Mīņājas krustcelēs
Atbildība Neatkarīgi no tā, kam nāksies uzņemties atbildību par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, būvniekiem no tā nekas nemainīsies
Šādu viedokli pauž būvfirmas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, jo līgumi ar pasūtītāju tādēļ maigāki nekļūs. Tiesa, citi būvnieki gan norāda, ka tas attiecas tikai uz «projektē un būvē» līgumiem, kuri pagaidām vēl ir mazākumā.
DB jau ir rakstījis, ka Ekonomikas ministrijas darba grupā, kas strādā pie grozījumiem Būvniecības likumā, pašlaik lielākais strīds ir par to, kam būtu jāuzņemas atbildība par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem – pasūtītājiem vai ģenerāluzņēmējiem.
Līgumi maigāki nekļūs
Jau līdz šim būvnieku līgumos ar pasūtītāju ir bijis iestrādāts punkts, ka ģenerāluzņēmējs uzņemas atbildību par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem, stāsta O. Ozoliņš un neprognozē, ka līgumi kļūs maigāki, ja likums noteiks, ka atbildību par minētajiem zaudējumiem uzņemas pasūtītājs. Tajā pašā laikā viņš norāda: ja Būvniecības likumā noteiks normu, ka par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem atbildību uzņemas pasūtītājs, tas atvieglos dzīvi cietušajiem, jo viņiem būs pilnīgi skaidrs, pie kā vērsties pēc kompensācijas. «Pasūtītājs izmaksās kompensāciju cietušajiem, ko pēc tam piedzīs no «ģenerāļa» saskaņā ar līgumu. Un mēs pēc tam regresa kārtībā to piedzīsim no vainīgā. Tā ka pieminētā norma par pasūtītāja atbildību atvieglos dzīvi trešajām personām, taču būvniekiem no tā nekas nemainīsies,» skaidro O. Ozoliņš.
Pasūtītāja atbildība
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane no savas puses gan teic, ka būvfirmai Merks ir īpaša situācija, jo tai pārsvarā ir «projektē un būvē» līgumi, kur tiešām par visu atbild ģenerāluzņēmējs. Taču parastos būvniecības līgumos nedrīkstētu uzspiest ģenerāluzņēmējam atbildību par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem, viņa ir pārliecināta. Pēc organizācijas vadītājas domām, Būvniecības likuma grozījumos ir jānosaka, ka atbildību uzņemas pasūtītājs un tas nedrīkst līgumā to pārlikt uz būvnieku. Izņēmums gan ir apvienotie «projektē un būvē» līgumi, kur visu atbildību uzņemas ģenerāluzņēmējs.
B. Fromane skaidro, ka trešajām pusēm nodarīto zaudējumu iemesls var būt gan būvnieka, gan projektētāja vaina, kā arī vaina var būt nekvalitatīvi veiktā projekta izpētē. Līdz ar to nebūtu pareizi prasīt, lai būvnieks uzņemas atbildību, ja vaina var būt arī projektētāju pusē. Tādēļ loģiski būtu, ja atbildību uzņemtos pasūtītājs, kurš regresa kārtībā zaudējumus piedzītu no vainīgā. Atbildība jāuzņemas pasūtītājam tāpēc, ka viņš ir atbildīgs par tiem speciālistiem, kurus piesaista. Piemēram, pasūtītājs ir tas, kurš veic projektēšanas iepirkumu un izvēlas projektētāju. Būvniekam ar to nav nekāda sakara.
Pret šādu priekšlikumu gluži prognozējami iebilst pasūtītāji – gan Ārvalstu investoru padome Latvijā, gan Latvijas pašvaldību savienība – un norāda, ka par visu, kas notiek būvlaukumā, atbildība jāuzņemas ģenerāluzņēmējam. Tam sliecas piekrist arī Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, kurš norāda, ka pasūtītāja atbildības apdrošināšana būtu daudz dārgāka nekā būvnieka apdrošināšanas atbildība.
Saīsinās termiņus
Jānorāda, ka Būvniecības likuma grozījumi paredz ne tikai atbildības noteikšanu par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem, bet runā par visu būvniecības procesā iesaistīto atbildību. Grozījumi paredz, ka būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) atbildība ir par piesaistītajiem speciālistiem, par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem un par nelikumīgu būvniecību. Būvprojekta izstrādātāja atbildība ir par būvprojekta atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī par saviem autoruzraudzības laikā pieņemtajiem lēmumiem un dotajiem norādījumiem. Savukārt būvdarbu veicējs atbild par būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam, kā arī par atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izvēli. Būvuzraudzības veicēja atbildība ir par pasūtītāja likumīgo interešu pārstāvību būvniecības procesā, ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli būvlaukumā, kā arī par saviem lēmumiem un dotajiem norādījumiem. Būvekspertīzes veicējs atbild par ekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību ekspertīzes uzdevumu ietvaros. Apdrošinātāja atbildība ir par pasūtītāja apdrošināšanu saistībā ar trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem un būvnieka profesionālās darbības apdrošināšana.
B. Fromane spriež, ka precīzs atbildības sadalījums ļaus saīsināt būvprojekta saskaņošanas termiņus, kas Latvijā ir būtiski garāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas būs iespējams tāpēc, ka saskaņā ar jaunajiem grozījumiem būvvaldēm vairs nebūs jāvērtē būvprojekts. Būvvaldes kompetencē būtu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, tostarp teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi, jāpārliecinās par prasības par trešo personu un valsts un pašvaldības institūciju saskaņojumu un atļauju nepieciešamību, vides pieejamības prasības. Tāpat būvvaldei jākontrolē atbilstošas kvalitātes būvspeciālistu piesaiste un būvju ekspluatācijas prasību ievērošana. Tāpat B. Fromane rosina ieviest «klusēšanas» principu saskaņošanas procesā ar inženierkomunikāciju turētājiem. Tas nozīmē, ja noteiktā termiņā nav saņemta nekāda atbilde, tas nozīmē, ka projekts uzskatāms par saskaņotu.