Dzemdniecība Rīgas Dzemdību namā izveidos jaunu dzemdību centru; tehnoloģijas ļaus nodrošināt pacientiem lielāku privātumu

Par to savā pirmajā lielajā intervijā laikrakstam Dienas Bizness vēsta Rīgas Dzemdību nama (RDN) valdes priekšsēdētāja Santa Markova, kura šajā amatā stājusies pavisam nesen.

Rēķinu, ka RDN valdes priekšsēdētāja esat vien aptuveni trīs mēnešus.

Jā, no 20. marta. Tas ir liels izaicinājums, jo vadošā administratīvā amatā šī ir mana pirmā pieredze, lai gan praktiskajā medicīnā par ārstu–dzemdību speciālistu strādāju 26 gadus.

Varbūt kaut kas tomēr pārsteidza nesagatavotu?

Tieši medicīnas jomā – ne, bet uzreiz bija jāsaprot, cik svarīgi mācēt strukturēt laiku, lai tā pietiktu gan daudzajiem administratīvajiem pasākumiem, gan lielu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Mana otra augstākā ir jurista izglītība. Jau iepriekš esmu interesējusies par tiesisko regulējumu, tomēr pārsteidza, ka veselības aprūpē ir tik daudz tiesību normu kolīziju, kas apgrūtina darbu. Piemēram, jau zināmajā virsstundu jautājumā. Kā to juridiski vispareizāk noregulēt? Cik zinu, RDN ir vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kas virsstundu darbu apmaksā dubultā, pamatojoties uz Darba likumu. Tas ir zināmā pretrunā ar Ārstniecības likumu, bet tāds ir RDN lēmums, un vismaz pagaidām pie tā turēsimies.

Tātad RDN finanšu situācija to ļauj.

Tā ir stabila, resursu pietiek. Arī maksas pakalpojumu sadaļa pildās atbilstoši plānotajam, un tas dod iespēju segt starpību. Kopumā RDN uzstādījums ir nulles budžets, lai varētu strādāt bez zaudējumiem, pat ar nelielu peļņu. Lielā mērā tas izdodas, vien pērn bija nelieli zaudējumi – 25 tūkst. eiro, kas bija saistīts ar papildus investīcijām infrastruktūrā un ēkas siltināšanā. Šī gada piecos mēnešos strādājam jau ar nelielu peļņu, un tas iepriecina. Pērnā gada apgrozījums ir 7,39 milj. eiro, bet nodokļos nomaksājām 2,24 milj. eiro. Lielāko ieņēmumu daļu veido valsts medicīnas aprūpes finansējums, kas ir ap 74% no visiem pakalpojumiem.

Kādi risināmie jautājumi uzreiz izvirzījušies jūsu darba kārtības priekšplānā?

RDN ir lielākā dzemdību palīdzības un perinatālās aprūpes iestāde Latvijā, bet mūsu problēmas nav izolētas no pārējās medicīnas sistēmas. Un visaktuālākie risināmie jautājumi ir cilvēkresursu nepietiekamība, tāpēc ļoti būtiska ir racionāla to plānošana un nepieciešamības gadījumā - pārstrukturizācija.

Vēl ļoti svarīga ir materiālo resursu rūpīga plānošana, iekšējo rezervju izmantošana ierobežota finansējuma apstākļos. Te arī nācās pieņemt dažus nepopulārus lēmumus, tostarp samazināt slodžu skaitu, lai iegūtu maksimālas iekšējās rezerves finansējuma palielināšanai. Līdz ar to mums ir izdevies kaut cik konkurētspējīgā līmenī nodrošināt darbiniekiem atalgojumu. Ļoti būtiska ir arī attieksmes un publiskā tēla veidošana, lai pacienti izvēlētos tieši RDN dzemdību palīdzību.

Vai ir jūtama konkurence, piemēram, ar Siguldas vai Jūrmalas slimnīcām, kur arī dzemdniecība ir viens no prioritārajiem attīstības virzieniem?

Kopumā runājot par konkurenci, Pasaules veselības organizācijas eksperti atzinuši, ka minimālais dzemdību skaits gadā, lai dzemdību palīdzība būtu droša un speciālisti savas prasmes un iemaņas noturētu nepieciešamā kvalifikācijas līmenī, ir 700. Salīdzinot dažādu Latvijas dzemdību palīdzības iestāžu vidējos rādītājus, redzam, cik no tām atbilst šim kritērijam. Daudz nav. Tāpēc, ņemot vērā, ka kvalificētu kadru trūkums ir katastrofāls, īpaši reģionos der pārstrādāt slodzes un varbūt atzīt, ka ir pienācis laiks strukturālām reformām.

Vēl jāpiebilst, ka nelielie stacionāri tomēr nodarbojas ar pacientu atlasi, sniedzot palīdzību zema riska pacientēm. RDN sniedz dzemdību palīdzību jebkurā situācijā, izņemot pavisam smagas sistēmiskas saslimšanas, ko novirza uz Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu, jo neesam daudzprofila slimnīca. Toties aprūpējam arī pacientus no Infektoloģijas centra. Tai pašā laikā valsts noteiktais tarifs visiem ir viens. Arī te būtu laiks pārvērtēt tehnoloģiju pielietojumu un manipulāciju sarežģītības iespējas katrā stacionārā, nosakot diferencētu tarifu. Nelielie stacionāri iegūst ar lielāku privātumu un individuālu pieeju, kas tur ir vieglāk nodrošināms nekā lielā ārstniecības iestādē. Šajā ziņā mūsu cerība saistās ar jauno dzemdību centru, kur arī varēsim nodrošināt šādus apstākļus.

Tātad plānojat tam novirzīt lielas investīcijas?

Lai attīstītos par modernāko un laikmetīgāko dzemdību palīdzības iestādi, plānots ERAF finansējumu 1,17 milj. eiro apmērā izlietot mazā dzemdību centra izveidei šai pašā ēkā. Ar jaunām tehnoloģijām tiks aprīkotas piecas dzemdību zāles, no kurām divas nepieciešamības gadījumā varēs transformēt par operāciju zālēm vai jaundzimušo intensīvās aprūpes palātām. Centrālā monitorējamā sistēma kalpos kā vadības pults, un nebūs nepieciešama tieša vecmātes klātbūtne šajās piecās dzemdību istabās, lieki netraucējot pacientu privātumu.

Tāpat iegādāsimies jaunas tehnoloģijas – vēl vienu augļa monitorēšanas iekārtu (STAN) par 38,5 tūkst. eiro un piecas dzemdību gultas, ko var transformēt par parastām guļvietām. Vienas cena ir ap 20,2 tūkst. eiro.

Kādas vēl ir dzemdību nama priekšrocības, varbūt kādas inovatīvas pieejas, produkti?

Dzemdību palīdzībā jaunus produktus radīt nav tik vienkārši, bet jāapzinās, ka RDN ir perinatālās aprūpes centram pielīdzināts stacionārs, kas uzņem gan Rīgas reģiona, gan visas republikas pacientus. RDN ir moderna un augsti kvalificētiem speciālistiem nodrošināta jaundzimušo intensīvās terapijas aprūpe. Tajā pērn ar labiem rezultātiem ārstējās 376 jaundzimušie. Ir terapeitiskās hipotermijas iekārta, kas ir mūsdienīga aparatūra. Tādas Latvijā ir tikai trīs. Atsāpināšanas metodes ir tādas pat kā citur pasaulē dzemdību palīdzībā. Visefektīvākā ir epidurālā analgēzija, kas pērn tika izmantota 20,9% gadījumu no kopējā dzemdību skaita, un tas ir augsts rādītājs. Pie kam no tiem ap 40% apmaksāja valsts. Tas ir gadījumos, kad šo metodi nepieciešams pielietot no medicīnas viedokļa. Tāpat ir ar ķeizargrieziena operācijām. Tomēr ir iespējama arī dzemdību atsāpināšana ar smieklu gāzi mazulim un mammai netoksiskā devā, bet šī metode nav tik populāra un efektīva.

Vēl tiek plaši pielietota augļa monitorēšanas iespēja dzemdībās (STAN). Šī viena no modernākajām tehnoloģijām RDN ir kopš 2012. gada. Bijām pirmie Latvijā, kas to iegādājās, līdz ar to esam ar lielāko pieredzi šajā jomā. Nu jau ir divas STAN iekārtas, un pēc nepieciešamības tās tiek lietotas pacientam bez maksas. Mātes un bērna drošībai RDN noteikti augsti aprūpes standarti. Uzņēmuma kvalitātes vadības sistēma ir sertificēta atbilstoši ISO standartam. Esam arī nozīmīga studentu un rezidentu apmācības bāze Latvijā.

Kā kopumā vērtējat pašreizējo situāciju valstī dzemdību aprūpē un kādu prognozējat šo gadu?

Situācija ir saspringta. Kadru un viņu atalgojuma jautājumā - tuvu kritiskai. Jāpiebilst, ka dzemdību palīdzība ir vissarežģītākā nozare no ginekoloģiskajām specialitātēm ar visaugstāko stresa līmeni, jo atbildība uzreiz ir ne par vienu, bet vismaz divām dzīvībām. RDN stundas likme ārstam ir 7,58 eiro par vienu slodzi, bet tā ir kopš 1. aprīļa, ņemot vērā papildus piešķirto finansējumu un iekšējās rezerves. Pirms tam bija tikai 5,23 eiro.

Dzemdību skaits RDN pērn bija 7035, bet gadu iepriekš – 7153. Pagaidām tendence ir lejupejoša, jo šī gada piecos mēnešos ir pieņemtas 2610 dzemdības, kas ir vidēji 522 mēnesī, salīdzinoši pērn tās bija 586 dzemdības mēnesī, bet 2015. gadā – 596. Taču šāda tendence ir vērojama visā valstī, arī citos stacionāros.

Nenoliedzami dzemdniecība Latvijā ir viens no prioritārajiem virzieniem, un papildus piešķirtais finansējums bija ļoti noderīgs, tomēr tas pilnībā situāciju neglābj. Piemēram, noteiktais dzemdību tarifs reālās izmaksas nesedz. Esam izrēķinājuši, ka ķeizargrieziena operācija vidēji izmaksā 842 eiro, bet valsts noteiktais tarifs par to ir 613 eiro. Tāpat mūsu aprēķinātais vidējais tarifs fizioloģiskām dzemdībām ir 465 eiro, bet valsts apmaksātais – 346 eiro. Patoloģisku dzemdību gadījumā RDN tarifs ir 652 eiro, bet 490 eiro 2017. gadā ir plānojusi apmaksāt valsts. Starpība tiek segta no mūsu pašu rezervēm. Uzskatu, ka pacientam ar līdzmaksājumu te nav jāpiedalās, jo dzemdību palīdzība ir valsts prioritāte, kas ir neatliekamā palīdzība un jāsaņem jebkuram bez maksas (izņemot piedevām izvēlētu servisu). Tāpēc ļoti ceram uz papildus finansējumu veselības aprūpes nozarē.