Veselības aprūpes «ārstēšanai» atgriežas pie izvēles starp divām iepriekš noraidītām zālēm – pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes palielināšanas un obligātās veselības apdrošināšanas

Medicīna

Par to, kāds būs valdošo politiķu lēmums, nav skaidrības, vēl jo vairāk, ja pilnvērtīgai veselības aprūpes funkcionēšanai ir nepieciešams gandrīz divtik, nekā šai nozarei atvēlēts šogad (834 milj. eiro), ja vien netiek mainīts uzstādījums 2023. gadā veselības aprūpei novirzīt 1,676 miljardus eiro. Pēdējo gadu laikā dažādos formātos ir apspriestas daudz un dažādas idejas par veselības aprūpes sistēmas finansējuma avotiem, tomēr agrāk vai vēlāk, tās tikušas noraidītas vai arī vienkārši uzskatītas par nerealizējamām. Idejas, kur ņemt papildus 800 milj. eiro ir bijušas dažādas – sākot ar domu pagrābt vienu procentpunktu no sociālajām iemaksām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas 3 līdz 5 procentpunktu novirzīšana, obligātā veselības apdrošināšana 20–30 eiro mēnesī vienam cilvēkam, PVN pamatlikmes paaugstināšana par vienu vai diviem procentpunktiem, samazināto PVN likmju atcelšana medikamentiem u.c. Būtībā visas šīs idejas tiek vērtētas daudzu gadu garumā – process ir, bet rezultāta nav. Katrs izvirzītais priekšlikums līdz šim ar pamatīgu kritikas daļu ir ticis «norakts». Šobrīd Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā darba grupa politiķiem tālākai lemšanai piedāvā obligāto divus finanšu avotus: veselības apdrošināšanu ar fiksētu (tiek pieļauts, ka tas varētu būt arī diferencēts) ikmēneša maksājumu vai arī paaugstināt PVN pamatlikmi par vienu procentpunktu. Vienlaikus, lai mazinātu rindas, ir plānots veidot divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – vienu, kurā būtu ietverta neatliekamā palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un atsevišķu slimību ārstēšana, bet otrā – saglabāt visu šobrīd teorētiski pieejamo diagnožu ārstēšanu. Turklāt, otrais «grozs» saskaņā ar piedāvājumu būtu pieejams tikai personām, par kurām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir samaksātas vismaz no minimālās algas, kā arī tā saucamajiem attaisnotajiem nemaksātājiem (bērni, pensionāri, studenti, invalīdi u.c.),

Simtiem miljonu

Tikai algām vien papildus nepieciešami vismaz 150 milj. eiro

Jārēķinās, ka PVN standartlikmes palielināšana par vienu procentpunktu, papildus varētu ienest vismaz 100 milj. eiro, pēc citām aplēsēm – 90–110 milj. eiro. Ņemot vērā, ka papildus ir vajadzīgi vismaz 150–200 milj. eiro, tad ar PVN paaugstinājumu vien nepietiks un būs vajadzīgs vēl kaut kas. Teorētiski paliek iespēja finansējumu «paņemt» uz budžeta deficīta rēķina, kā arī cerēt uz papildu naudu no ekonomikas pieauguma. Abi šie instrumenti ir apšaubāmi, jo tie var būt nepieciešami nodokļu reformas izraisītā nodokļu ieņēmumu samazinājuma kompensēšanai. Minētais tikai nozīmē, ka piedāvātā PVN standartlikmes palielināšana par vienu procentunktu, ir daļējs risinājums, kam nākamajā gadā vien papildus būs jāliek klāt vismaz 100 milj. eiro. Savukārt, skatoties nedaudz tālākā nākotnē, pat paaugstinot PVN pamatlikmi no pašreizējā 21% līdz 25%, papildus varētu iegūt tikai 450 līdz 500 milj. eiro. Bet, kā jau iepriekš minēts, 2022. gadā kopumā papildus būs nepieciešami vismaz 800 milj. eiro. Jārēķinās, ka līdz ar PVN likmes paaugstināšanu tiek samazināta pensiju un īpaši mazo algu saņēmēju pirktspēja. Šogad par vēl vienu salīdzinoši ticamu risinājumu veselības aprūpes budžeta papildināšanai tika minēta samazināto PVN likmju atcelšana medikamentiem, kas kopumā tika lēsta uz 80 milj. eiro. Tomēr arī no tās atteicās, jo, pirmkārt, tas izraisītu zāļu cenu pieaugumu. Otrkārt, daļa no iecerētajiem 80 milj. eiro būtu tikai «uz papīra», jo ievērojamu daļu no zāļu tirgus aizņem kompensējamie medikamenti. Noraidīta tika arī savulaik par perspektīvu atzītā valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu viena procentpunkta novirzīšana veselības aprūpei, jo tas apdraudēšot sociālās sistēmas – pensiju – ilgtspēju. Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes paaugstināšana par viena procentpunktu nav pieņemama, jo tā mazinātu nodokļu reformas jēgu un efektivitāti arī uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka politiķiem var nāksies atgriezties pie Latvijas Bankas piedāvātā priekšlikuma par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Protams, vēl jau pastāv iespēja nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no pašreizējiem 23% līdz 20% un šo starpību novirzīt tieši veselības aprūpei. Taču tad nobruktu politiķu solītās nodokļu reformas galvenais pamats – darbaspēka nodokļu sloga samazinājums, kas, tostarp, lielāko pienesumu dotu tieši mazo algu saņēmējiem. Vēl pastāv iespēja paaugstināt pacientu līdzmaksājumu, tomēr jārēķinās, ka šāda iecere – likt vairāk maksāt slimības brīdī, būtiski mazinātu veselības aprūpes sistēmas pieejamību. Turklāt, pienesums no šāda pasākuma būtu pavisam neliels.

Kaimiņu pieredze

«Interesanti, ka Lietuvā obligāto veselības apdrošināšanu atrisināja vienkārši – radikāli – līdz 15% samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un ieviesa veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu 9% (6% + 3%). Ja Latvijā IIN likmi samazinātu līdz 15% un vismaz 5 procentpunktus no IIN novirzītu veselības apdrošināšanai, tas būtu neitrāls risinājums gan darba devējiem gan darba ņēmējiem,» skaidro LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš arī norāda, ka šāds risinājums ietekmētu pašvaldības, kas pret to noteikti iebilstu, neraugoties uz to, ka pēdējo gadu laikā to ieņēmumi ir būtiski pieauguši, sasniedzot vienu no augstākajiem līmeņiem Eiropā (vēl augstāks pašvaldību ieņēmumu īpatsvars ir tikai valstīs, kur pašvaldības finansē lielu daļu no veselības aprūpes pakalpojumiem).

«Ja ES vidēji pašvaldību nodokļu ieņēmumi ir ap 11–13% no valsts kopīgajiem nodokļu ieņēmumiem, tad Latvijā tas pašlaik ir 19,5%,» uz jautājumu par pašvaldību budžetu apmēru, atbild P.Leiškalns.

Fiksētais maksājums

P. Leiškalns atzīst, ka reālākais ātrais risinājumu varētu būt valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, nosakot fiksētu maksājumu no katra strādājošā vismaz 20 eiro apmērā. «Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp, bet, ja vienlaikus par 50 eiro tiek palielināta minimālā alga un neapliekamais minimums mazajām algām pieaug no 115 uz 250 eiro, tad sāpes ir ievērojami mērenākas. Turklāt, ļoti būtiski, ka nodokļu maksātāji un viņu tuvinieki beidzot varētu saņemt veselības aprūpi,» uz jautājumu par saprātīgāko veselības aprūpes finansējuma avotu atbild P. Leiškalns. Viņaprāt, ņemot vērā, ka visiem esošajiem nodokļiem triju gadu budžeta rāmī pretī jau ir skaidri zināmas izdevumu pozīcijas, kā arī ņemot vērā visai garo finanšu nepieciešamību rindu, mēģinājumi kaut ko salāpīt, stumdot karsto kartupeli no sociālās apdrošināšanas iemaksām uz IIN un atpakaļ, būs nesekmīgi. «Tā ir tikai laika novilcināšana,» tā P. Leiškalns. Viņš norāda, ka, ieviešot fiksēto maksājumu, veselības aprūpes budžets papildus iegūtu ap 200 milj. eiro gadā.

Vienlaikus ir nepieciešams arī noteikt, kādi veselības aprūpes pakalpojumi pienākas par šiem maksājumiem. «Ja nodokļu maksātāji neredzēs, ko viņi par to saņems pretī, tad tā sistēma buksēs,» piemetina P. Leiškalns. Viņš arī norāda, ka medicīnas personālam steidzami vismaz par 80% ir jāpalielina samaksa, citādi valsts sektorā mediķu trūkums jau tuvākajā nākotnē var izraisīt nopietnu krīzi.

Maldās trijās priedēs

DB jau vairākkārt rakstīts, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrādei ir veidota viena darba grupa pēc otras. Proti, 2014. gada 30. jūlijā tā brīža Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzdeva izveidot darba grupu, kurai jāsagatavo priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanai.   Darba grupai bija jāizstrādā risinājums ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, identificējot veselības nozares finansēšanas avotus. Pērn, tika nolemts izveidot kārtējo darba grupu obligātās veselības apdrošināšanas modeļa izstrādei. Līdz šā gada 1. jūlijam Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijai bija jāiesniedz kopīgs redzējums par iespējamo valsts obligātās veselības aprūpi, turklāt ir darba grupa, kas vērtē piešķirtās veselības aprūpes naudas efektīvu izmantošanu. Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā ir teikts, ka tiks izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Jāatgādina, ka iepriekšējā Saeimā jau pirmajā lasījumā bija atbalstīts likumprojekts, kurš paredzēja ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu – IIN nomaksu saistot ar tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, taču valdību veidojošie politiķi šo projektu tālākai pieņemšanai nevirzīja.