Pasaulē ik gadu tiek veiktas aptuveni 1.5 milj. medicīniskās apaugļošanas procedūras un piedzimst ap 400 tūkst. šādā ceļā ieņemtu bērnu

Neauglības ārstēšana

Tā informē klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe, reproduktoloģe Zane Vītiņa. Par Latviju viņa stāsta, ka šogad klīnikā EGV valsts finansējums paredzēts 130 medicīniskās apaugļošanas procedūrām. Protams, ar to nepietiek, jo šajā ārstniecības iestādē vien uz valsts apmaksāto medicīniskās apaugļošanas procedūru rindā gaida 846 pacienti.

Savukārt kopējas statistikas par medicīniskās apaugļošanas procedūru skaitu Latvijā nav.

Apaugļošanai – miljoni

Latvijā valsts apmaksāta neauglības ārstēšanas programma tiek īstenota sesto gadu (kopš 2012. gada), sniedzot iespēju pacientiem ar apstiprinātu neauglības diagnozi saņemt nepieciešamos ārstniecības pakalpojumus un medikamentus mazuļa ieņemšanai, stāsta Veselības ministrijas (VM) preses sekretāre Agnese Zarāne. Kopš programmas atvēršanas medicīniskās apaugļošanas procedūras no valsts budžeta līdzekļiem ir nodrošinātas vairāk nekā 2.2 milj. eiro apmērā, savukārt valsts kompensējamie medikamenti – par aptuveni 2.8 milj. eiro.

Šogad par valsts budžeta līdzekļiem plānotas 627 medicīniskās apaugļošanas procedūras. 102 no tām notiks, pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam vairāk nekā 112 tūkst. eiro apmērā.

Valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras tiek nodrošinātas sievietēm līdz 37 gadu vecumam (ieskaitot). Sākotnēji notiek izmeklējumi, lai noteiktu neauglības iemeslus un apstiprinātu attiecīgo diagnozi. Neauglības diagnosticēšanai sievietēm var tikt veikta ginekoloģiskā, seksuāli transmisīvo infekciju, hormonālā un ultrasonogrāfiskā izmeklēšana, kā arī olvadu caurlaidības noteikšana.

Vīriešiem neauglības noteikšanai iespējama seksuāli transmisīvo infekciju izmeklēšana un spermogramma. Lai veiktu valsts apmaksātu medicīnisko apaugļošanu, pacientiem ar noteiktu diagnozi par neauglību ir jāvēršas kādā no ārstniecības iestādēm, kas ir noslēgušas līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par šī pakalpojuma sniegšanu.

Valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras nodrošina piecas ārstniecības iestādes – reproduktīvās medicīnas centrs Embrions, klīnikas Ava–Clinic, EGV, VASU un iVF Riga.

Biežākās metodes

«Mūsdienās bērnus mēdz ieplānot vēlu, bet der zināt, ka pēc 35 gadu vecuma sievietes organismā sākas izmaiņas – samazinās olšūnu skaits olnīcās un pasliktinās to kvalitāte. Tāpēc var likties, ka neauglīgu pāru mūsdienās ir vairāk, bet tas ir gluži dabiski – jo vecāks pāris, jo mazāka auglība. Ja grūtniecību ieplānotu agrāk, pastāv lielāka iespēja, ka tā iestātos ierastajā ceļā.

Diemžēl prakse liecina par to, ka aptuveni puse no reproduktologu pacientiem gaida līdz 40 gadu vecumam un tikai tad dodas pie ārsta, lai ārstētu neauglību,» zina teikt Z. Vītiņa. Jebkurā gadījumā auglības traucējumi ārstējami ļoti individualizēti, atbilstoši iemeslam, kāpēc tie radušies. Dažreiz grūtniecība iestājas pēc vieglas medikamentozas terapijas, dažreiz nepieciešamas minimāli invazīvas operācijas – histerorezektoskopija vai laparaskopija, bet ir reizes, kad ārsts lemj par labu medicīniskajai jeb ārpusķermeņa apaugļošanai. Z. Vītiņa klāsta, ka šobrīd pasaulē visbiežāk izmantotā medicīniskās apaugļošanas metode ir ICSI (piemēram, klīnikā EGV tās kopējās izmaksas ir 1400 eiro) – spermatozoīda injicēšana olšūnas citoplazmā. To izmanto, ja vīrietim tiek konstatēta smaga neauglības forma. Tāpat ICSI veic, kad iepriekš bijuši neveiksmīgi IVF cikli – nav notikusi olšūnu apaugļošanās, zems olšūnu apaugļošanās procents u.c. Ekstrakorporālās (IVF) apaugļošanas laikā (klīnikā EGV – 1050 eiro) olšūnām labvēlīgos apstākļos un vidē tiek pievienoti spermatozoīdi, kuri pēc tam paši apaugļo olšūnu. IVF izmanto, kad sievietei konstatētas dažādas anatomiskas izmaiņas olvados, tie likvidēti vai necaurlaidīgi, dažādu ginekoloģisko saslimšanu, neskaidras neauglības gadījumos u.c. IVF tiek rekomendēta arī tad, ja citu metožu rezultātā gada laikā grūtniecība nav iestājusies.

Eiropas cilvēku reprodukcijas un embrioloģijas asociācijas 2017. gada ziņojumā atzīts, ka visefektīvāk IVF procedūru sievietei veikt līdz 40 gadu vecumam.

Iegūtie embriji laboratorijā atrodas speciālā vidē un inkubatorā. Sievietes dzemdē tos ievada otrajā līdz sestajā dienā pēc olšūnu apaugļošanās. Šī procedūra ir nesāpīga. Parasti ievada vienu vai divus embrijus.

Jaunākās palīgmetodes

Grūtniecības iestāšanās biežumu, kvalitatīvi apaugļotu olšūnu, kā arī embriju skaitu palielina nobriedušu, veselu spermatozoīdu izmantošana. Metodi, kas palīdz tos izvēlēties, – PICSI – izmanto tikai kopā ar ICSI. Iespējama arī audu biopsija no sēklinieka – TESA, lai embriologs laboratorijas apstākļos no iegūtajiem audiem izdalītu spermatozoīdus ICSI procedūrai. Klīnika EGV no augusta piedāvās arī mikro TESA (mikroķirurģiska spermas aspirācija no sēklinieka audiem), kā rezultātā par 60% uzlabojas spermatozoīdu ieguve.

Embriju pirms transfēra iespējams attīstīt līdz piektajai vai sestajai dienai – blastocistai. Trešajā dienā embriji ir astoņu šūnu stadijā, bet piektajā vai sestajā dienā šūnu daudzumu vairs nav iespējams saskaitīt, tās ir apmēram 100 – embriji ir daudz spēcīgāki un pilnībā gatavi implantācijai. Šo metodi izvēlas, ja plāno viena embrija transfēru vai arī atkārtotas ārstēšanas gadījumā.

Medicīniskās apaugļošanas laikā iespējams izmantot arī speciālas embriju barotnes, kas labāk palīdz embrijam attīstīties.

Embriologi patlaban izmanto specifisku dzīvības procesu apstādināšanas metodi – vitrifikāciju, kas ļauj saglabāt dzīvības procesus daudz lielākam embriju skaitam. Agrāk izmantoja lēno sasaldēšanu, kas veicina kristālu veidošanos embrija šūnu citoplazmā. Latvijas normatīvi ļauj uzglabāt embrijus 10 gadus. Savukārt olšūnu vitrifikācija nodrošina iespēju saglabāt savas olšūnas vēlākam laikam.

Pāriem, kuriem medicīniskās apaugļošanas ceļā grūtniecība nav iestājusies vairākas reizes, ieteicams veikt personalizēto ģenētisko endometrijas receptivitātes (ERA) testu. Tas nosaka labāko embrija implantācijas laiku katrai sievietei individuāli. Savukārt vīriešiem veic spermas padziļinātos izmeklējumus – HBA testu. Un atbilstoši situācijai ir vēl arī citi testi.

Inovatīvi izmeklējumi

Jaunākās tehnoloģijas ļauj ģenētiski pārbaudīt trešās vai piektās dienas embriju, netraucējot augļa attīstībai. Preimplantācijas ģenētiskā diagnostika (PGD), kas iespējama tikai medicīniskās apaugļošanas gadījumā, ļauj izmeklēt embrija genomu vēl pirms tā pārnešanas dzemdē. PGD jau embrija stadijā ļauj pārbaudīt, vai bērnam nav kāda iedzimta kaite. Savukārt preimplantācijas ģenētiskais skrīnings (PGS) ar 98 procentu precizitāti sniedz iespēju izpētīt visas 24 hromosomas uz hromosomālajām anomālijam.

Savukārt SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa informē, ka kardināli jauns risinājums grūtniecības uzraudzībā ir neinvazīva prenatālā testēšana. Tā ar augstu precizitāti spēj novērtēt, vai auglim ir ģenētisko anomāliju risks. Līdz šim grūtniecēm attiecīgu indikāciju gadījumos tiek veiktas invazīvas procedūras, bet ar šo tehnoloģiju iespējams noskaidrot slēdzienu bez iejaukšanās sievietes organismā. Šādai testēšanai ir daudz priekšrocību – tā ir drošāka, precīzāka, nesāpīgāka un var arī tikt kombinēta ar līdzšinējo pieeju. Testēšanas rezultāti sniedz grūtniecību uzraugošajiem ārstiem tik nepieciešamo informāciju par iespējamajām patoloģijām auglim. Pēc S. Lapiņas sacītā, izmeklējums būs pieejams vasaras beigās un tā cena – ap 200 eiro. Šāda attīstība Centrālajā laboratorijā notiek sadarbībā ar ASV medicīniskās diagnostikas kompāniju Pathway Genomics.

Noteikumi un plāni

VM norāda, ka māte un bērns vienmēr ir bijusi viena no tās prioritātēm un šogad ir īpaši veicināta dzemdību palīdzības kvalitāte un cilvēkresursu nodrošinājums attiecīgajā jomā. Proti, no šī gada 1. janvāra tika palielināts dzemdību palīdzības tarifs par 50 eiro par vienu dzemdību gadījumu, kā arī no 1. aprīļa tika palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu darbiniekiem, kuri nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai. Lai mazinātu mātes un jaundzimušo saslimstības un mirstības risku, tika izstrādāti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība.

Noteikumi tika papildināti ar jaunām prasībām grūtniecības perioda, dzemdību un pēcdzemdību perioda darba kvalitātes uzraudzībai, piemēram, ārstniecības iestādē atbilstoši tās darba profilam un apjomam ir jābūt izstrādātai kārtībai grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai riska gadījumos, noteiktai rīcībai sarežģījumu, neatliekamu situāciju un komplikāciju gadījumos dzemdniecībā. Veikti arī precizējumi, kas paredz rūpīgāk izvērtēt pacientes anamnēzi un grūtniecības riska faktorus.

Patlaban VM ir sagatavojusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu – Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu, kas drīzumā tiks virzīts publiskai apspriešanai.

Plāna projekta mērķis ir uzlabot situāciju mātes un bērna veselības jomā, veicinot agrīnu diagnostiku, savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju. Cita starpā plāna projekts paredz izvērtēt iespēju paplašināt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu loku grūtniecēm un jaundzimušajiem, iekļaujot izmeklējumus, kas ļautu savlaicīgi diagnosticēt saslimšanas un novērst vai mazināt to ietekmi. Vienlaikus paredzēts pilnveidot Mātes mirstības konfidenciālās analīzes (audita) darbību un ieviest perinatālās (jaundzimušo) mirstības konfidenciālo auditu.