Līdzīgi daudzu lielo mākslinieku daiļradei, arī Aleksandra Žirāra (Alexander Girard) dzīvespriecīgo krāsu un pasaules etnogrāfisko motīvu iedvesmotais dizains ir bijis gan dievināts un slavēts, gan kopēts un atdarināts, gan nesaprasts un nenovērtēts. Taču viņa iedzimtais talants mirdz visam pāri

Dizaina leģenda

Meistars radījis ne tikai dizaina objektus, kas gadu gaitā kļuvuši par ikonām un arī šodien priecē viņa fanus, bet arī allaž spējis viedi un meistarīgi kombinēt savstarpēji it kā nesavienojamas lietas un stilus, modernus un etnogrāfiskus motīvus, radot harmoniskas krāsu kombinācijas, bet ap tām – ideāli sabalansētas telpu proporcijas. Žirārs strādāja arhitektūras, interjera, tekstilizstrādājumu, mēbeļu, izstāžu, industriālā un grafiskā dizaina jomā. Viņš uzskatīja, ka visas dizaina industrijas ir savstarpēji saistītas – kā māju, tā dārzu, mēbeļu un sieviešu modes dizains, un, lai katra iegūtu, būtiski ir praktizēt vienlaicīgi visās jomās. Kopā ar saviem tuvākajiem kolēģiem un draugiem Čārlzu un Reju Īmsiem (Charles un Ray Eames), Džordžu Nelsonu (George Nelson) un Ēro Sārinenu (Eero Saarinen) Žirārs, lai arī nebija publiski plaši pazīstams, ir viena no nozīmīgākajām personībām pēckara ASV dizaina vēsturē. Šodien viņa radītos audumu rakstus un objektus ar viņa veidoto dizainu ražo tādi pazīstami zīmoli kā Vitra, Herman Miller, Maharam, Skyline u.c., bet šveiciešu modes zīmols Akris radošā direktora Alberta Krīmlera (Albert Kriemler) personā savu 2018.gada pavasara/vasaras kolekciju veltījis meistara daudzveidīgajai un krāsainajai daiļradei, atraktīvi apspēlējot arī viņa slavenās koka leļļu figūras.

Ar mīlestību pret krāsām un etnogrāfiju

Aleksandrs Žirārs (1907.–1993.), draugu vidū dēvēts par Sandro, dzimis Ņujorkā, amerikānietes un franču izcelsmes itālieša ģimenē. Viņš uzauga Florencē, Itālijā. 1917. gadā sāka mācības Bedford Modern School Lielbritānijā, vēlāk studēja arhitektūru Londonas arhitektūras asociācijā. 1929. gadā, pabeidzis arhitektūras studijas, jaunais talants papildināja zināšanas Florencē, karaliskajā arhitektūras skolā Romā, Stokholmā, Ņujorkā. Savu pirmo arhitektūras un interjera dizaina studiju Žirārs atvēra 1932. gadā Ņujorkā, to pēc pieciem gadiem pārvietoja uz Detroitu. 1953. gadā mākslinieks pārcēlās uz dzīvi Santafē Ņūmeksikā, kur nodzīvoja visu atlikušo mūžu, ik pa laikam izbraucot uz ritošajiem darba projektiem un apceļojot pasauli, kas bija viena no viņa lielākajām kaislībām. Žirārs mīlēja un popularizēja pasaules tautu mākslu un etnogrāfiskos motīvus, īpaši no Meksikas, Indijas un Āfrikas valstīm, kuru amatniecības izstrādājumus viņš aizrautīgi kolekcionēja. 1962. gadā kopā ar dzīvesbiedri Suzannu viņi dibināja savu fondu, daļu no savāktās kolekcijas – vairāk nekā 100 tūkst. tautas mākslas objektu - novēlot Ņūmeksikas Starptautiskajam tautas mākslas muzejam, kura jaunais spārns tapis pēc paša meistara veidotā projekta.

Žirāra karjeras uzplaukums saistāms ar vienu no spēcīgākajām pēckara Amerikas dizaina kompānijām Herman Miller (HM), kas 1952. gadā viņu angažēja Tekstilizstrādājumu nodaļas dizaina direktora amatam. Kompānija neierobežoja talantīgā meistara radošo brīvību. Žirāra rokrakstu šai periodā iezīmē stilu un kultūru sajaukums, spilgtas un dzīvas krāsas, abstrakti un ģeometriski zīmējumi, dažādu pasaules kultūru etnogrāfiskie motīvi, pop-art raksturīgā humora pieskaņa un prieka dzirksts u.c., kas nonāca pretrunās ar tam laikam raksturīgo utilitārisma un monotonā stila tendenci. Līdz ar to lielu sabiedrības daļu viņa spilgtie motīvi neuzrunāja, paliekot neizprasti vai vienaldzīgi. Savas karjeras laikā HM līdz 1973. gadam Žirārs radīja vairāk nekā 300 dažādu dekoratīvo motīvu, kas izmantoti audumu, tapešu, paneļu dizainā, kā arī mēbeļu un aksesuāru apdarē. Viņš attīstīja sadarbību ar Džordžu Nelsonu un Īmsiem, veidojot audumus viņu radītajām mēbelēm un objektiem. Pateicoties savām zināšanām, Žirārs atrada senu Meksikas tekstilražotni, kur audumus auda ar rokām. Tādējādi tika radītas augstas kvalitātes kokvilnas audumu kolekcijas, tostarp spilgtās krāsās runājošās mexidots (Meksikas punkti) un mexicotton (Meksikas kokvilna), kas tika izmantotas daudzos jo daudzos objektos. Ražot talantīgā mākslinieka veidotos rakstus ar spilgtajām krāsām un to pārejām nebija viegli, un tur lieli nopelni pienākas vēl vienai vēsturiskai ASV kompānijai – Maharam, kas 60. gados no skatuves drapēriju biznesa pievērsās ekskluzīvu mēbeļu audumu ražošanai, ieviešot revolucionāras inovācijas auduma industrijā.

1961. gadā HM Manhatanā atklāja ekskluzīvu izstāžu zāli T&O jeb Textiles & Objects (Tekstilizstrādājumi un priekšmeti), kurā demonstrēja Žirāra dizaina audumu un aksesuāru kompozīcijas, tostarp viņa kolekcionētos tautas amatniecības objektus, eksponējot tekstilizstrādājumus kā neatņemamu interjera sastāvdaļu. Taču neilgi pēc atvēršanas eksotiskais salons (showroom) tika slēgts gan nepietiekamu mārketinga aktivitāšu, gan sabiedrības kūtruma dēļ.

No lellēm līdz grandioziem projektiem

Viens no meistara ekstraordināriem objektiem, kas veido arī būtisku dizaina vēstures lappusi, ir restorāns La Fonda del Sol (1960) Time&Life ēkas foajē Manhatanā Ņujorkā, kas tapis, apvienojot Latīņamerikas un modernisma stilu. Žirārs līdz sīkākajai detaļai izstrādāja restorāna identitāti – oficiantu livrejas, ēdienkartes, galda piederumus, salvetes, keramikas flīzes, pelnu traukus ar sērkociņu kastītēm ieskaitot. Restorāna logotips – stilizēta saule, kas telpās un objektos atkārtojās vairāk nekā 80 dažādās variācijās, - 1962. gadā ieguva Ņujorkas Arhitektūras līgas sudraba godalgu un kļuva par vienu no atdarinātākajām grafiskā dizaina ikonām. Stikla šķiedras krēslus restorānam darināja Čārlzs un Reja Īmsi. Tie bija modificēti viņu ikonisko krēslu modeļi ar pazeminātu atzveltni, lai no ikviena punkta nodrošinātu restorāna pārskatāmību. Krēslus Žirāra izstrādāto audumu apdarē ražoja HM, un tie tika pārdoti simtos tūkstošu eksemplāru.

Vēl viens ekstravagants projekts, kas nokļuva amerikāņu 60. gadu cool dizaina epicentrā, – aviolīniju zīmola Braniff International Airways rebrendings (1965). Tas bija grandiozs darba lauks, kas ietvēra gan salonos piedāvāto produktu, gan kontrolpunktu, gan pašu lidmašīnu krāsu, logotipu, reklāmas plakātu u.c. izveidi. Žirārs izvēlējās ļoti aktīvu krāsu paleti: gaiši un tumši zilo, oranžo, tirkīza, citrondzelteno u.c. ar ideju, lai lidaparāti būtu labi pamanāmi no zemes. Unikālos stjuaršu tērpus darināja itāliešu luksusa modes dizainers Emilio Pucci. Braniff biļešu pārdošanas centriem un klientu atpūtas zonām Žirārs dizainēja speciālu mēbeļu līniju (1967), ko ražoja HM. Šodien ražots šīs kolekcijas galdiņš ar heksagona virsmas dizainu maksā ap 800 ASV dolāru.

1956. gadā Žirārs saņēma piedāvājumu veidot kolekciju Georg Jensen zīmolam. Tādējādi tapa septiņi atšķirīgā stilā veidoti galda servējamie komplekti, paklājus un traukus ieskaitot, kas pielāgoti dažādām uzņēmuma personībām un situācijām. Kad draugs Ēro Sārinens projektēja administrācijas ēku John Deere&Co zīmolam, progresīvais lielmeistars tika uzaicināts dizainēt ieejas sienu, kā rezultātā tapa milzīgs trīsdimensionāls dekors, kas prezentēja kompānijas ražotos objektus (1964). Plašu atzinību guvuši arī Žirāra interjeri Sārinena projektētajās privātmājās: Millera kotedžā Ontario, Kanādā (1952), Irvina Millera mājā Indianas štatā (1957) un viņa paša privātmājā Santafē.

Viena no plašākai publikai pieejamākajām Žirāra kolekcijām ir Wooden Dolls (1952) jeb koka lelles, ko viņš radījis savai mājai Santafē. Šo neparasto figūru iedvesmas avots – etnogrāfiskā māksla. Veidotas kokā, spilgtas un krāsainas, ar priecīgiem un drūmiem sejas pantiem, lelles uztveramas gan kā dekoratīvi objekti, gan kā rotaļlietas, un to neatkārtojamo pieskārienu interjerā nevar aizēnot. Leļļu cenas zīmola Vitra veikalos, sākot no 190 eiro.

Trīs gadus pēc mākslinieka aiziešanas Žirāra personīgo mantojumu iegādājās Vitra dizaina muzejs. Arhīvu veido vairāk nekā 5000 zīmējumi un fotogrāfijas, tajā ietilpst daudzas nepublicētas skices, simtiem tekstilizstrādājumu paraugu, kā arī dekoratīvie priekšmeti un tautas mākslas objekti. No šī arhīva 2016. gadā Vitras dizaina muzejā Veilā pie Reinas (Weil am Rhein) dzima izstāde Alexander Girard – A Designer’s Universe (kurators Johens Aizenbrands (Jochen Eisenbrand)), kas patlaban apceļo pasaules dizaina un mākslas muzejus. Tādējādi šodien notiek Žirāra dizaina augšāmcelšanās, un aizvien vairāk cilvēku atklāj sev meistara krāsu pasauli, kas ir ļoti spēcīga, bet nekad nav bijusi pārāk skaļa.