Dizaina ikona Kurš gan nav sēdējis uz apaļā koka trejkāja! Un cik daudzi no mums atceras, ka aiz šī teju katrā mājā rodamā objekta stāv pasaulslavens radītājs – arhiolimpa zvaigzne Alvars Ālto (Alvar Aalto), ko mums dāvājusi tuvā Somija?

Ar savu leģendāro Savojas vāzi, kas ir viens no pasaules slavenākajiem stikla izstrādājumiem, Paimio sanatoriju, Viborgas bibliotēkas ēku un tām speciāli radītajām mēbeļu kolekcijām šim vīram pieder Somijas dizaina/arhitektūras galvenā varoņa un Ziemeļeiropas modernisma pamatlicēja loma. Viņš bija ģeniāls arhitekts, inženieris, dizainers, gleznotājs un skulptors vienā personā, kurš jau 30.gados izveidoja modernās skandināvu arhitektūras un dizaina DNS, iezīmējot iepriekš neredzētu funkcionalitāti, minimālismu, līniju tīrību un saikni ar dabu. Viņš atklāja pasaulei koka jaunās iespējas un liekto bērza saplāksni, ko nu jau teju gadsimtu ekspluatē skandināvu dizains, veidojot uz tā savu veiksmes stāstu un naudu. Alvara Ālto dizainētos oriģinālproduktus ražo viņa savulaik dibinātais Artek, kuru kopš 2013.gada pārņēmis šveiciešu koncerns Vitra, un pazīstamais somu zīmols Iittala. Ālto ir neizmērojama loma Somijas nacionālā koda skanējumā, ko lieliski raksturo Zigfrīda Gidiona (Sigfried Giedion) rakstītais: lai kur Ālto ietu, Somija vienmēr nāk kopā ar viņu.

Arhitektūra runā dabas valodā

Alvars Ālto (1898 – 1976, pilnā vārdā Hugo Alvar Henrik Aalto – somu val.), dzimis laikā, kad Somija vēl atradās Krievijas impērijas sastāvā. Viņa tēvs bija somu valodā runājošs mērnieks, mamma – vietējās pasta nodaļas vadītāja, kura pārvaldīja zviedru valodu. Ieguvis pamata izglītību licejā un apguvis zīmēšanu vietējā mākslinieka vadībā, 1916.gadā Ālto dodas studēt arhitektūru Helsinku Tehnoloģiju institūtā. Studijas, ko pārtrauca Somijas pilsoņu karš un kurā viņš piedalījās balto armijas rindās, tika pabeigtas 1921.gadā. Studiju laikā viņš uzprojektēja māju saviem vecākiem un jau 1923.gadā, atgriezies no militārā dienesta, atvēra savu pirmo arhitektūras studiju sākumā Jiveskilā (Jyväskylä), vēlāk Turku. Viņš daudz projektēja vienģimeņu mājas ziemeļu klasicisma stilā, un biroja darbs bija noslogots. 1924.gadā Ālto apprecējās ar arhitekti Aino Marsio (Ālto), kura kļuva par viņa tuvāko kolēģi un līdzautori.

1933.gadā, pieaugot pasūtījumu apjomiem galvaspilsētā, pāris atvēra studiju Helsinkos. Jāpiezīmē, ka Ālto karjera uzplauka laikā, kad Somija pēc neatkarības iegūšanas piedzīvoja strauju atjaunošanu un industrializācijas bumu. Daudzi no viņa klientiem un draugiem bija lielo industriju magnāti, kā Alstrēmu-Gullihsenu (Ahlström-Gullichsen) ģimene, kuri meistaru atklāja, atbalstīja un ieveda Helsinku bagātajās aprindās. Ālto baudīja lielu Somijas kokrūpniecības industrijas uzticību. 1935.gadā Alvars un viņa sieva Aino, mākslas speciāliste Maire Gullihsena (Maire Gullichsen) un mākslas vēsturnieks Nils Gustavs Hāls (Nils-Gustav Hahl) kopā dibināja slaveno zīmolu Artek ar ideju ražot un pārdot gan Ālto, gan citu dizaineru radītās mēbeles, kā arī popularizēt moderno dzīvesveidu.

Pasaules arhitekta reputāciju Ālto ieguva jau 30.gados, projektējot tādus modernisma paraugus kā Paimio sanatoriju (1928-1933), Viborgas bibliotēku (1927-1935), ko raksturo virkne organiskās arhitektūras elementu. Tieši šeit iekodētā dabas valoda ir neatņemama Ālto arhitektūras idiomas sastāvdaļa. Vēlāk dažādu stilu mijiedarbībā tapa luksusa villa Mairea (1938) draugu un partneru Gullihsenu ģimenei. Ālto bija Somijas paviljona autori pasaules izstādēs Parīzē (1937) un Ņujorkā (1939), demonstrējot koka inovāciju un seno ziemeļniecisko tradīciju saplūsmi, ko Frenks Loids Raits (Frank Lloyd Wright) savās atsauksmēs nodēvēja kā ģeniālu.

No 1946. līdz 1948.gadam Ālto strādāja ASV par Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesoru, vienlaikus uzprojektējot arī institūta kopmītņu ēku Baker House. Tas iezīmēja viņa karjerā sarkano ķieģeļu periodu, ko, atgriezies dzimtenē, meistars turpināja Helsinku Tehnoloģiju universitātes (1966), Helsinku kultūras centra (1958) u.c. projektos. 1949.gadā mūžībā aizgāja viņa tuvā līdzgaitniece Aino, un 50.gados slavenais arhitekts apprecējās ar savu kolēģi Elissu Mjakiniemi (Elissa Mäkiniemi). Karjeras pilnbriedā Ālto radīja tādus arhitektūras šedevrus kā Helsinku koncertzāli Finlandia, operas ēku Esenē, Santa Maria Assunta baznīcu Itālijā u.c.

Bestselleri no koka, saplākšņa un stikla

Lai gan Ālto ir pasaulslavens arhitekts, jāteic, ka teju ilgtspējīgāks izrādījies tieši viņa dizains, kas kalpo cilvēkam un viņa vajadzībām. Jau kopš divdesmito gadu beigām Ālto eksperimentēja ar koka konsolēm, liektā bērza lamelēm un līmētā saplākšņa tehnoloģiju, sadarbojoties ar Otto Korhonena mēbeļu rūpnīcu, kur joprojām ražo Ālto kolekciju. Dizainers izstrādāja balstu sistēmu, kas veidota 90 grādu leņķī. Izstrādājums ieguva nosaukumu L–kāja (vēl meistara kontā ir Y–kāju un X–kāju izgudrojumi), tika patentēts 1933.gadā un kļuva par pamatu daudzveidīgai standartizētu elementu sistēmai. L kolekcijas galdi, krēsli un taburetes ir savstarpēji ērti kombinējami, izmantojot dažādus augstumus, virsmu toņus u.c. Godinot Somijas simtgadi, Artek laidis klajā L kolekcijas izstrādājumus jaunos somiem raksturīgos toņos un apdarē. Laika posmā no 1933. gada līdz 1955. gadam Ālto iepriekšminētajā rūpnīcā izveidoja ap 20 dažādus koka reljefus no liekta bērza lamelēm. Lai gan reljefi veidoti ar pedagoģisku mērķi, lai parādītu tehniskās metodes koksnes izstrādājumu ražošanā, tie vēlāk tika izmantoti kā akustiskie ekrāni viņa koncertzālēs un teātros. Dizainā Alvara labā roka bija dzīvesbiedre Aino. Pateicoties viņas līdzdalībai, tika pieņemts lēmums izstrādāt dizainu arī mēbelēm un lampām Paimio sanatorijas projektam. Atzveltnes krēsls Nr 41 jeb Paimio krēsls (1932) radīts speciāli tuberkulozes slimniekiem, ievērojot tādu atzveltnes leņķi, kurā, pēc dizaineru domām, pacientam ir visvieglāk elpot un ilglaicīgi atrasties sēdus stāvoklī. Tas ir konsoles tipa krēsls, veidots no Somijas bērza saplākšņa. Ālto kopumā neatzina metāla karkasa mēbeles, ar ko aizrāvās liela daļa tā laika progresīvo dizaineru. Tādējādi viņš kļuva par pirmo, kurš mēbelēs lietoja koka konsoles. Paimio krēsls no 30.gadiem ir Artek kolekcijas sastāvdaļa, tā cena ir ap 3350 eiro. Trīskāju taburete jeb Nr 60, kas radīta starp 1932./33.gadu un kas kopš 1933.gada ir nepārtrauktā ražošanā, ir visvairāk kopētā Ālto klasika. Šis vienkāršais trejkājis, veidots no bērza lamināta dabīgā tonī vai ar krāsainu sēdvirsmu, demonstrē meistara aizraušanos ar funkcionālu, utilitāru formu. Taburete pirmatnējā versijā prezentēta Viborgas bibliotēkā, bet šodien pieejama dažādās atjaunotnēs. Piemēram, Ņujorkas ielu zīmols Supreme laidis klajā tabureti limitētā sērijā ar sēdvirsmu šaha galdiņa rakstā. Pie taburetes dizaina atjauninājumiem piestrādājusi arī Vitras radošā virzītāja Hella Jongeriusa. Bērniem domāto tabureti rotā Muminu (Moomins) varoņu tēli un motīvi. Trīskāju taburetes bāzes versijas cena – ap 215 eiro, četrkāju – 240 eiro.

Ālto radītie tējas ratiņi Nr 901 ir kā silta skandināvu pasaku atskaņa, bet par viņa un Somijas identitātes zīmi kļuvusi Savojas vāze, kas veidota kopā ar dzīvesbiedri Aino un milzu ievērību guva gan viņu dizainētajā luksusa restorānā Savoy Helsinkos, gan pasaules izstādē Parīzē. Vāze, kas šodien ietilpst Iittala Ālto kolekcijā kā viens no 11 kolekcijas priekšmetiem un kas nu jau nosvinējusi 80 gadu jubileju, sākotnēji radīta kā konkursa darbs Karhula – Iittala stikla fabrikas izsludinātajā konkursā. Iespējams, tā bija tikai vārdu spēle, kad Ālto kā vāzes iedvesmas avotu norādīja eskimosu sievietes ādas bikses. Taču skaidrs ir viens, ka šai izstrādājumā meistars gribēja atbrīvoties no stikla pūšanai tipiskā simetrijas slazda un radīt organisku, dzīvīgu formu. Viļņotā vāzes līnija tiek asociēta ar Somijas dabu, mākoņiem un ezeriem, savukārt pētnieki uzsver, ka tā ir Ālto organiskās idiomas paraugs, kuras DNS meklējami abstrakcijas modernisma meistaru daiļradē. Pirmatnējās vāzes augstums bija 140 mm, tā veidota pūstā stikla tehnikā piecu toņu paletē. Arī šodien Ālto vāze top Iittalas rūpnīcā Somijā. Vāzes tapšanā piedalās 7 meistari, veicot 12 darba ciklus. Jāpiebilst, ka Ālto nesaņēma ienākumus par vāzi, jo tās dizains pēc konkursa rezultātiem piederēja fabrikai. Gadu ritumā vāze tiek ražota daudzveidīgā krāsu paletē, un tās viļņotās formas variācijas izmantotas cita izmēra vāžu, paplāšu, servējamo šķīvju, bļodu, svečturu u.c. izveidē. Vāzes 120 mm augstumā cena ap 99 eiro, 160 mm – 129 eiro. Kopš 30.gadiem Alvara Ālto darbi rotā Ņujorkas MoMA muzeja pastāvīgo ekspozīciju. Ģēnijs saņēmis neskaitāmas balvas visā pasaulē. Kopš 2010.gada Somijā, apvienojot trīs atzītas augstskolas, ar mērķi valstī pilnveidot dizaina izglītību, radīta Ālto Universitāte (Aalto University) – moderna mācību iestāde, kurā sastopas dizains, māksla, zinātne, tehnoloģijas un bizness.