Investējis teju 400 tūkst. eiro, sava koncepta sporta studiju šodien atver savulaik svarcelšanā un boksā panākumus guvušais Arnis Ritenieks

Sports

Tagad A. Ritenieks ar lielo boksu vairs nenodarbojas un jau labu laiku palīdz cīnīties un uzvarēt citiem. Patlaban viņš uzņēmies trenēt Ķīnas hokejistus, taču sarunā ar DB uzsver: «Būšu uz vietas, cik varēšu, arī attālināti stāvēšu klāt. Studija ir manis veidots koncepts. Esmu idejas papiņš.»

Izvēlas turpināt

Tiesa, jaunais projekts nav bez uzraudzības, jo to nodrošina A. Ritenieka «labā roka» - projekta vadītājs Kristaps Zutis, arī viens no boksera audzēkņiem. «Projektu sākām pirms pusgada. Arņa līgums ar Pekinas «Kunlun Red Star» uz mirkli lika apstāties, izvērtēt, vai to turpināt,» teic K. Zutis. «A.R. Sporta studijai» netika atmests ar roku, jo A. Riteniekam ir daudz klientu, kā arī patlaban, pateicoties pasaules līmeņa zvaigznes Maira Brieža panākumiem, bokss Latvijā kļuvis ievērojami populārāks. «Viņa ieguldījums konkrētajā disciplīnā valstī ir neatsverams. Tas motivē. Mēs – latvieši – esam strādīgi. Ja apņemamies, tad izdarām daudz. Tāda mentalitāte – ja gribam, tad varam,» ir pārliecināts K. Zutis. Šādu apņemšanos demonstrē arī jaunās sporta studijas atklāšana. Un šajā biznesa nišā tās saimnieki, pēc viņu vārdiem, ienāk ar citu konceptu. K. Zutis uzskata, ka īpaši lielās sporta klubu ķēdes ir bezpersoniskas, ar mānīgi vilinošiem piedāvājumiem. «A.R. Sporta studija» izcelsies ar individuālu attieksmi un saprātīgām cenām. «Netirgosim visiem vienādas programmas un nebūsim pieejami tikai priviliģētiem cilvēkiem. Abonements būs nopērkams par 40 eiro mēnesī. Zāles durvis nekad nevienam trenēties gribētājam nebūs ciet. Tāpat nebūs situāciju, kad cilvēki bojā veselību ar nepareizi izpildītiem vingrinājumiem. Visi treneri, vienalga, cik viņi aizņemti vai noguruši, ja redzēs, ka apmeklētājs dara nepareizi, pieies klāt un pamācīs. Svarīgākais, lai katrs pēc treniņa mājup dodas laimīgs. Tāda allaž bijusi A. Ritenieka pieeja. Viņš ir mākslinieks boksera ķermenī,» saka K. Zutis. Studijas treneru «komplektā» ir arī profesionāļi ar olimpisko pieredzi. Taču kopumā valstī, pēc K. Zuša teiktā, augsta līmeņa boksa treneru netrūkst, taču nepareizi, viņaprāt, ka par treneri sevi var saukt jebkurš jau pēc sešu mēnešu kursiem.

Pašdisciplīna

Bokss studijas treniņu plānos nav vienīgā disciplīna. Te varēs nodarboties arī ar jogu, apļveida treniņiem u.c. Iekārtota atpūtas zona ar pufiem un TV, kā arī frizētava. Kopējās investīcijas lēšamas ap 400 tūkst. eiro, no kā inventārā ieguldīts ap 100 tūkst. eiro. «Tam izņēmu dividendes par diviem gadiem, kā arī mums ir ļoti laba sadarbība ar SIA UniCredit Leasing, kas daudz nāca pretī. Savukārt lauvas tiesu ieguldīja attīstītājs – Klāvs Vasks, viens no pirmajiem A. Ritenieka klientiem un viņa koncepta atbalstītājiem,» informē K. Zutis.

Telpās Dēļu ielā nojauktas sienas, lielā mērā viss sagatavots tieši studijai. Biznesa plānu izstrādāja finansists Elmārs Kehris, tostarp aprēķinot, cik nepieciešams apmeklētāju, lai klubs strādātu rentabli. «Izvērtējām, ka šajos apstākļos tas ir iespējams. Tomēr zem katra hobija slēpjas arī finansiālie aspekti. Mūkusalas promenāde attīstīsies, te - biznesa centrā – jau patlaban ir daudz darba vietu. Lielas iespējas ilgtermiņā. Maksa par pakalpojumu ar laiku atpelnīs ieguldīto,» spriež K. Zutis. Viņš uzskata, ka sportam Latvijā ir jāattīstās, jāaug, citādi «kļūsim tukli un nekam nederīgi. Mūsdienu jaunatne slīkst planšetēs un nevar pat 15 pietupienus uztaisīt. Tas ir traki un ir jāmaina. Citādi vīrišķība Latvijā izmirst. Un tas ir stereotips, ka bokss nozīmē tikai sist. Šis sporta veids ir sevis disciplinēšana».

Savukārt A. Ritenieks piebilst: «Ja mīli, ko dari, tas allaž summējas ar veiksmīgu rezultātu. Vispirms ir piepildīt sapni, un tad jau grūtāk - turpināt tajā dzīvot.»

Uzsvars uz tautas sportu

«A.R. Sporta studijas» kopējā platība ir ap 700 kvadrātmetru. Tajā ietilpināti 18 boksa maisi un viens mobilais boksa rings, ko var pārvest arī uz sacensībām citviet vai arī pāris stundu laikā pārveidot par skatuvi pasākumiem, kādi arī plānoti jaunajā sporta bāzē. «Te nekas nav standarta, arī inventārs. Daudz kas būs inovatīvs, ko Arnis redzējis ārvalstu braucienos un ko esam pasūtījuši uzmetināt, piemēram, saišu sarullētāju boksa vajadzībām. Arī melnbalti trenažieri mums neder. Tie pasūtīti speciālā krāsā, pielāgojot Kristiānas Lepses telpu dizainam,» vēsta K. Zutis. Kopumā viņš novērojis, ka pēdējā laikā valstī atver vēl vairākus citus sporta klubus. «Laukos ceļ halles. Nauda jāiegulda mazpilsētās un bērnos. No viņiem trāpīsies kāds entuziasts, kas sportu virzīs tālāk. Ja tādās vietās kā Sabile, no kurienes nāku pats, agrāk būtu bijusi tāda sporta bāze kā tagad, tad būtu vēl daudz vairāk sportistu un nozares entuziastu. Ar ES fondu palīdzību jau ir uzbūvētas daudzas sporta bāzes, lai arī tajās atsevišķos gadījumos atklājas daudz brāķu. Neteiktu, ka tikai no valsts jāprasa finansējums. Situācija tāpat iet uz labo pusi,» domā K. Zutis.

A. Ritenieks šaubās, ka viņa studijā taps jauns augstu meistarsacīkšu pārstāvju kalums - profesionāli bokseri vai svarcēlāji, jo finansiālā situācija spiež pievērsties peļņai (arī ārzemēs), nevis intensīvi trenēties. «Uzsvaru liekam uz tautas sportu, taču, ja kāds būs gatavs startēt sacensībās, investēsim tajā laiku un zināšanas,» norāda A. Ritenieks. Jaunās studijas saimnieki neslēpj, ka viņiem ir arī vēl citi tālejoši plāni, par ko dzirdēsim pēc pusotra gada, un tie pagaidām paliek intrigai.