Medicīna Pēdējos gados centralizācijas ietekmē krietni sarucis medicīnisko laboratoriju skaits

Ja 2012. gadā laboratorijas pakalpojumus valstī sniedza 92 ārstniecības iestādes, tad pērn to skaits bija sarucis līdz 55. Centralizācijas tendences ar konkrētu piemēru ieskicē arī SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, kopumā DB stāstot par uzņēmuma attīstību un viļņošanos nozarē. «Esam apvienojuši vairākas laboratorijas Latvijā. Nupat atklājām vēl vienu Rēzeknes slimnīcā, kas pieņēma lēmumu to nodot ārpakalpojumā. Arī tā kļūst par tendenci, ka vairākas reģionālās slimnīcas savas laboratorijas nodod ārpakalpojumā, un tā arī ir pārbaudīta pasaules prakse,» klāsta S. Lapiņa. Deviņas slimnīcas valstī un vēl virkne ambulatoro iestāžu jau izmanto laboratorijas ārpakalpojumā.

Līdera ambīcijas

Centrālā laboratorija vairāk nekā 20 gadu darbības laikā ir pieckārtīgi pieaudzējusi savus apjomus, kļūstot par vienu no privāto laboratoriju līderiem Latvijā. «Ļoti strauji attīstāmies, un ambīcijas būt līderiem tirgū nav pazudušas. Šodienas komandas darbs par to liecina,» S. Lapiņa to saka ne bez pamata. Ja 2010. gadā Latvijā bija 11 Centrālās laboratorijas filiāles, tad tagad to ir 50, pārklājot teju visu valsts teritoriju. Izaugsme atspoguļojas arī naudas izteiksmē, kāpinot apgrozījumu no 1,5 milj. eiro 2010. gadā līdz turpat 8 milj. eiro 2016. gadā. Šogad jau plānots 9-10 milj.eiro. liels apgrozījums. «Bet konkurence dzen uz priekšu. Tā labdabīgi ietekmē pakalpojuma kvalitāti un cenu. Bez tās mēs nebūtu tie, kas esam šodien,» spriež S. Lapiņa. Centrālā laboratorija no kolēģiem atšķiras ar nelielu laboratoriju saglabāšanu reģionos, lai netransportētu rutīnas analīzes, saglabātu darba vietas un nodrošinātu pieejamību pacientiem.

Kvotu pārtēriņš

Tiesa, nācies piedzīvot arī triecienus savā biznesā. Šogad ir uzrāviens pēc krituma, kad laboratorijas piedzīvoja dramatisku pavērsienu apmaksas sistēmā no valsts puses. Vienā brīdī kopumā līdz 30% tika sabrucināts valsts pakalpojumu grozs. «Tika nobremzēts vilciens, kurš, acīmredzot, brauca par ātru. Tas rezultējās ar izteiktu pacientu maksājumu pieaugumu. Ja 2015. gadā pacientu maksājumi veidoja 12%, tad 2016. gadā - jau 26%. Ārstus ļoti ierobežoja un sekoja, lai viņi nepārtērē savas kvotas. Mediķu izbīlis arī nospēlēja savu lomu,» atminas S. Lapiņa. Toties šogad atkal vērojams liels nosūtījumu pieplūdums no ģimenes ārstiem. Tas nozīmē, ka kvotas atšķirībā no pagājušā gada izteikti tiks pārtērētas un gada beigās valsts apmaksātos pakalpojumus vairs nebūs iespēju sniegt. Valsts apmaksāto pakalpojumu īpatsvars ir liels - 72%. Analīzes arī pasaules praksē ir valsts apmaksāts pakalpojums, kas ir viens no lētākajiem diagnostikas izmeklējumiem.

Pērn Centrālajai laboratorijai valsts finansējums saruka par 10% jeb 0,6 milj. eiro. Salīdzinoši ar konkurentiem tas vēl bija neliels. «Kad sākās kritums, bija jautājums, ko darīt tālāk. Pieņēmām lēmumu: attīstāmies, ieguldām, darbojamies. Neskatoties uz slikto 2016. gadu, atvērām 12 filiāles. Tāpat arī 2015. gadā,» saka S. Lapiņa.

Kā DB jau iepriekš informējusi Veselības ministrija, kopumā valsts piešķirto līdzekļu izpilde laboratoriskajiem izmeklējumiem 2015. gadā bija 27,76 milj.eiro, bet 2016. gadam tika plānoti vairs tikai 23,39 milj.eiro, kas bija sāpīgs cirtiens uz attīstības skrejceļa esošajām laboratorijām. 2017. gadam plānoti 25,11 milj.eiro. Tāpat VM skaidroja, ka 2015. gadā tika pārskatīti laboratorisko pakalpojumu apmaksas nosacījumi saistībā ar strauji augošajiem tēriņiem laboratorisko izmeklējumu apmaksai, kas pēdējo piecu gadu laikā bija teju dubultojošies. Jaunais regulējums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.

S. Lapiņa informē, ka arī 1998. gadā izstrādātie tarifi neatbilst esošajai situācijai, tie nenosedz šodienas izmaksas. Ar visu to laboratorija saņēma Nacionālā veselības dienesta vēstuli par mikrobioloģijas tarifiem ar vēlmi tos samazināt.

Inovatīvi testi

Tomēr 2017. gadu S. Lapiņa laboratorijai prognozē labvēlīgu arī tāpēc, ka metodes nozarē kļūst arvien inovatīvākas, ar dārgākām tehnoloģijām. Uzņēmumam ir iespējas iet laikam līdzi un sadarbībā ar ASV medicīniskās diagnostikas kompāniju Pathway Genomics attīstīt Latvijā unikālu projektu. Proti, analizējot DNS, tiks iegūts plašs pacienta ģenētiskais profils. Pēc testa būs iespējams noteikt, kādu fizisko slodzi organisms spēj izturēt, varēs prognozēt sirds un asinsvadu slimību risku, izprast noteiktu uzturvielu lietošanas ietekmi un organisma spēju tās sašķelt utt. Savukārt neinvazīvā prenatālā testēšana grūtniecēm bez iejaukšanās sievietes organismā ar augstu precizitāti spēs novērtēt, vai auglim ir ģenētisko anomāliju risks. Abi izmeklējumi būs pieejami vasaras beigās, un to cena būs ap 200 eiro par katru. Papildus tam Centrālā laboratorija iecerējusi lielāku uzmanību pievērst personalizētai medicīnai, kas jau iemantojusi popularitāti daudzās zemēs, kā arī sagatavota bāze, lai virzītos tālāk Baltijas valstīs.

Atšķirīgie čeki

S. Lapiņa vērtē, ka laboratoriskie izmeklējumi kopumā nav dārgi. Vidējais čeks ir summā līdz 20 eiro. Bet ir arī turīgu iedzīvotāju grupa lielajās pilsētās, kas pērk dārgus testus, laboratorijas kasē atstājot ap 1300 eiro par vienu pirkumu. Piemēram, ir pārtikas nepanesības tests uz 270 alergēniem, kurš maksā 420 eiro. Tikai pirms pāris gadiem ieviests, tas kļuvis necerēti pieprasīts. «Tomēr iesaku īpaši dārgās analīzes nodot tikai kādu sūdzību gadījumā. Pieprasītākie izmeklējumi ir parastā asins aina un urīnanalīze. Un ļoti populāra ir D vitamīna pārbaude. 2010. gadā veicām 80 šādus testus mēnesī, bet šogad aprīlī - jau 8,5 tūkst. Cena - 6,50 eiro,» vēsta S. Lapiņa.

Lai tuvāk iepazītu savu klientu, šogad kopā ar SKDS notikusī aptauja gan nepārsteidza, taču lika secināt, ka klientūra ir mainījusies. Īpaša kategorija ir sievietes ar augstāko izglītību, kas rūpējas par sevi un savu ģimeni, kā arī jauni vīrieši. «Bet tie visi pārsvarā ir lielo pilsētu iedzīvotāji. Diemžēl lauku reģionos dzīvojošie bieži vien nevar atļauties pat pāris eiro lielu līdzmaksājumu. Pēc tam viņi gulstas intensīvajās nodaļās, un valsts izmaksas kļūst krietni lielākas. Tiklīdz profilaktiskā daļa un pieejamība samazinās, palielinās slogs slimnīcām,» sarunu noslēdz S. Lapiņa, aicinot cilvēkus domāt par savu veselību laikus, jo profilakse allaž ir lētāka un izdevīgāka.