Pašvaldību vēlēšanas Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus

Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma (redzams attēlā) secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja,

SIA Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik liela kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā. Mazie, attālie novadi nevar sacensties nedz ar ietekmi, nedz naudas apjomu. Par to liecina arī Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie deputātu kandidātu saraksti. Rīgā to ir 11 ar kopumā 586 kandidātiem, Daugavpilī – pat 13 ar 190 personām, Jūrmalā – 12 ar 181 kandidātu, bet Rēzeknē – 11 ar 162 cilvēkiem. Arī, piemēram, Mārupē ir astoņi saraksti, kuros par domes deputātiem cer kļūt 131 kandidāts. Toties Vaiņodes, Zilupes un Sējas novados ir tikai pāris sarakstu un arī kandidātu skaits ir ap 20. Rundāles novadā – tikai viens saraksts ar 12 cilvēkiem.

Domā, ka blēži

Pašvaldību vēlēšanās cīņa par naudu un ietekmi dominē tieši tikpat daudz kā privātajā sektorā, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš arī uzskata, ka vēlēji izvēlas sev patīkamos pārstāvjus, kuros tieksme uz altruismu ir aptuveni tikpat liela kā sabiedrībā kopumā. Tomēr, viņaprāt, lielākajai daļai deputātu vara nav pašmērķis, bet gan līdzeklis sabiedrisku mērķu sasniegšanai. Par to, ka īpaši lauku reģionos neviens pie pašvaldību vadības stūres neraujas, M. Pūķis spriež: «Pašvaldības vadīšana lielākoties ir nepateicīgs darbs, ko skolā nemāca. Nereti sabiedrībā dominē viedoklis, ka politikā iet tikai blēži. Cilvēki nenovērtē, ka nekāda tirgus ekonomika bez kāda, kas sakārto tirgus laukumu, nav iespējama. Negatīvu attieksmi atstāj arī centrālās valdības plāni atkal apvienot pašvaldības. Notiek teritoriju «izziņošana» par bezperspektīvām; cilvēkus aicina nevis iesaistīties savas teritorijas attīstībā, bet stimulē viņu aizbraukšanu. Izglītības ministrs propagandē skolu slēgšanu, bet veselības ministre - aprūpes koncentrēšanu Rīgā. Tā ir sakāvnieciska pozīcija attiecībā pret savu valsti.»

Ceļi jālabo visur

M. Pūķis apstiprina, ka pašvaldību līdzekļi ir par mazu, lai pilnvērtīgi (salīdzinot ar citām ES valstīm) veiktu daudzās funkcijas. R. Karnītes skatījumā, arī DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotāju skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

«Lai pašvaldību finansējums kļūtu pietiekams, ir nepieciešams no lēto algu ekonomikas pāriet uz produktīvu ekonomiku ar lielām algām. Kopš 2015. gada īstenotā izlīdzināšanas sistēmas reforma būtiski samazināja pašvaldību interesi rūpēties par produktīvu (lielo algu) uzņēmējdarbību savā teritorijā. Taču pašreizējā situācija zināmā mērā interesi piesaistīt produktīvus uzņēmējus saglabā. Ja tiks īstenota valdības iecerētā nodokļu reforma, tad finanšu izlīdzināšana sabruks, sākot ar 2020. gada budžetu. Pastāvīgie ienākumi daudzās pašvaldībās kļūs (IIN atlaižu dēļ) tik mazi, ka šīs pašvaldības vajadzēs glābt. Izlīdzināšana tikai daļēji ir saistāma ar pašvaldību teritorijās nopelnīto. Ja skatās uzņēmumu juridiskās adreses, tad Rīgas loma ekonomikā tiek daudzkārt pārspīlēta,» domā M. Pūķis.

Baltais un melnais tēls

Tuvojoties šīm pašvaldību vēlēšanām, publiskajā telpā virmo jautājums par terminētu pašvaldību vadītāja atrašanos savā amatā, kā arī samilst populistiskas reklāmas kampaņas jau ierastajā stilā, nomelnojot konkurentu. M. Pūķis pauž viedokli, ka avoti ir divi. Proti, to ārvalstu intereses, kas cenšas panākt varas destabilizāciju Latvijā, kā arī to partiju intereses, kas nespēj piedāvāt programmas un līderus, kuri kļūtu pievilcīgi vēlētājiem (ja nevar godīgi uzvarēt ideju cīņā, tad rosina arī ierobežot iepriekšējo līderu ievēlējamības periodu). «Lai priekšvēlēšanu kampaņa būtu sekmīga, politologi iesaka to vienkāršot – tuvināt vēlētāju izvēlei starp labo (balto tēlu) un ļauno (melno tēlu). Bet tik primitīvas kampaņas nenostrādās visās teritorijās. Par pašvaldību vadītāja amata termiņu nav universālas atbildes. Ja pašvaldības iedzīvotājiem laimējas ievēlēt deputātus, kuri no sava vidus atrod neformālu līderi, kurš domā un dara ilgtermiņā, tad labāk šo līderi saglabāt. Ja izvēlas īstermiņā domājošu, tad labāk nomainīt, tāpēc formāli ierobežot pašvaldības domes priekšsēdētāja amata laiku nav nepieciešams. Un arī uzņēmējdarbības vadības metožu iespējas pašvaldībās vēl nav pietiekami izmantotas; tām ir liela perspektīva,» viņš saka.