Apdrošināšana Apdrošinātāji vairs nepelna no investīciju ienākumiem; vienīgais peļņas instruments ir tiešā veidā pārdotās polises

Tā lielu pārmaiņu virpulī intervijā DB teic BTA Baltic Insurance Company valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Nupat BTA Baltijas valstīs nomainīja zīmola identitāti, kas saistās ar riskiem satraukt klientus. Kādēļ tas tika darīts?

Pērn uzņēmums piedzīvoja būtiskas pārmaiņas. Ir mainījusies akcionāru struktūra. Par galveno akcionāru ir kļuvis Vienna Insurance Group AG (VIG), iegādājoties 90% uzņēmuma akciju. Turklāt VIG ir viens no vadošajiem apdrošinātājiem Eiropā, un tāda parādīšanās mūsu akcionāru paletē ir liels atspaids. Tā pieredze, zināšanas, apmācības programmas un treniņi noteikti uzlabo BTA pozīciju tirgū, un klientiem uztraukties nav par ko. Zīmola maiņa – lai atsvaidzinātu komunikāciju ar klientu, lai tā kļūtu mūsdienīgāka un atbilstošāka BTA. Pēdējos piecos gados uzņēmums izpildījis lielu mājasdarbu, nomainot IT sistēmas, uzlabojot atlīdzību procesus. Tagad tās tiek izmaksātas ātrāk, pat dienas laikā. Tāpat BTA ir kļuvis pieejamāks, pateicoties jaunajam pakalpojumam – pašapkalpošanās vietnei – klientu portālam, kur klienti var jebkurā diennakts laikā aplūkot savas polises, nopirkt tās, pieteikt atlīdzības u.c. BTA zīmols atzinīgi novērtēts dažādos vērtējumos, tālab sabiedrības vēsturisko nosaukumu ņemam sev līdzi ar jaunām krāsām no akcionāra.

Kā pārmaiņas ietekmē BTA ikdienas darbu, attīstības stratēģiju?

VIG noteikusi visā Eiropā, kā tiek organizēts pārvaldības modelis. Proti, katra sabiedrība ir unikāla ar savu lokālo menedžmentu, iestrādnēm, plāniem un uzstādījumiem, līdz ar to arī savu attīstību nodrošina pati. Protams, pamatvadlīnijas tiek definētas, piemēram, investīciju, pārapdrošināšanas politika, bet operatīvā saimniecība mūsu gadījumā tiek vadīta no Latvijas. Redzam, ka ir radies vairāk iespēju, tālab arī ambīcijas aug.

Vai pieprasījums pēc brīvprātīgās apdrošināšanas pieaug, un kas šajā segmentā pašreiz ir lielākā aktualitāte?

Vispirms jāsaka, ka visi apdrošināšanas veidi kopumā pēc bruto parakstītās apdrošināšanas prēmijas pieaug. Piemēram, 2016. gadā personu apdrošināšana augusi par 9%, transporta – par 3%. Ir tikai jautājums, uz kā rēķina ir šis prēmiju pieaugums. OCTA gadījumā galvenokārt uz cenu pieauguma rēķina. Jāsaka, ka OCTA cenu celšanās ir neizbēgama, jo pēdējos teju 10 gadus šo polišu tirgus demonstrē tikai un vienīgi zaudējumus. Te apdrošināto personu skaits īpaši nav pieaudzis, jo, ja apskatām reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, kas Lietuvā pieaug (gadā par 2,5% (pasažieru), smagais transports starptautiskiem pārvadājumiem – par 18%), tad Latvijas dinamika ir negatīva (pasažieru transportlīdzekļu skaits krities par teju 3%, smago – par 0,2%).

Par brīvprātīgajiem apdrošināšanas veidiem runājot, vadošais gan naudas apjoma, gan izaugsmes ziņā ir veselības apdrošināšana, kas aug uz klientu skaita rēķina. Darba tirgus konkurences rezultātā uzņēmumi atkal aizvien vairāk iegādājas šādas polises, turklāt izvēloties kvalitatīvāku produktu ar papildus segumiem – sporta aktivitātēm, zobārstniecību u.c.

Pieaug arī nelaimes gadījumu apdrošināto personu skaits. Cilvēki pamazām pievērš lielāku vērību ceļojumu apdrošināšanai, parādās ģimenes kompleksie risinājumi, galvenokārt piepērkot klāt segumu dažādām sadzīviskām ķibelēm. Nevar noliegt, ka valsts veselības aprūpe ir jāpilnveido, tālab cilvēki aizvien biežāk šos riskus pārņem uz saviem pleciem caur veselības un nelaimes gadījumu polisēm.

Attiecībā uz nekustamo īpašumu izaugsmi rāda komercsegments. Tas ir pozitīvi, jo pamanīti arī tādi specifiski riski kā biznesa nepārtrauktības riska apdrošināšana. Daudzos gadījumos pieradums un vēlme būt drošībā ņem virsroku, lai arī bankas kredīts nomaksāts.

Kopumā Latvijā 2017. gada pirmajos trīs mēnešos tirgus audzis jau par vismaz 10 %. Veselības apdrošināšanas pieaugums ir par 7%, nekustamā īpašuma – par 8%. Tātad pozitīva tendence turpinās arī šajā gadā.

Kā vērtējat OCTA ieviešanu ārpakalpojuma grāmatvežiem profesionālajai darbībai?

Ir divējādi obligātās apdrošināšanas skatījumi. No privātpersonas skatu punkta jebkas, kas ir obligāts, nav pozitīvs un nav tas veiksmīgākais modelis, kā veicināt stabilitāti. Savukārt obligātā apdrošināšana uzņēmējdarbības jomās ir visnotaļ korekta vide. Uzņēmējam, kas sniedz pakalpojumu citiem, ir jāatbild par kvalitāti un iespējamiem riskiem. Līdz ar to profesijās, kas ir finansiāli riskantas un ar augstu kvalitātes risku, šāds regulējums ir jāievieš. Bet tas nebūs nozīmīgs pienesums apdrošināšanas sabiedrību biznesā. Pavērsies jaunas nišas pārdošanā, bet ar salīdzinoši mazu finansiālu ietekmi uz nozari kopumā. Mani drīzāk interesē senā diskusija, ko katru gadu mēģinām veicināt arī politiķu aprindās, par ūdens transporta attīstību. Šādu reģistrēto transportlīdzekļu skaits ir būtiski pieaudzis, ūdens satiksme kļūst intensīvāka, arī negadījumu skaits ir ar pieaugošu tendenci, tai pašā laikā ūdens transportlīdzekļiem nav obligātās civiltiesiskās atbildības regulējuma.

Kā mainās izmaksāto atlīdzību apmērs?

Skaidrs, ka izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Kopumā – par 9,8% gada laikā. Apdrošinātāju filozofijā lielās atlīdzības pēc būtības rada mazāku satraukumu. Saistībā ar mūsu klientu negadījums bija Lielbritānijā, kur vainīgs bija autovadītājs no Latvijas. Prognozētā atlīdzības summa šobrīd lēšama 4-5 milj. sterliņu mārciņu apmērā. Protams, tas ir nepatīkami, tomēr apdrošināšanas gadījums klasiskā izpratnē. Savukārt, ja ir daudz salīdzinoši mazu negadījumu, tas parāda kopēju sliktu tendenci, piemēram, KASKO ziņā. Apdrošinātāju dienaskārtībā pirmais jautājums ir par transportlīdzekļu zādzībām Latvijā. Te apdrošinātais portfelis ir nosacīti neprognozējams. Latvijā zog vairāk nekā citur Baltijas valstīs. Tieši bieži negadījumi vairāk rada jautājumu, vai cena tirgū kopumā ir adekvāta.

Kā jūs komentētu bažas, ka apdrošināšanas līguma teksts tiek sastādīts tā, lai virkni negadījumu varētu izslēgt kā neatbilstošus apdrošināšanas gadījumam un apdrošinātājs varētu atteikt izmaksāt zaudējumu atlīdzību?

Ilgtermiņā domājošas apdrošināšanas sabiedrības pamatvērtība un bauslis ir nemānīt klientu. Latvija ir pārāk maza. Ar mūsdienu mediju telpu, sociālajiem tīkliem gribētu redzēt, kurš ir tik drošs, lai šmucētos, jo to «satīrīt» pēc tam izmaksās krietni dārgāk. Apdrošināšanas noteikumus regulāri pilnveidojam, ieviešot sadaļas, kas nav apdrošināts. Tāpat jebkurš apdrošinātājs izskaidros atbildi arī uz jautājumu, vai tiks samaksāts, ja uz mājas jumta nogāzīsies lidojošais šķīvītis. Jebkurā polises darbības laikā klients var jautāt un piepirkt klāt vēl citu interesējošo risku seguma apdrošināšanu.

Medijos ik pa laikam parādās ziņas, ka apdrošināšanas sabiedrības ārpus Baltijas valstīm cieš zaudējumus, tomēr pie mums to darbība izskatās stabila. Vai ir sīva konkurence un saspringts darba laiks?

Jā. Kādreiz, kad investīciju ienākumi bija vērā ņemami, tad apdrošināšanas sabiedrība varēja rentabli strādāt, gūstot ienākumus no investīcijām. Šobrīd redzam, ka depozītu likmes nav nekādas, valsts parādzīmju iegādes intereses rādītāji ir negatīvi, bankas par naudas atlikumiem kontos, pārsniedzot summas x, prasa vēl piemaksāt. Vienīgais peļņas instruments ir tiešā veidā pārdotās polises. Patlaban ir izaicinājumu laiks visiem apdrošinātājiem, jo rezultātā peļņa, ko tie demonstrē, ir gaužām maza. Arī Latvijas tirgus nav diez ko peļņu ģenerējošs. Ja OCTA rada 12 milj. eiro zaudējumus gadā, tad arī mūsu tirgus tik rožaini neizskatās. Līdz ar to pamatveidi, uz ko var pelnīt, ir īpašumu, ceļojumu apdrošināšana, bet tie ir gaužām mazi pret tirgus izmēru. Tātad nākotne nemaz nav tik salda.

Ar ko rēķināties klientiem tuvāko gadu laikā?

Klienti būs ieguvēji, jo pakalpojumi kļūs aizvien interesantāki un draudzīgāki. Konkurēt ar cenu vairs nav iespējams. Tas jādara ar kvalitāti, saprotamu apdrošinātāju un produktu. Daudzas lietas tiek automatizētas, bet arī klātienes efekts pie kafijas vai pa tālruni nekur nepazudīs. Teju pavisam esam atteikušies no fiziskās dokumentu plūsmas. Latvijā gan atšķirībā no Igaunijas vēl visai liels izaicinājums ir elektroniskais paraksts.

Vai jums ir bijis kāds apdrošināšanas gadījums?

Atminos gadījumu pērn, kad jaunietis ar skeitbordu sadragāja Mākslas muzeja stikla grīdu. Zaudējumi tika lēsti 10 tūkst. eiro. Man pašam ir trīs dēli, kuri ir aktīvi arī sportā, un, kā jau bērniem, viņiem var visādi gadīties. Par katra bērna tamlīdzīgu negadījumu būs jāmaksā. Vai var šādus «pārsteigumus» vecākiem novērst? Jā! Nopērciet civiltiesisko apdrošināšanu! Pirms pāris mēnešiem man notika negadījums paša īpašumā, kur uz flīzēm nometu telefonu. Mājokļa apdrošināšanā ietilpst tehnikas bojājumi, tiek segti remonta izdevumi. Mūsdienās pietiek emocionālo pārdzīvojumu, nav jākreņķējas par materiālām lietām, par ko vari parūpēties pats.