnas speciālistu jebkuras sāpes var mazināt. Arī tā jau ir uzvara.